Pakavlaivas (angliski belly boat, float tube) pie mums ir ļoti reti izmantots makšķerēšanas peldlīdzeklis. Īsumā – tas ir vienvietīgs un kompakts peldriņķis ar sēdvietu, kas tiek stūrēts ar pleznām. Pats to pirmo reizi izmēģināju pirms aptuveni septiņiem gadiem, tādēļ rakstā īsi ieskicēšu tā priekšrocības dažādās situācijās, kā arī tehniskās nianses, kas jāņem vērā, ja apsverat iespēju ko tādu iegādāties un lietot.
Komplektācija
Starta komplekts sastāv no pašas pakavlaivas, brienamzābakiem un pleznām.
Vienkāršākie modeļi veidoti no četriem atsevišķiem piepūšamiem pontoniem (divi sānu lielie pontoni, kā arī atsevišķi padibeņa un atzveltnes pūšļi). Tātad noslīkt ar to būtu pagrūti – ja cauri ir kaut vai trīs no četriem, tad arī ar to pēdējo pietiek, lai noturētos virs ūdens.
Lai šādu brīnumu lietotu, nepieciešami būs arī brienamzābaki, jo lai arī ūdenī ir tikai kājas zem ceļa, tomēr ūdens pie atsevišķām kustībām vai dažādiem svariem neizbēgami nonāk arī uz padibeņa.
Kājās jāvelk pleznas, jo tas būs jūsu dzinējs un stūre. Svarīgi izvēlēties tieši pakavlaivām paredzētus modeļus, kas nav paši lētākie un vienkāršākie. Tie mēdz būt ļoti īsi, līdz ar to manevrēt būs grūtāk. Un arī stiprinājumiem ir būtiska nozīme – ja ūdenī tie sāk šļukt nost, tad nav vienkārši tikt līdz savām pēdām, lai visu uz ūdens sakārtotu.
Pakavlaivai abos sānos parasti ir palielas kabatas, kur turēt mānekļus, instrumentus un citas mantas nelielā daudzumā, bet aizmugurē ir vieta kādai ūdensnecaurlaidīgai somai, nelielam enkuram. Dārgāki modeļi jau paredz daudz dažādu modifikāciju, ieskaitot iespēju piemontēt arī elektromotoru, nelielus airus, taču šoreiz fokuss būs uz vienkāršāko versiju – ja tā lieta iepatīkas, tad jau var domāt par lielāku komfortu un iespējām. Tomēr jāņem vērā, ka advancētāki modeļi nereti nozīmē arī lielāku svaru, un tas var ierobežot jūsu iespējas ar šo laivu somā vai uz pleciem pieveikt lielus attālumus, bet par to nedaudz vēlāk.
Ja nu mājās nav vai arī ir aizmirsies pumpis, tad šo laivu visai ātri var piepūst arī ar muti, nezaudējot samaņu.
Lielākās priekšrocības
Svars un izmērs
Pateicoties mazajiem gabarītiem un svaram, pakavlaivas ir ļoti ērti uzglabājamas arī mazā istabā. Ja, piemēram, dzīvojat divistabu dzīvoklī, kur jau tā ar dažādiem noderīgiem priekšmetiem ir nokrāmēta katra horizontālā virsma, tad diez vai jūsu mājinieki būs priecīgi, ja katru svētdienu koridorā jūs vēl žāvēsiet divvietīgu piepūšamo laivu. Pakavlaiva ir tik maza, ka to uz žāvēšanas brīdi var paciest pat virtuvē. Bet saliktā veidā tā neaizņem vairāk vietas par vienu pilnu sporta somu. Lūk. Tagad jums vairs nebūs attaisnojuma tam, ka laivu nepērciet, jo nav kur to glabāt. Vienkāršākās pakavlaivu versijas sver, sākot no aptuveni 6–7 kilogramiem.
Cena
Modelis, ar kuru nu jau septiņus gadus šad un tad dreifēju pa ūdeņiem, bija budžeta variants, kas derēja, lai šo copes formātu pamēģinātu. Tas maksāja aptuveni 140 eiro. Šai summai klāt jāpieskaita labs pleznu pāris (jo labākas pleznas, jo labāks ātrums, manevrētspēja), kas svārstīsies aptuveni 30–50 eiro robežās, kā arī brienambikses, kuru cenas amplitūda gan ir ļoti liela. Te pašiem jāizvērtē, cik bieži un kādiem mērķiem tās izmantosiet. Ja tikai pakavlaivas klejojumiem pāris reižu gadā, tad drīzāk jāskatās budžeta versijas neoprēna veideriem, iekļaujoties divciparu skaitlī, bet, ja tos izmantosiet daudz un arī bradāšanai, tad var tēmēt uz premium klasi, kas var maksāt pat 700 un 800 eiro. Man pašam ir elpojoša materiāla brienambikses ar neoprēna zeķēm galā, kuras izmantoju gan pakavlaivai, gan bradāšanai dažas reizes gadā, tās maksāja ap 200 eiro, un jūtos komfortabli gan dreifējot ar pleznām, gan brienot.
