Katram prātā ir kāds tēls, kāds varētu būt makšķernieks. Mākslīgais intelekts saka, ka: “Latviešu makšķernieki bieži vien ir klusi, pacietīgi un nosvērti. Viņi mēdz sēdēt vienatnē vai mazās grupās, runājot čukstus un gaidot lomu ar pacietību un respektu pret dabu. Daudzi makšķernieki piebrauc ar praktiskiem transporta līdzekļiem, piemēram, vecāka gada gājuma automašīnām, kurās var viegli pārvadāt visu aprīkojumu. Tiem, kas dzīvo tuvāk dabai, var būt līdzi arī vecais uzticamais velosipēds.Latviešu makšķerniekam bieži ir līdzi termoss ar kafiju vai zupu, sviestmaizes un, iespējams, kāds deserts vai gardums. Dažkārt viņi paņem arī kādu vietējo našķi, ko baudīt, kamēr sēž pie ūdens.”
Tad nu jautājām mākslīgajam intelektam uzrakstīt piecus mītus par makšķerniekiem. Protams, ka tas ir nelielu humora piedevu, bet kā domā tu?
“Makšķernieki vienmēr stāsta patiesību par noķertā loma izmēru.”
Katra zivs, ko makšķernieks noķer, vienmēr ir mazliet lielāka, kad par to tiek stāstīts. Stāsts sākas ar “pāris centimetru” zivtiņu, kas līdz vakaram pārtop par “milzīgu zivi”. Un, protams, ja stāsts izskan pietiekami daudz reižu, zivs beigās ir tik liela, ka tai, šķiet, vajadzētu vietu Ginesa rekordu grāmatā!
“Makšķerniekiem vienmēr ir viss nepieciešamais aprīkojums līdz.”
Makšķernieki izskatās gatavi uz jebko – to arsenāls bieži vien ir tik liels, ka varētu aprīkot nelielu veikalu. Bet brīdī, kad patiešām vajadzīga konkrēta ēsma vai āķis, tas vienmēr kaut kā ir palicis mājās vai pēkšņi pazudis. Tāpēc nākas improvizēt un izmantot “radošo risinājumu” – kādu iesmiņu vai pat konfektes papīrīti.
“Makšķernieki iet makšķerēt, lai atpūstos un neko nedarītu.”
Izklausās, ka sēdēšana pie ūdens būtu relaksējoša. Bet realitātē, kad makšķernieks tiek galā ar mezgliem, pārtrūkstošu makšķerauklu, vismaz trim ieķērušiem āķiem un odiem, kas ir ieradušies “uz pikniku,” tā kļūst par pārbaudījumu izturībai. Patiesībā, makšķernieks bieži ir noguris vairāk nekā pēc darba dienas!
“Makšķernieki zina, ko darīt, kad zivs uzķeras.”
Makšķernieki labprāt runā par to, kā ķert lielas zivis, bet, kad beidzot noķer zivi, viņi bieži vien sāk panikot – zivs sitas, līst ārā no rokām, un nereti makšķernieks pēkšņi izskatās kā cilvēks, kurš pirmo reizi redz dzīvu radījumu. Šis brīdis bieži vien ir komiska aina, ko, protams, gribētos nofilmēt.
“Makšķerniekiem ir augsta pacietība un iekšējs miers.”
Šis ir populārs mīts – jā, makšķernieks izskatās mierīgs un pacietīgs, sēžot pie ūdens. Taču tas mainās brīdī, kad viņš redz lielo zivi, kas pievelkas tuvāk krastam un pēkšņi iznirst, izlec un… aizbēg! Tad makšķernieka miers pārvēršas par lavīnu no bēdīgi slavenām “meditācijas frāzēm”, kas aizpilda visu ezeru.
Zīmējums:
Pie ezera stāv makšķernieks ar platu smaidu sejā, stāstot draugiem par “milzīgo zivi”, kuru viņš noķēra. Viņa rokas ir tik plaši izplestas, ka tās gandrīz pieskaras abām zīmējuma malām, parādot neticamo lomas izmēru. Aiz viņa ir mazs spainis ar sīku zivtiņu, kas izskatās pavisam niecīga salīdzinājumā ar viņa stāstīto.
Blakus makšķerniekam ir sapinušās makšķerauklas un mezgli, un viņš cenšas atbrīvot āķi, kas ieķēries viņa cepurē. Uz krasta mētājas dažādas ēsmas un aprīkojums, un kaija mēģina aiznest prom viņa sviestmaizi.
Fonā cits makšķernieks panikā tur rokās mazu zivi, kas izslīd no rokām atpakaļ ūdenī, kamēr viņš izskatās pārsteigts un neziņā, ko darīt. Uz ezera peld laiva, kurā makšķernieks ar binokli vēro ūdeni, gaidot “lielo lomu”, bet aiz viņa muguras liels zivs izlec no ūdens, ko viņš nepamana.
Kopā zīmējums humoristiski ataino makšķernieku piedzīvojumus un mītus, izceļot pārspīlējumus, komiskās situācijas un viņu neparedzamo veiksmi.