Pagājušajā numurā runājām par mūsējo panākumiem pasaules čempionātā, šoreiz ATLAS mači, tepat kaimiņos Lietuvā.
Sveicināti. Pasaules čempionāts aiz muguras, bet sportiskie piedzīvojumi turpinās – nav pagājušas divas nedēļas no brīža, kad Latvijas sudraba komanda Rīgas lidostā šķiroja mantu pēc piederības, jo čemodānos nācās atrast vietu arī kausam, kad klāt jau jauni piedzīvojumi.
Šoreiz batālijas notiek tepat, dīķī, kuru Latvijas sportisti tikpat labi kā saimnieki lietuvieši var saukt par mājas ūdeni. Tātad dodamies uz Area trout leagues association jeb ATLAS sacensībām ar gadu ilgu novēlošanos Vasaknos, Lietuvā. Sacensības paredzētas trīs dienu garumā – no 19. līdz 22. novembrim. 19. novembrī reģistrācija un treniņš, pēc tam divas aizraujošu sacensību dienas.
Kovids ieviesa izmaiņas klasiskajā ATLAS sacensību norisē, kad katru valsti pārstāvēja komanda četru dalībnieku sastāvā un vienā periodā sacentās divu valstu pārstāvji, pirmajās sacensībās atrodoties dažādās dīķa daļās, otrajās – četros blakus esošos sektoros. Šoreiz katru dalībvalsti varēja pārstāvēt sešas komandas, katra divu sportistu sastāvā. Tā kā bija valstis, kas neizmantoja visas iespējamās dalībnieku vietas, Latvija un Lietuva tika pie iespējas pieteikt arī septīto komandu. Uz cīņu ar lietuviešu upetaķiem gatavojās startēt 32 komandas no septiņām valstīm – līdz ar Latvijas un Lietuvas komandām arī sportisti no Slovākijas, Ukrainas, Polijas, Īrijas un Vācijas. Lai gan pasaules čempionātā piedalījās četras no ATLAS dalībvalstīm, šajās sacensībās pasaules čempionāta ugunskristības izgājušie sportisti bija tikai Latvijas un Lietuvas komandās, turklāt Latvijas komandu sastāvā bija viss pasaules čempionāta komandas sportistu komplekts (Anatolijs, Kristiāns, Matīss, Kaspars un Ivo), lietuviešiem nebija viena pasaules čempionāta dalībnieka. Slovāki un ukraiņi uz šo turnīru deleģēja komandas bez pasaules čempionāta dalībniekiem, bet tādēļ ne mazāk respektējamas, piemēram, Ukrainu pārstāvēja FRESH LURES komanda ar 2019. gada PAL trout rudens turnīra finālistu A. Mohnatko un šī paša turnīra uzvarētāju K. Rjabecu.