Konstrukcija
Pakavlaiva ir ļoti vienkārši un ātri sagatavojama copei. Esat kādreiz mēģinājuši salikt piepūšamo laivu ar cieto grīdu? Lūk, ar pakavlaivu viss ir daudz, daudz vienkāršāk. Piepūt un peldi. Kad braucu copēt, parasti to piepūšu jau mājās, jo šī laiva piepūstā veidā viegli ietilpst arī auto (universāla) bagāžniekā pie nolaistiem sēdekļiem. Pie ūdens vien atliek uzvilkt brienambikses, pleznas un var laisties iekšā. Tā ir pietiekami viegla, lai ar to varētu doties arī garākos pārgājienos uz vietām, kur citi netiek. Esmu gājis gan tad, kad laiva ir salocīta somā (ja nepieciešama kompaktā versija), gan arī ar piepūstu laivu kā mugursomu.
Plusi copē
Tā kā stūrējat kājām, tad šī ir makšķerēšana, kur jums visu laiku ir brīvas rokas. Kājas pilda iPilot enkura un arī dzinēja funkciju. Ja laižaties pa upi, tad atliek vien pielabot virzienu. Kad vēlaties – kustieties, griezieties, apstājieties, izmētājiet perspektīvo placi, dreifējiet pa vējam, kuļaties pret vēju, griežaties aiz garlaicības vai prieka uz riņķi. Pārvietošanās arī ir ļoti klusa. Tā var būt priekšrocība copē, kur vēlaties pielavīties tuvu tramīgām zivīm. Vēl pie lielākajiem plusiem noteikti jāmin iespēja ar pakavlaivu nokļūt vietās, kur ar lielākiem peldlīdzekļiem piekļūt ir neiespējami. Arī pats esmu gan ložņājis ar to pa mežu, meklējot grūti pieejamus ezerus, gan arī kāpis kalnā pa 10 km garu taku, lai izbaudītu Zviedrijas kalnu ezera paliju copi vasarā.
Kādiem ūdeņiem piemērota
Galvenie faktori, kas jāņem vērā, – tai ir salīdzinoši ierobežots attālums, ko ar to varēsiet veikt, kā arī lielos viļņos vai straumē nebūs vienkārši noturēties uz vietas vai kustēties sev vēlamajā virzienā. Tādēļ vispiemērotākās vietas būs tās, kur ir salīdzinoši mierīgs ūdens, lēna straume. Piemēroti var būt gan ezeri, gan upes, gan arī jūra.
Ko ar to nevajadzētu darīt
Piepūšot jāņem vērā ūdens temperatūra – vēsumā gaiss pontonos sarausies, un ūdenī tie var kļūt nedaudz mīkstāki. Tādēļ parasti jau krastā to piepūšu visai stingri. Savukārt pēc copes, kad to siltā dienā saulē žāvēsiet, vēlams gaisu nedaudz izlaist, jo tiešā saulē peldlīdzekli var uzkarsēt un vienkāršāko pakavlaivu pontonu izplešanās rezultātā var sabojāt to ievalka rāvējslēdzēju.
Ar šo copes veidu nevajadzētu aizrauties vietās, kur ir intensīva motorizēto ūdens transportlīdzekļu satiksme. Lai arī pa gabalu jūs izskatāties pēc bojas, tomēr gadījumi mēdz būt visādi un liels kuteris, braucot pa ierasto maršrutu, var jūs nepamanīt. Tādēļ vietās, kur kāda laiva braukā garām, vēlams izvēlēties spilgtu, nevis latviski neuzkrītošu pelēkbrūnu apģērbu.
Kāpēc man patīk
Mani līdaku meklēšanas paradumi ir, sākot ar superkomfortablu makšķerēšanu sporta laivās un beidzot ar īrētām laivām, krasta copi un ložņāšanu pa krasta džungļiem mazos ezeros. Tomēr pakavlaivām manā hobijā ir īpaša vieta. Tādu ūdens sajūtu jeb saplūšanu ar dabu varbūt vēl dod vienīgi bradāšana ar brienambiksēm. Tomēr ar tām jūs nevarēsiet tikt vietās, kur dziļums pārsniedz jūsu ķermeņa meridiānu. Būt vienam citiem neaizsniedzamā ūdenī, klusumā, meža ezera vidū, saullēktā, kur vienā krastā pienāk buks padzerties, gaisā stārķis ar vanagu kaut ko nevar sadalīt, bet pie niedrēm līdaka dzenā sīkās zivtiņas – šādas ainas (kas nebūt nav izdomātas) ir apliecinājums tam, ka džekiem romantika pilnīgi noteikti var būt arī vienatnē. Īsāk sakot – iesaku.
Un kā ar tām trofejām?
Tā kā ar pakavlaivu gadā izbraucu vien divas trīs reizes un parasti tas ir man iepriekš nezināmās vietās, tad pie trofejas izmēra līdakas man ar to vēl pagaidām nav izdevies tikt. Tomēr es zinu, ka kādu dienu tas notiks. Un tad es varēšu pastāstīt, kāda izmēra pleznas nepieciešamas, lai pretotos zaļās torpēdas jaudai. Romantikas un lielu lomu pilnu vasaru visiem!
Gunārs Klēģers