Arvis Ančevskis
Aprīlī LMSF valdes locekļa amatu disciplīnā spiningošana no laivām pameta Gints Zeiļa. Liels paldies viņam par paveikto un izdarīto. Disciplīna ir godam attīstījusies, un paveikts ir daudz. Bet skaidrs, ka darbi ir jāturpina, un ir apstiprināts jauns valdes loceklis – Kristaps Kotāns. Kristaps ir pieredzējis sacensību dalībnieks ar ne mazums sasniegumu, kā arī darbs sporta federācijās viņam nav svešs. Viņš ir arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas valdes loceklis.
Apsveicu ar jauno amatu. Tagad esi atbildīgais valdē par spiningošanu no laivām. Kā radās doma, ka vajag vai gribi?
Godīgi teikšu, ka pamudināja to darīt ļoti daudzi sporta makšķernieki. Bija grūti pateikt nē. Sākumā it kā lauzos pret, bet tad pasēdēju, ar vēsu galvu padomāju un sapratu, ka gribas jau, lai pašiem ir forši copēt un viss ir sakārtots. Kā arī gribas sajūtu, ka esi ko labu izdarījis federācijas un konkrētā sporta labā. Tā kā vasarā brīvā laika ir vairāk, tad mēģināsim.
Droši vien viegli jau tāpat nebūs. Īpaši, ka tas ir brīvprātīgs darbs.
Bet tas jau tā ir visās federācijās, bet, ja gribas roku pielikt sporta attīstībā, tad kāpēc ne. Un, no manas puses skatoties, man šķiet, ka pozitīvi ir tas, ka es neesmu saistīts ne ar vienu makšķerēšanas veikalu, līdz ar to man nav nekādas ieinteresētās puses. Jā, es startēju Salmo komandā, bet tam ar šo darbu nav un nebūs nekāda sakara.
Ir kādas lietas, ko redzi, ka vajag sakārtot vairāk, pamainīt, uzlabot?
Jā, ir vīzijas gan man, gan arī ir daudzi sportistu ieteikumi, ko un kā, bet svarīgākais jau ir tas, ka uzņemtais ceļa virziens ir pareizs. Harijs Raciborskis disciplīnu bija ievirzījis pareizajās sliedēs, to pārņēma Gints un ir izdarījis milzīgu darbu šī sporta veida labā. Tagad atliek tikai turpināt iet tālāk uz priekšu. Uz pareizā ceļa jau esam. Ir nianses, kas jāpilnveido. Jātiecas uz tehnoloģijām un to attīstību. Mums ir lielas laivas, lieli televizori laivā, bet tajā pašā laikā mēs ar pildspalvu uz lapiņas skaitām punktus.
Ja par punktiem runājam. Ir doma arī iet uz to, lai nav tiesneša laivā, bet tajā pašā laikā izslēgtu šmaukšanās varbūtību?
Jā, nu šovasar ir plānoti vairāki testi, piemēram, ar kamerām laivā, domāsim un vērtēsim. Par tiesnešiem laivā man ir tādas divējādas sajūtas. Arī es pats savu sportista karjeru uzsāku kā tiesnesis. Tā ir unikāla iespēja iemācīties ļoti daudz ko. Ļoti daudz augstas klases sportistu par tādiem ir kļuvuši, mācoties kā tiesneši.
Te es piekrītu. Pats tiesāju daudzus gadus, un man patīk. Tikai citreiz problēma ir dabūt tiesnesi un atliek ņemt kādu, kurš īsti asari no līdakas neatšķir.
Gadās visādi. Tāpēc tās arī ir dalītas sajūtas. Loģiski, ka tehnoloģijas mums ļauj iet uz priekšu, bet tajā pašā laikā tiesnesis laivā mums dod iespēju tikt pie jauniem potenciāliem tiesnešiem. Bet, ja runa ir par pārkāpumiem laivā, tad arī tiesnesis laivā negarantē godīgu cīņu. Trāpīsies tiesnesis kaimiņš, kurš būs piekāpīgāks un pievērs acis uz lietām, pat ja tā iegriež savai komandai. Perfekta risinājuma nav, bet skatīsimies. Viena no versijām ir lietotnes, video kontrole utt. Piemēru pasaulē šobrīd ir daudz. Un tiesnešus var likt atsevišķās laivās, kuri visu kontrolē no malas. Kuri jebkurā brīdī var piebraukt veikt kādu kotrolmērījumu, paskatīties, vai netiek uzglabātas zivis līdz maču beigām un tamlīdzīgi.
