Madars Millers
Porolona mānekļi kā tādi ir ļoti veci, bet ne visi par tiem zina un kur nu vēl izmanto. Personīgi es porolona mānekļus izmantoju kādus trīs gadus. Nevarētu teikt, ka sākumā par tiem biju stāvā sajūsmā, bet tas, visticamāk, tādēļ, ka nemācēju uz tiem ķert. Tātad es mēģināšu īsumā pastāstīt pašu svarīgāko par porolonu.
Ko var noķert uz porolonu?
Principā jebkuru zivi, kas pieskaitāma pie plēsoņām, bet pamatā mērķauditorija ir zandarti, līdakas un asari.
Porolona krāsa
Par krāsām varētu daudz un dikti rakstīt, jo katram ūdenim, gadalaikam, zivs noskaņojumam un citiem faktoriem ir savas krāsas, bet tāds mazais tops varētu būt:
– zaļš porolons,
– lillā porolons,
– zils porolons.
Un kā numur četri varētu minēt melns porolons, bet daži gan teiks, ka melns porolons ir numur viens, nu gaumes lieta, es teiktu.
Porolona izmērs
Veiksmīgākais un zivīgākais izmērs porolona mānekļiem varētu būt no 80 līdz 120 mm, bet vispār ir pieejami arī 200 mm porolona mānekļi. Pats ļoti daudz izmantoju 100 mm un 120 mm porolona mānekļus, bet kastē ir arī 160 mm, tiesa, tie tika iegādāti tikai šogad un rudens sākumā, un līdz ar to ar tiem ir sanācis ļoti maz pacopēt, bet rezultāti bija visai labi, pat zemmēra zandarti un pāris asari to izmēru nav smādējuši.
Porolonu var iedalīt divās grupās: pirmā būtu ar vaļējiem āķiem un zivju ķeršanai salīdzinoši tīrās vietās, bet otrā būtu ar piespiestiem āķiem, kurus izmanto vietās, kur ir daudz ķērāju. Ak, jā, klasiskais porolona māneklis ir aprīkots ar divžuburu āķi, jā, eksistē arī uz ofseta āķa, bet tas jau cits stāsts.
Porolona mānekļi tiek aprīkoti ar tā saucamajām čeburaškām jeb šarnīrām, bet ir īpašas čeburaškas, kas domātas tiem.
Ekscentriķa čeburaškas mēdz būt dažādās krāsās un formās, galvenais ir piemeklēt sev vai zivīm tīkamo krāsu un svaru. Šeit ir svarīgi izvēlēties optimāli vieglāko svaru, pie kura porolons strādā. Mazai atkāpei, ja tiek makšķerēts lielā straumē, tad var izmantot parastās apaļās čeburaškas, bet, ja tiek makšķerēts vietās, kur nav straumes, tad svaru vēlams izvēlēties maksimāli mazu.
Kā sākt ķert jeb lietot porolonu?
Pamatu pamatā, kad porolons ir auklas galā un gatavs iemetienam, no tā ir svarīgi dabūt ārā visu gaisu. To parasti dara tā: kādas trīs reizes ar kāta palīdzību porolonu sit pret ūdeni, pēc tam tas ir gatavs darbam.
Tiesa, ir copmaņi, kas uzskata, ka zivis pievilina gaisa burbulīši, kas izdalās no porolona mānekļiem, un pirms katra metiena porolons rokā tiek saspiests un no tā izspiež visu ūdeni, bet šeit ir vieta katra paša eksperimentiem.
Svarīgi būtu arī tas, ka pēc copes no porolona ir ļoti svarīgi izspiest visu ūdeni un mānekļus atstāt tā, lai tie izžūst un pārāk ilgi nesaglabājas slapji.
Kā pasniegt porolona mānekļus?
Vislabāk to ir vadīt klasiski lēnā džiga tehnikā, divi līdz četri lēni, līdz vidēji spoles apgriezieni un pauze, līdz māneklis nokrīt uz grunts. Jā, var arī vadīt to ļoti ātri un ar ļoti lieliem svariem, tā teikt, ar peregruzu, bet tas atkal katra paša un eksperimentu ziņā, jo, kā mēs visi ļoti labi zinām, copē nav vienas pareizās ābeces. Jā, ir kādi pamati, ar ko sākt, un tālāk jau var eksperimentēt.
Maza nianse: jo lielāks un resnāks porolons, jo smagāku svina galvu vajag; ar pārāk vieglu galvu porolons vienkārši nespēlēs. Bet kā zināt, ka svars ir atbilstošs? Elementāri – kad no porolona ir dabūts ārā viss gaiss, to gar laivu vai gar krastu pavelk un skatās, vai porolons spēlē vai ne.
Tirgū ir daudz un dažādi porolona mānekļi, bet es esmu apstājies pie divu ražotāju mānekļiem:
– LEX Porolonium
– Porolon Volžkij džig no Andreja Pitercova
Šie divi būtu tie, uz kuriem tiešām ķeras un kas ir kvalitatīvi.
Ar ko porolona mānekļi ir labāki par citiem, principā ne ar ko. Ir dienas un reizes, kad labāk ķeras uz silikona mānekļiem, ir reizes, kad labāk strādā dropšots, citreiz vibi vai vobleri. Kad izmantot katru no tiem, tas katra paša ziņā. Laika gaitā mums veidojas pieredze un sapratne, kad, kur un kādus mānekļus izmantot. Kādēļ es sāku izmantot porolona mānekļus? Viss vienkārši. Man patīk reizēm ķert zivis vietās, kur ir ķērāji, bet man riebjas ofseta āķi, un tā es nonācu līdz porolonam. Ir iespēja pašam taisīt savus porolona mānekļus, bet tā ir liela ņemšanās un ķēpa, bet kā rokdarbi garajiem ziemas vakariem kā reiz.