Lai samazinātu vienas valsts pārstāvju savtarpējo tikšanos iespēju, dalībnieki tika sadalīti divās grupās, katrā grupā bija puse no katras dalībvalsts sportistiem. Kuri tieši, to noteica izloze. Finālu daļā katras grupas 1. vieta tiksies ar otras grupas 2. vietu pusfinālos, pusfinālu uzvarētāji dalīs zeltu, zaudētāji cīnīsies par bronzu. Mūsējiem noskaņojums kaujiniecisks, kā pēc pasaules čempionāta viens no mūsu sportistiem pusnopietni izteicās: “ATLAS jāņem viss pjedestāls!” Nopietni vai ne, bet pēc nezinātniskās fantastikas arī neizklausījās – paskatoties mūsu komandu sastāvu, tik optimistiska prognoze liekas pavisam iespējama. Kristiāns Godiņš un Anatolijs Livdāns – mūsu Nestes mašīna, Anatolijs divkārtējs Lietuvas čempions, gadiem ilgi abi startē kopā, ne vienreiz vien (arī šajā dīķī) uzvarējuši komandu sacensībās. Mārtiņš Babris un Sergejs Makreckis – abi pirmā ATLAS uzvarētāji, Sergejs vēl individuāli turnīra MVP. Māris Rublāns un Matīss Lēnerts – stabilas vērtības Latvijas Foreļu līgas reitinga pirmajās rindās (Matīss vispār parasti nemēdz atrasties ārpus trijnieka), abi ar milzīgu starptautisku sacensību pieredzi. Ivo Grīnbergs un Raimonds Kinerts – šī gada Latvijas čempiona Raimonda brīvmākslinieka pieeja, papildināta ar Ivo meistarību, organizatora talantu un plānotāja spējām, var būt pietiekami jaudīgs apvienojums jebkura līmeņa sacensībās. Aivars Gaters un mūsu jaunā cerība Rūdolfs Otto Egle – abi ļoti stabili, Aivara pieredze (uzvarējis vēl pašas pirmās šāda formāta sacensības), apvienota ar Rūdolfa iemaņām, ir pietiekams pamats optimistiskām prognozēm. Andis Freivalds un Reinis Bičevskis – liela pieredze startēt kopā, izstāvējušies uz dažādiem pjedestālu pakāpieniem, arī šeit, Lietuvā. Un, protams, Fjodorovi. Juris un Kaspars ir tieši šāda formāta komandu sacensību regulāri uzvarētāji, arī ar pieredzi Lietuvas dīķa apkārtnes vērošanā no pjedestāla. Diemžēl rezultātu tabulā sleja prognozējamā vieta vēl nav ieviesta, tādēļ visi mūsējie gatavojas nopietnām cīņām.
Piektdienas treniņš. Tik intensīvu ķeršanos Vasaknos sen nebiju redzējis. Mūsējiem ātri vien bija skaidrs, ka treniņā varēs tikai iekustināt rokas, jo ķērās uz visiem mānekļu veidiem, dažādos horizontos un izmantojot dažādas animācijas. Pārāk labi Latvijas sportisti pazīst Vasaknus, lai noticētu, ka rīt visas dienas garumā varēs vilkt katrā metienā.
Tad arī sestdiena
Pēc pirmajiem periodiem redzams, ka A grupā bez zaudētiem punktiem mūsu Neste un viena no poļu komandām, B grupas pirmajās rindās juku jukām – mūsējie, lietuvieši, slovāki, poļi. Dienas gaitā dīķis sāk uzdot savas parastās mīklas, kurām mūsu sportisti ir gatavi, bet atminēšana tomēr nesokas visiem vienādi. Pamazām sāk noskaidroties komandas, kas varētu pretendēt uz labu rezultātu. Pēc piektā perioda pārtraukums. Rezultāti blīvi, izredzes uz labu rezultātu daudziem no mūsējiem. Vienīgi Mārtiņam ar Sergeju galīgi nav salicies. Bet vēl nav vakars. Griķu biezputras porcija siltumam un atkal sektorā. Zivis kļūst arvien kūtrākas, bet tomēr sportistu prasmes pietiek, joprojām regulāri kādā no sektoriem kāds velk. Desmitā perioda beigu signāls. Ar nepacietību sagaidīti rezultāti. A grupā pirmie poļi, otrie lietuvieši, pēc nelielas atstarpes punktu skaitā Anatolijs ar Kristiānu un vēl vieni poļi, tad pēc nelielas atstarpes lietuviešu un vāciešu mikslis. Mārtiņš ar Sergeju pēcpusdienā parādīja, kur vēži ziemo, – 13 punkti no 15 iespējamajiem. B grupā pārliecinoši līderi ir vieni – Raimondam ar Ivo rīt jāaizmirst spiningi, lai netiktu finālā. Aiz viņiem raiba kompānija, kurā ir gandrīz visu valstu pārstāvji.
