Gunārs Klēģers: Šī līdaka ir aptuveni 1 m gara līdaka Babītes ezerā jūnija sākumā (pirms dažiem gadiem). Nezinu precīzu nāves iemeslu, taču tas pamudināja uz šo rakstu, jo lielās pie mums sāk ķert arvien vairāk, tādēļ svarīgi ir arī mācēt ar tām apieties. Pastāstiet arī draugiem!
Foto: Gunārs Klēģers
Tā kā pēdējā laikā sociālajos tīklos ir daudz diskusiju par to, ka atlaist zivi nemaz nav tik labi, pārpublicējam senāku rakstu tieši par to, kā pareizi rīkoties, lai pēc atlaišanas zivs izdzīvotu!
Milzīgām līdakām praktiski nav dabīgo ienaidnieku. Līdz ar to arī tās lielākie riski nomirt nedabīgā nāvē ir tikt noķertai un apēstai, kā arī nemākulīgi makšķernieki, kas nezina, nemāk vai baidās ar to apieties pareizi pēc tās noķeršanas. Lūk, 6 lielākās kļūdas, ko pieļauj tie, kas māk noķert lielas līdakas, bet nemāk ar tām apieties. Tas, ka tu līdaku palaidi un tā kaut kā aizpeldēja, nenozīmē, ka tā izdzīvos. Tēlaini to bieži var salīdzināt ar cilvēka grīļošanos pirms pašām beigām. Šoreiz pavisam vienkārši, zinātnisko pamatojumu atstājot citai reizei.
1. KĻŪDA: PIRMS IESMELŠANAS UZTVERAMAJĀ TĪKLIŅĀ TO GURDINA VAIRĀKAS MINŪTES.
Kāpēc tas ir bīstami?
Līdaka, izmisīgi cīnoties par savu dzīvību, pazaudē daudz spēka. Jo ilgāk gurdināsi, jo mazākas iespējas, ka tā atgūsies.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Kā darīt pareizi?
Pirmkārt – izvēlies lielām līdakām atbilstošu inventāru, kas nozīmē pamatīgu auklu (es izmantoju 0,4 pīto), kātu un spoli. Neatlaid bremzi pārāk vaļīgi. Seko līdzi gan tam, cik sparīgi līdaka pretojas, gan tam, kurā brīdī tā palaižas un ļauj auklu ietīt, gan tam, cik droši tā “uzsēdusies” uz āķiem. Ar kātu pievelc, tad pietin auklu, pievelc, pietin. Lielās līdakas izvadīšana ir smalka lieta, kurai būtu jāvelta pat atsevišķs raksts, bet par to citreiz.
2. KĻŪDA: NEPAREIZA UZTVERAMĀ TĪKLIŅA IZMANTOŠANA, LIPGRIPU IZMANTOŠANA, ŅEMŠANA AR ROKĀM JEB “NEIZMANTOJU SAČOKU, JO DODU ZIVIJ IESPĒJU”.
Kāpēc tas ir bīstami?
Monofilās auklas tīkliņi ar mezgliem var tai radīt mikro traumas, kas paver iespējas tās organismā nokļūt dzīvībai bīstamām infekcijām. Lipgripi arī ir papildu traumu instruments un šādos gadījumos tās žoklim ir jānotur viss līdakas svars… Ja zivs tiek ņemta no ūdens ar lipgripu vai rokām nevis ar tīkliņu, tad arī zivs tiek nevajadzīgi ilgāk gurdināta. Te skatīt 1. punktu. Un atcerēties, ka līdaka ir sprintere nevis maratoniste. Palaidiet Useinu Boltu savā 100m rekordtempā skriet maratonu – pēc cik ilga laika viņš gulēs aizelsies uz zemes? Tas pats notiek arī ar līdaku.
Kā darīt pareizi?
Liels un zivij saudzīgs uztveramais tīkliņš pasargās zivi no mikro traumām.
Foto: Gunārs Klēģers
Izmanto zivij saudzīgus silikona tīkliņus, iemācies līdaku turēt aiz žaunu vāka, saslapini rokas vai izmanto cimdus pirms to ņem rokās.
3. KĻŪDA: PĒC UZTVERŠANAS TĪKLIŅĀ TĀ UZREIZ TIEK IECELTA LAIVĀ. VAI ARĪ – IZVILKTA KRASTĀ, AKMEŅOS, ZĀLĒ.
Kāpēc tas ir bīstami?
Pirmkārt, no šī brīža līdaka sāk “slāpt” jeb iedomājies, ka tev šinī brīdī liek aizturēt elpu. Jo ilgāk viņa ir ārpus ūdens, jo dzīvībai bīstamāk. Jo siltāks laiks, jo mazāku laiku tā spēj izdzīvot ārpus ūdens. Tos retos gadījumus, kad līdaka tiek “ātri” vesta krastā uz nosvēršanu un tad stumta atpakaļ ūdenī, es šoreiz nemaz neapcerēšu.
Otrkārt, līdaka var savainoties, jo tā mēdz ārdīties. Uztveramajā tīkliņā tā ir noķerta, taču vēl ir savā stihijā un ir mierīgāka. Ja makšķerē no krasta un līdaka izvlikta krastā – tā ārdīsies un pret akmeņiem, zāli, smiltīm var gūt dzīvībai bīstamas traumas.
Treškārt, ja ir saulains laiks, tad laivas dibens, mērītājdēlis vai beņķis var būt sauss un karsts – tas var zivi neatgriezeniski traumēt.
