Andrejs Ivļijevs
Brauc uz Liepāju izvējoties! – tāds aicinājums izskan vienā no pilsētas reklāmas rullīšiem. Jā, Liepāju asociē ar vējiem, tie vienmēr bijuši kā simbols. Bet makšķernieku sabiedrībai ir zināma vēl viena asociācija, un tas ir ezers, kas nes pilsētas vārdu.
Ezera popularitāti pirmām kārtām veido tā zivju resursi. Pateicoties tam, ka ir savienojums ar Baltijas jūru, var teikt, ka tie ir bagātīgi un daudzveidīgi. Šeit pastāvīgi notiek zivju migrācija. Makšķerniekus vienmēr ir piesaistījuši bagāti ūdeņi, jo viena no makšķerēšanas hobija komponentēm ir tieši loms, un maz būs tādu makšķernieku, kuriem tas būs mazsvarīgs. Bet ezeram ir viena izteikta specifika. Neskatoties uz tā ne mazo izmēru, piekļuve krasta zonai ir stipri ierobežota, kas nozīmē to, ka ir ierobežota arī makšķerēšana no krasta. Makšķernieks, kuram ir laiva, var praktiski būt brīvs savā izvēlē, kur un kā ķert zivi, bet copei no krasta šī izvēle ir visai neliela. Tāpēc šajā brīdī mēs nonākam pie šī raksta galvenās tēmas – Golodova dambis. Tas ir visai specifisks mākslīgi veidots uzbērums, kas tapis no savulaik Liepājas metalurga izdedžiem. Sīkāk vēsturē gan neiedziļināsimies, bet, pateicoties tam, nosacītā pieejamā krasta zona ezeram ir palielināta, kas nevar nepriecēt makšķerniekus, kuri labprāt pavada savus brīvbrīžus ar makšķeri rokā. Pēdējo gadu laikā gan šī vieta ir kardināli mainījusies. Liepājas pilsēta šo agrāk degradēto teritoriju ir lēmusi pārveidot par tūrisma un atpūtas objektu, tāpēc var teikt, ka tagad tā ir kļuvusi par vienu no pilsētas iedzīvotāju un tās viesu apmeklētākajām vietām, perspektīvā piedāvājot arvien jaunus uzlabojumus kopējā infrastruktūrā. Pateicoties daudziem labiekārtošanas darbiem, viennozīmīgi var teikt, ka tas ir devis savu pievienoto vērtību arī tam, lai šo vietu tagad var rekomendēt arī kā potenciālu makšķerēšanas objektu.
Maijā uz priekšu!
Parasti aktīvākā makšķerēšanas sezona uz dambīša sākas maijā. Tie noteikti ir spiningotāji, kuriem nav iespēju vai vēlmju ezerā doties ar laivu, tāpēc labvēlīgos laika apstākļos tieši pirmais maijs ir tā diena, kad makšķerniekus var satikt visai kuplā skaitā. Tā kā Liepājas ezerā ir ieviesta licencētā makšķerēšana, tad atgādināšu par licenču iegādi, kā reiz īpaši maija pirmajās dienās to apmeklē arī kontrolējošās institūcijas. Iespējas noķert zivi ir visai lielas, pie noteiktas apstākļu sakritības var pat iekabināt laivotājiem, jo, kā zinām, tieši maijs un maija pirmās pāris nedēļas ir brīdis, kad simtiem vietējo un atbraucēju laivas šķeļ ezera viļņus kārotā loma meklējumos. Kā reiz tie, kuriem tas kolhozs neiet pie sirds, bet copēt gribas, var izvēlēties šo krasta alternatīvu. Pavasarī krasta copei netraucē arī ezera zāles, kas dod visai plašas iespējas vietas izvēlei. Kā jau raksta sākumā minēju par vējiem, tad tas var ieviest savas korekcijas, bet arī tas nav šķērslis, jo praktiski vienmēr ir situācija, kad var mest pa vējam, attiecīgi tikai jāizvēlas virziens, kurā mest, – vai dambja pilsētas pusē vai metalurga pusē. Dambis it kā ezeru sadala divās daļās, katrai daļai ir sava specifika, ar tiem raksturīgiem apstākļiem, kas noteikti piešķir copes procesam savu papildu odziņu. Spiningotāji nav arī ierobežoti mānekļu izvēlē. Var izmantot gan tradicionālos rotiņus, gan gumijas, gan voblerus. Primāri mērķa zivs ir līdaka, bet makšķernieka lomu noteikti var papildināt arī kāds skaists asaris. Lai arī ezers nav tipisks zandartu ezers, nav reti gadījumi, kad var pieteikties arī šī zivs. Un, kā rāda prakse, zivs izmērs var būt visai zolīds, kas nevar nepriecēt. Arī balto zivju tīkotāji ir iecienījuši šo vietu, jo var tikt pie lieliskiem raudu un brekšu lomiem. Kādā klusākā nostūrītī var izsēdēt arī skaistu līni vai karūsu. Tradicionāli viņi izmanto pludiņmakšķeres, bet perspektīvas var būt arī vienkārši gruntene vai jau advancētāks fīderis.