Kotrolmērījumam tad laivā jābūt aeratoram.
Jā, tad ir jābūt aeratoram. Bet nu redzēsim, varbūt ir jāliek laivu limits Latvijas čempionātam. Piemēram, 20–30 laivas, kas ir diskutējams temats. Lai tiktu Latvijas čempionātā, tev tam ir jāklasificējas no zemākām līgām, no privātām sacensībām, piemēram, Ēsmas kausa, H2H, eholotes.lv sacensībām, Mammas dabas mačiem utt. Kad sevi pierādi vispirms tur – krāj reitinga punktus izstrādātā reitinga sistēmā, un Latvijas čempī tiekas tobrīd paši stiprākie. Attiecīgi tev ir iespēja startēt kopā ar sportistiem un būt vienā reitinga sistēmā, un vari izvēlēties, gribi Latvijas čempi vai ne, ja esi augšgalā. Katrā ziņā es esmu pret tehnoloģiju apstādināšanu. Ja laivas attīstās, elektronika tāpat, tad ir jāiet laikam līdzi. Un šāda dalīšana kārtās arī atvieglotu sacensību rīkošanu. Jo mums jau īsti nav kur tāda izmēra sacensības rīkot. Kas notiks, ja Latvijas čempis izaugs līdz 60 laivām? Piemēram, Alūksnē… kur viņi liksies? Nav mums tik daudz ūdeņu, kur visi var satilpt. Labi, Latvijas kausā vietas pietiek, te ūdeņu ir daudz un lieli, brauc, kur gribi, bet citur tā nav.
Kā tu skaties uz vietu rotāciju?
Skaidrs, ka par to ir jādomā, bet nu cik mums ir to ūdeņu, kur tāda mēroga mačus uzrīkot? Infrastruktūra jau ir svarīga – slipi, plašums, dzīvošana, ēšana, starta vieta, kur visus sapulcināt. Tāpat arī jāņem vērā tas, ka ne visur ar lielām laivām var braukt un ka tas arī nav droši. Un kas tad mums paliek – Rušons – bēdīgi ar lomiem, Burtnieks, Daugava pie Kokneses, Rīgas HES, Alūksne, Usma, Rīgas ezeri un Lielupe. Tas arī lielākoties viss. Varbūt jātaisa ir vairāk par trim posmiem.
Šogad, visticamākais, bez čempja?
Darīsim visu, lai būtu. Ja valdība atļaus, tad noteikti rīkosim. Katrā ziņā plānots tas ir noteikti. Maijā, visticamākais, ka nē – cerības mazas. Bet uz jūniju es skatos ļoti cerīgi. Attālināti Latvijas čempi arī nevaram taisīt, jo to aizliedz likums – nedrīkstam piesaistīt dalībnieku konkrētam laikam, konkrētai vietai, nedrīkst būt pulcēšanās. Attiecīgi vismaz pagaidām nevaram godīgi uztaisīt čempionātu brīvi izvēlētā laikā un vietā. Bet es domāju, ka nav ko pārdzīvot. Paskaties, pat bērni gadu neiet skolā, un galu galā copēt mums neviens nav aizliedzis. Paldies vismaz par to. Braucam, ķeram, attīstāmies individuāli un gaidām, kad mums atļaus rīkot Latvijas čempionātu. Tiklīdz varēsim, tā darīsim visu, lai tas notiktu. Bet te jau ir arī otra lieta – nevaram izsludināt posmu pēdējā brīdī, jo cilvēkiem jāatrod kur dzīvot utt.
Paldies par sarunu, veiksmi un pacietību darbos. Tiekamies mačos!
