Kā man patīk šādi izbraucieni! Kā tos gribētos vairāk! Bet, ak vai – kā tam pietrūkst laika! Bet sakarā ar šādu copes reižu retumu katrs šāds izbrauciens tiek vēl vairāk izbaudīts. Tas ir kā svētceļojums, piedzīvojums, relaksācija un došanās pēc Svētā Grāla vienlaikus! Katra šāda copes reize tiek izbaudīta pa pilno, sākot jau ar plānošanu un karšu pētīšanu.
Plānošana sākas tā:
– upes izvēle, posma izvēle un pētīšana, kur un kā tur piebraukt,
– kā upe tek,
– kur varēs auto atstāt,
– cik garu gabalu apmēram varēs noiet,
– kā no turienes ērtāk tikt atpakaļ pie auto.
Tad sākas sagatavošanās darbi un izvērtēšana, ko ņemt līdzi: kādu inventāru, kādus mānekļus, kādu kukaiņu atbaidīšanas līdzekli, cik daudz dzeramā un arī kaut kas ēdams jāpaņem. Plus jāpadomā par rezerves drēbēm, ko pārvilkt pie mašīnas pēc copes. Tāpat jābūt pieejamam ūdenim iekš auto, lai var noskaloties, pirms pārģērbties pēc copes. Par visiem šiem sīkumiem jāpadomā jau iepriekš.
Copējot nekas lieks vispār nedrīkst būt, jo tas tikai apgrūtinās copi un pārvietošanos. Upē līdzi viens spinings un maksimāli viegla un ērta mugursoma, bet bez tās var iztikt, ja visu izdodas salikt vestes kabatās. Tāpat vēlams uztveramais tīkliņš (ko var piestiprināt sev aiz muguras) un lai auto paliek pilnībā aprīkots rezerves spinings, ja nu esošajam tomēr kaut kas notiek. Noiet dažus liekus kilometrus ir sīkums attiecībā pret to, ka, nobraucot 200+ kilometrus, cope var beigties, īsti nesākoties. Un tikai pēc šādiem plānošanas un sagatavošanās darbiem var sākties pats copes piedzīvojums!
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Beidzot atkal pie upītes!
Jau bija jūlija vidus, kad man beidzot sanāca izplānot sen kāroto izbraucienu līdz foreļupei. Vasaras vidus nav pateicīgākais laiks šādai copei – aizauguši brikšņi, daudz dunduru, karsti, ūdens līmenis parasti zems… Bet vai tad tas var atturēt no foreļcopes piedzīvojuma, sevišķi ja tā tik reti sanāk? Protams, ne! Izvēlējos dienu pirms nokrišņiem, izplānoju maršrutu un pārējās piedzīvojuma detaļas, kuras jau minēju ievadā, un pacilātā noskaņojumā biju gatavs sākt savu pirmo šī gada “svētceļojumu”.
Izvēlētajā galamērķī biju vēlā rītā. Saliku spiningu un pašu nepieciešamāko mugursomā un satraukts devos upes virzienā. Iešana sanāca caur riktīgiem brikšņiem, tāpēc es pie upes tiku jau makten sasvīdis un ieraudzīju, ka upe ir tur, dikti lejā! Es atrados gandrīz stāvkrastā. Nu neko. Jāmēģina uzmanīgi kāpt lejā. Soli pa solim, un kaut kā lejā sanāca tikt un pat nenoripot, un neko nesalauzt. Pie upes vispirms mazliet noskalojos, sapūtos ar pretērču/pretodu līdzekli un biju gatavs sākt copi. Toties mani bija gatavi sākt ēst dunduri. Tiem, kā izrādās, bija dziļi nospļauties uz šo līdzekli. Tie mani mēģināja ēst līdz pašām copes beigām. Bet tiem neliešiem neizdevās necik sagandēt manu copes prieku.
Tātad mani pirmie metieni, un jau drīzi vien rotiņu iekāroja maza alatiņa. Smuka zivtiņa, un maksimāli saudzīgi to atbrīvoju, neizvelkot no ūdens. Turpinājumā vairāki iznācieni, uzsitieni, bet uzsēdās tikai viena forele. Tā atkal tika saudzīgi atbrīvota.
Priekšā ļoti skaista vieta. Potenciāli tur varēja tupēt arī laba izmēra forele. Pāri pusupei pārkritis koks, zem tā krasta pusē izskalojusies bedre, no kuras izejas nāca krācītes ar putiņām… Es maksimāli klusu tuvojos metiena attālumā, sagatavojos mest ļoti precīzi un metu… Jā, ir! Vieta tika sagandēta, jo trāpīju nokritušajā kokā, nevis blakus tam izskalotajā bedrītē. Neko darīt. Pie precizitātes jāstrādā. Pietrūka praktisko darbu pēdējā laikā, un tas vairākkārt atspēlējās šajā piedzīvojumā.
Izvēlētā upe bija skaista, nebija dziļa, un iešana pa to bija gana ērta. Man tādas ļoti patīk. Zivju upē bija daudz, to varēja just. Bet ļoti daudz bija tukšo iznācienu vai paknapu copju bez turpinājuma.
Arī laba izmēra foreles izraudzītajā upītē mitinājās. Divās dažādās vietās sanāca izvilināt nu ļoti skaista izmēra foreles, bet tās pat neuzbakstīja. Viena izskrēja līdzi māneklim, tam kādu laiku pasekoja un aizbēga prom. Uz atkārtotu iznācienu nebija pierunājamas neparko. Nepalīdzēja ne mānekļu maiņa, ne buramvārdi, ne lūgšanās taktika! Bet tas nekādi nemazināja manu prieku par šo piedzīvojumu.
