Sarežģītos dabas apstākļos zivīm attīstās dažādi pielāgojumi, jo tas palielina to izdzīvošanas iespējas. Tās var būt izmaiņas ķermeņa struktūrā, īpašu orgānu parādīšanās vai īpašas uzvedības reakcijas. Anabass ir lielisks piemērs tam.
Pamata informācija
Anabass jeb vīteņzivs (Anabas testudineus) pieder labirinta zivju grupai. Kā viena no galvenajām īpatnībām jāmin labirinta orgāns, ar kura palīdzību zivs spēj elpošanai izmantot atmosfēras gaisu.
Evolūcijas procesā zivis ieguva vienu pārsteidzošu spēju. Bēgot no sausuma, kad ūdenskrātuve kļūst ļoti sekla, tās var viegli pārvietoties pa sauszemi, meklējot dziļāku ūdenstilpi. Lai pārvietotos, zivis izmanto krūšu spuras un asos dzelkšņus uz žaunu vākiem, kas paceļ zivtiņas ķermeni pavisam mazliet virs zemes virsmas, bet ar asti tās atstumjas un stūrē. Interesants šķiet fakts, ka šīs zivis spēj uzkāpt pat nelielos kokos. Pats zivs nosaukums “anabass” no malajiešu valodas ir tulkots kā “zivs – koku varde”.
Kur meklējami anabasi
Anabasi plaši izplatīti Indijā, Šrilankas salā un Dienvidaustrumāzijas valstīs: Malaizijā, Indonēzijā un Filipīnās. Dažās vietās, piemēram, Austrālijā un Klusā okeāna salās, tie tika ievesti mākslīgi un pielāgoti jaunajiem dzīves apstākļiem, zivtiņas apguva jaunas teritorijas.
Galvenie biotopi ir purvi, nelieli ezeri, rīsu lauki, apūdeņošanas kanāli, vecupes, kas izveidojušās no lielajām upēm. Slapjajā sezonā, kad upes pārplūst un iziet no krastiem, kad applūst plašas sauszemes teritorijas, zivis ar ūdens plūsmu var tikt aiznestas tālu no pamatvietas. Tāpēc, ūdenim atkāpjoties, zivis bieži vien ir izolētas izžūstošās peļķēs. Šādās situācijās tiek izmantota iespēja pārvietoties pa sauszemi vai pārziemot, ierokoties dūņās.
Masveida anabasu kustība, meklējot piemērotākus apstākļus, ir aizraujošs skats. Tiesa, šajā periodā tie ir pilnībā neaizsargāti un kļūst par viegliem medījumiem saviem dabiskajiem ienaidniekiem – putniem, kā arī vietējiem zvejniekiem, kas zivis ķer gandrīz kailām rokām. Zivtiņu pārvietošanās ātrums ir zems, tas sasniedz aptuveni 100 m/h. Zivis pārvietojas galvenokārt naktī.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Pārvietoties pa sauszemi, meklējot ūdeni
Ja nav iespējams migrēt, zivis ar purniem vēl slapjās dūņās izrok bedrītes, kur tad arī pārdzīvo sev nelabvēlīgos apstākļus. Šādu bedrīšu dziļums var būt 50–100 cm. Vietējie iedzīvotāji bieži savāc ierakušās zivis, atrokot bedri un izvelkot no tās ar speciāla āķa palīdzību. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, redzot iezemieti, kurš dodas makšķerēt ar lāpstu un āķi.
Ja nav tiešu saules staru, anabasi var nodzīvot līdz pat astoņām stundām bez ūdens, tām palīdz īpašais orgāns labirints. Nereti vietējie triku mākslinieki izmanto šo zivju īpatnību, lai atdzīvinātu beigtās zivis un liktu tām rāpot pa sauszemi.
Akvāristikā šī zivtiņa nav īpaši izplatīta, pat neskatoties uz to, ka tā nav prasīga. Iespējams, pie vainas ir salīdzinoši lielais izmērs, bet varbūt pie vainas ir neizteiksmīgais zivtiņas krāsojums, bet varbūt tās nešpetnais raksturs. Cik man zināms, Latvijas akvāristu īpašumā anabasu nav.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