Ceturtkārt, noteikti gribēsi arī nomērīt, nofotografēt pareizajā leņķī, kas arī prasīs laiku. Tādēļ, ja nepieciešams, iedod līdakai atelpu starp mērīšanu un fotosesiju. Vai arī izdari to ļoti ātri. Tas nāk ar pieredzi, bet roku trīcēšana un adrenalīns tik viegli gan nepazudīs. Vismaz prāts jācenšas noturēt “vēss”.
Kā darīt pareizi?
Atstāj tīkliņu ūdenī, pavelc pret laivas malu vai pacel tā kāta aizmuguri uz augšu, samazinot tā augšējo atvērumu, lai līdaka neizlēktu ārā. Atbrīvo to no āķa vēl tīkliņā un ūdenī. Ja tā ārdās, var izmēģināt tai uz acīm uzlikt mitru mīkstu dvieli vai ko tamlīdzīgu. Tā viņa esot mierīgāka. Ja viņa pie āķu izņemšanas ver vaļā muti, kad tu viņu turi, tā visticamāk ārdīsies – palaid vaļā. Ja līdaka sāk trakot tev rokās, piespied to sev klāt, bet nemet zemē. Drēbes izmazgāsi. Saulē neturi līdaku pārāk ilgi ārā tiešos saules staros, jo tai nav acs plakstiņu, ko aiztaisīt. Pirms mērķšanas saslapini sili vai mērāmo paklājiņu. Ja līdaka ir visai nogurdināta, tad palaist vaļā to vari arī no tīkliņa, nevajag to celt vēlreiz ārā.
Saulē uzkarsis beņķis līdakai ir tas pats kas tev pliks dibens uz vasaras svelmē uzkarsēta melna motora pārsega.
Foto: Gunārs Klēģers
Pirms mērīšanas paklājiņš vai sile vienmēr jāsaslapina.
Foto: Gunārs Klēģers
4.KĻŪDA: LĪDAKA TIEK SVĒRTA VERTIKĀLI, AIZĀĶĒJOT SVARUS AIZ TĀS ŽOKĻA. ARĪ FOTOGRAFĒTA KĀ SELFIJS, TUROT TO AIZ ŽAUNU VĀKA AR VIENU ROKU, AR OTRU FOTOGRAFĒJOT. Kāpēc tas ir bīstami?
Lielām līdakām tādējādi žoklim/galvai ir jānotur viss tās lielais svars, kā rezultātā var tikt neatgriezeniski traumētas iekšējo orgānu saites. Tā dzīvo horizontālā bezsvara stāvoklī un nav radīta vertikāliem spēka vingrinājumiem.
Kā darīt pareizi?
Visvienkāršākais – nosver to uztveramajā tīkliņā, pēc tam atņem tā svaru nost no sava rekorda. Ir nopērkami arī speciāli svēršanas maisi. Nav līdzi tīkliņš? Varbūt ziedo kādu lietus plašķi, pēc tam noskalo un nebūs sirdsapziņas pārmetumu. Ja ej pēc trofejas, tad jau pirms tam padomā, kur noliksi telefonu, kameru, kā fočēsi, lai nebūtu jātaisa nāvīgi skaists selfijs.
Tā līdaku turēt nevajag.
Foto no arhīva.
Cimdi un līdaka horizontāli ir maksimāli saudzīgs veids kā nofotgrafēt savu pretinieci.
Foto no arhīva.
5. KĻŪDA: NEMĀKULĪGI IZŅEMTI ĀĶI NO ŽOKĻA.
Kāpēc tas ir bīstami?
Tādēļ ka tā jau ir dabūjusi āķus rīklē, nevajag vēl tai radīt papildu traumas, sabojājot žaunas, acis.
Kā darīt pareizi?
Pirmkārt – nebaidīties. Būt uzmanīgam, bet nebaidīties. Ir jāzina, kā līdaku pareizi satvert aiz žaunu vāka, lai tā nesāktu ārdīties izņemšanas brīdī, kas nav retums. Un, protams, jālieto atbilstoši instrumenti – mutes atpletējs, ja nepieciešams, kā arī garas knaibles.
Secinājumi
Vai man nav bijis mezglains tīkliņš? Ir. Vai neesmu svēris lielu līdaku aiz žaunām? Esmu. Vai neesmu uzreiz iecēlis lielu līdaku laivā uz grīdas? Esmu. Vai vienmēr esmu iespējami saudzīgi izņēmis āķus no līdakas žokļiem? Nē. Vai esmu līdaku kausējis? Jā. Un tas viss aiz nezināšanas, kas ir normāli – visi augam, kas vien to vēlas darīt un izprast vairāk par es-zivs-saldētava principu. Nu es to zinu un cenšos visu ievērot, cik vien iespējams, lai tā skaistā cīņa, par kuru mums katram patīk stāstīt pasakas un varoņstāstus, nebūtu pēdējā. Ne vienmēr, protams, viss izdodas gludi un “pēc grāmatas”, jo līdakas spēks un paša adrenalīns arī dara savu, bet cenšos un redzu, ka arī visi citi mani copes čomi un paziņas apkārt cenšas.
Ja lasīji uzmanīgi un pamanīji, ka bija tikai 5 kļūdas, tātad lasīji uzmanīgi un kaut ko atcerēsies. Tas labi, paldies. Lai skaista cīņa un šļakatas pa gaisu pie līdakas atlaišanas!
P.S. Raksta sākumā redzamā beigtā līdaka uz aira ir aptuveni 1m gara līdaka Babītes ezerā jūnija sākumā. Nezinu precīzu nāves iemeslu, taču tas pamudināja uz šo rakstu, jo lielās pie mums sāk ķert arvien vairāk, tādēļ svarīgi ir arī mācēt ar tām apieties. Pastāstiet arī draugiem!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