Universālais mikrodžigs
Laikam jau iegriežoties vairāk vasarā, ezers nedaudz mainās, savas korekcijas ievieš aizaugums, bet kopumā tas neatstāj iespaidu uz lomiem. Pielāgojoties joprojām sekmīgi ķeram gan plēsīgo, gan balto zivi. Tā kā man pašam personīgi ir tuva mikrodžiga tēma, tad nedaudz padalīšos ar savu pieredzi tieši šajā jomā. Labvēlīgos apstākļos tā ir ļoti perspektīva un aizraujoša tehnika, kas ļauj lomā iegūt visdažādākās ezerā mītošās zivis, tā teikt, universāla metode. Kā galvenā mērķa zivs noteikti ir asaris, un par to izmēru var būt gandarīts noteikti ikviens makšķernieks. Parasti tiek izmantota neliela džiga galviņa, jo iemetieni nav nepieciešami tāli, praktiski viss notiek krasta zonā. Balto zivju koncentrācija dambja rajonā visu laiku piesaista arī plēsīgo zivi, tāpēc nav reti gadījumi, kad lomos var trāpīties trofejas cienīgi asari. Visuresošās līdakas arī neatstāj bez uzmanības mūsu nelielo mānekli, tam jābūt ir gatavam. Cīņa īsā distancē ir ļoti aizrautīga un azartiska. Kurš kuru?! Copējot ar mikrodžigu, ne reizi vien varam lomos redzēt arī plēsīgo breksi. Tas nav retums, to var darīt pat mērķtiecīgi. Gadījuma raksturs jau būs tādas zivis kā zandarts vai ālants. Bet arī tie var būt cienīga lieluma zivs izmērā. Un ko jūs teiktu, ja šim sarakstam vēl pievienojam meženi?! Ja samazinām mānekļa izmēru, praktiski sekmīgi džigot var jebkuru balto zivi. Tā ka te ir vieta izvēlei, lai pārbaudītu jau lietā savu makšķernieka veiksmi. Un gribētu teikt, ka to visu lieliski var izdarīt ar tā saucamo auto komplektu, kuru parasti mēs mēdzam vadāt līdzi savās automašīnās visādiem gadījumiem.
Emocijām pakaļ
Labi, turpinām sezonu. Kad laiks jau iegriežas uz vasaras otro pusi, joprojām aktīvas ir plēsīgās zivis. Lūkošanās uz pludiņu arī turpinās, balto zivju lomi joprojām lieliski. Mierīgās bezvēja dienās (neticami, bet tā mēdz būt) es noteikti ieteiktu pamēģināt kādu no virsmas mānekļiem, īpaši poperus. Esmu šo mānekļu liels piekritējs, tāpēc no savas pieredzes varu teikt, ka nekas tam nestāv klāt. Ja tā godīgi, tās emocijas ir pat grūti aprakstīt, tāpēc novēlu tās izbaudīt katram pašam. Bet tas noteikti ir must have ieteikums. Zinātāji gan jau sapratīs, par ko runa. Šajā brīdī dambja rajonā sakoncentrējas viena vēl ļoti interesanta zivs – rudulis. Manā skatījumā Latvijas skaistākā zivs, tā teikt, īsts zelts, kas laistās saules staros. Kāpēc lai šo brīdi nepārdēvētu par zivju Eldorado?! Šai zivij gan makšķernieki nepiešķir izteiktas kulinārās īpašības, bet kā sportiska zivs tā savu slavu ir iemantojusi. Cīņas sparu noteikti tai neatņemt, un mums jau tieši tādas emocijas arī vajag. Noķert to var gan ar spiningu, gan ar pludiņmakšķeri, te jau katram pēc izvēles. Izmērs visdažādākais, nereti trāpās puskilo un lielāki eksemplāri. Ja nedaudz paplašinām copes apvāršņus, ir entuziasti, kuri labprāt paķertu ar dzīvo ēsmu. Kā reiz dambītis tam ir lieliski radīts, jo, ievērojot likumdošanu, mazās zivtiņas bez problēmām var saķert turpat uz vietas. Tam var izmantot gan vieglu pludiņmakšķeri, gan arī mailīšu smeļamos tīkliņus. Ja plēsējam būs laba apetīte, noteikti loms garantēts. Starp citu, ir tāds brīdis, kad mākslīgos mānekļus zivis pat ignorē, kas uzskatāmi ir redzams brīžos, kad blakus vienlaikus ir spiningotājs un makšķernieks uz dzīvo. Šad tad uz dambīša ir pamanīti arī mušiņmakšķernieki. Arī es pats iemetienu tehniku esmu gājis apgūt tieši tur. Rudenī makšķernieku jau kļūst mazāk. Arī pēc darba vairs neaizskriesi uz stundiņu. Pamatā tad jau mērķa zivs paliek tikai līdaka. Bet kāpēc tā nevarētu būt trofejlīdaka?! Ja ir iespējas, tad tās ir jāizmanto. Šo visu nedaudz apkopojot, varu teikt, ka, pateicoties pēdējā laika pozitīvajām pārmaiņām, makšķerēšana uz dambja vairs nav tikai makšķerēšana. Papildināt to var romantiska pastaiga (randiņš ar meiteni un makšķeri, kāpēc ne?!) ar iespēju baudīt gan skaistos saullēktus, gan burvīgos saulrietus, gan ezera un putnu vērošana no skatu torņa, gan papildu izklaides iespējas, ko šī vieta piedāvās tuvākajā nākotnē. Tā kļūst par tādu ģimenes atpūtas vietu, kur katrs atradīs kaut ko sev. Lai tā notiktu, ceram, ka attīstība šajā virzienā neapstāsies. Salīdzināt ir ar ko – kā bija, kā ir, kā būs. Tiekamies Liepājā, tiekamies pie ūdeņiem, tiekamies uz dambīša!