Foto: Aigars Garais
Grūtais ceļš uz mašīnu
Kopumā tajā upītē toreiz noķēru diezgan daudz alatu, bet visas mazas. Noķēru divas foreles un vairākas mazas forelītes un redzēju divas lielas foreles. Bet tās, kā jau rakstīju, nenoķēru! Bet pats galvenais, ko es šajā reizē ieguvu, – es atkal noķēru maksimāli foršu makšķerēšanas piedzīvojumu!
Kādā momentā sapratu, ka jāvirzās atpakaļ uz auto. Ātri paskatījos kartē un uzreiz nesapratu, kā rīkoties. Lai ērti aizietu atpakaļ uz mašīnu, bija jānoiet vēl krietns gabals pa upi, tad varētu pa ceļu iet atpakaļ. Bet tam man nepietika laika. Brist atpakaļ pa upi un kāpt tajā stāvkrastā man nebija vēlmes. Bet iet no esošās vietas, lai izietu uz ceļa, pa kuru ar līkumu varēja aiziet līdz vietai, kur bija atstāts auto, – bija jābrien pa diezgan bieziem un grūti izejamiem brikšņiem.
Bet tas taču piederas pie šāda piedzīvojuma, un es izvēlējos tieši šo variantu. Pa ceļam to vairākkārt nožēloju, bet vairs jau neko nevarēja darīt. Vienu brīdi, laužoties cauri brikšņiem, dzirdēju, ka netālu no manis arī kaut kas iet un, pēc skaņām spriežot, galīgi ne cilvēks. Apkārt biezs un grūti brienams mežs, esmu tikai es un mans spinings… Satikšanās ar kādu meža dzīvnieku manī neraisīja pozitīvas emocijas. Palika nedaudz neomulīgi. Bet, par laimi, nekāda satikšanās nesanāca. Nevēlamais viesis izvēlējās attālināties no manis.
Kad izbridu laukā, man pa grants ceļu līdz mašīnai bija jānoiet vēl kādi pieci kilometri. Tā ir stunda. Karstumā, kad saule riktīgi cepina un nav kur no tās noslēpties. Līdzi paņemtais ūdens beidzās kādus divus kilometrus līdz mašīnai. Tas arī nebija patīkami. Nākamreiz jāparēķina tomēr rūpīgāk ūdenskrājumi, kas jāņem līdzi uz copi, ierēķinot neplānoti ilgāku un grūtāku atpakaļceļu. Bet viss ir labi, kas labi beidzas, un es, sveiks un vesels, tiku pie auto, kurā bija ūdens krājumi – gan lai padzertos, gan lai noskalotos.
Mans copes inventārs
Mans inventārs šāda veida copei ir gana vienkāršs. Brienu pa upi plānās treniņbiksēs un vecās botās. Tas šādā karstā laikā pat ir ļoti labs variants. Galvenais, nevilkt šortus, jo tad kājas ir maksimāli saskrāpētas. Spinings man ir vieglais, garumā 1,95 m un ar testu 1–6 g (Daiwa Trout Area Comander TD662ULFS-BD), spole 2500. izmēra ar seklo kaseti (Shimano Miravel 2500S) un laba monoaukla 4lb, kas ir aptuveni 0,16 mm (Yamatoya Trout Sight Edition). Man upītēs ir iegājies spiningot ar monoauklu, un tas ir vienīgais spiningošanas veids, kurā palieku uzticīgs šādai auklai. Kas attiecas uz to, kā sader kopā Daiwa spinings ar Shimano spoli, – es teikšu, ka pat ļoti labi! Pie inventāra minēšu to, ka visiem foreļu mānekļiem āķus pamazām pamainīšu uz bezatskabargu āķiem. Tagad mani mānekļi ir tikai daļēji tā aprīkoti. Tomēr negribas traumēt tās zivis, sevišķi mazās. Un, ja uz upi neiet pēc “gaļas”, ja arī kāda vairāk aizies, – tas nekas! Emocijas no šāda piedzīvojuma tas nemazinās!
Šajā reizē man vislabāk strādāja rotiņi Mepps Aglia Long Nr. 1 ar sudraba lapiņu, sudraba Leona rotiņš, ko norāvu, un Yarie rotiņi. No vobleriem man vislabāk gāja ar BassDay Mononofu, bet no šūpiņiem es izmēģināju tikai vienu, un tas pats man strādāja – Forest Pal, 2,5 gramus smags ar melnu aizmuguri un smilšu krāsas priekšu.
Piedzīvojuma pēcgarša
Jāsaka, kā ir, – šī piedzīvojuma pēcgarša ir ļoti laba! Es ļoti ceru, ka šogad vēl vismaz reizi sanāks izrauties līdzīgā piedzīvojumā. Šādos brīžos man iezīmējas kāda zināma likumsakarība – jo retāk es tieku šāda veida piedzīvojumā, jo vairāk to izbaudu! Es tos izbaudīju arī laikā, kad krietni biežāk braukāju uz foreļupēm, bet tagad tie ir palikuši vēl īpašāki. Bet viena lieta paliek nemainīga – katrs izbrauciens uz foreļupi ir vesels piedzīvojums, kuru ir patīkami izgaršot!
Ne asakas visiem!
Latvietis, kas ar savu zīmolu iekaro pasauli. Jānis Bulavs. Sarunas laivā #15
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