Izšķirošā diena. Lietus visas dienas garumā līdz pat fināliem. Daudz iespēju kaut ko labot nav, tikai pieci periodi. B grupā Raimonds un Ivo mierīgi, bet bez pārliecīga atslābuma – tikai viens zaudējums, un pirmie grupā. Ar lokomotīves jaudu uz finālu raujas Andis ar Reini, mazliet pietrūka, pēdējā periodā vajadzēja uzvaru, tad pēc zivju skaita būtu apgājuši poļus. A grupā sarežģītāk – lietuvieši nav apturami, pirms finālu daļas aizņēmuši visas vietas tabulas augšdaļā… atskaitot pirmo. Anatolijs un Kristiāns otrajā dienā iznesa visus – piecas uzvaras. Jāatzīst, tik koncentrējušos es viņus nebiju redzējis. Satiekot pārejā starp periodiem, izmeta tikai pāris vārdus un prom uz nākamo sektoru.
Pusfinālos Raimonds un Ivo pret lietuviešiem. Sigits Lukšta visiem zināms un ļoti spēcīgs, ļoti labi zina, kur Vasaknos pjedestāls, arī mūsu sacensībās bijis medaļās. Egidijs Kamarausks mums mazāk zināms, bet viens no Lietuvas reitinga līderiem. Anatolijam ar Kristiānu poļi, kuri ļoti stabili startēja abas dienas, atšķirībā no saviem komandas biedriem A grupā, kuri no pirmās vietas pirmajā dienā atkāpās uz piekto.
Starts. Anatolijs un Kristiāns uzreiz no sākuma demonstrē, kurš sektorā saimnieks. Beigās pārliecinoša uzvara. Raimonds un Ivo cīnās sīksti – zivis pārmaiņus velk te viena, te otra komanda. Beigās viena pietrūka. Nav laika pārdzīvot – tūlīt arī cīņa par trešo vietu. Ātra sagatavošanās, un aiziet! Viena zivs, otra, un pamazām, bet nenovēršami bronzas svaru kausi nosveras uz Latvijas pusi. Poļi ir spēcīgi, bet ne tik, lai uzvarētu pragmatisko brīvmākslinieciskumu. Ivo un Raimonds atnes Latvijas spiningošanas sportam vēl vienu starptautisku medaļu.
Prieki, protams, bet tepat arī fināls. Satraukums ir, jo šajā dīķa daļā finālos īsti nav veicies ne Toļam, ne Kristiānam kā individuālajās, tā komandu sacensībās. Tiesa, pusfināls tika uzvarēts gandrīz graujoši, bet tagad jātiekas ar lietuviešiem, sektoros, kuros lietuvieši bija pusfinālā. It kā sīkums, bet šajā dīķa daļā gala sektori var būtiski atšķirties pat desmit metru robežās.
Anatolijs pret Sigitu, Kristiāns pret Egidiju. Taktika skaidra – Anatolijs zivīgajā galā mēģinās noturēt Sigitu, Kristiāns tuvāk pusfināla sektoram mēģinās apspēlēt mazāk pieredzējušo Egidiju.
Signāls, un mānekļi ūdenī. Pirmā zivs Kristiānam. Otrā. Trešā. Būs, jābūt. Kristiāns arvien vairāk sāk atrauties no sava pretinieka, kamēr Anatolijs neļauj izvērsties savējam. Kamēr it kā zivīgākajā galā abi sportisti nodarbojas ar taktisko cīņu (strikti noteikumu robežās), proti, met viens aiz otra, viens otra sektora pusē, ja situācija atļauj, un rezultātā ne viens, ne otrs neķer tik daudz, cik šajā sektorā varētu noķert, Kristiāns nenovēršami palielina pārsvaru. Komandas darba paraugstunda beidzas līdz ar sacensību beigu signālu, kas dod starta signālu apsveikumu gavilēm un putekļu izdauzīšanai no abu uzvarētāju SIMMS jaku plecu zonas.
Neskatoties uz to, ka uzvarētājus netiesā, no atbildības izvairīties neizdevās. Pirmais pa rokai trāpījās Kristiāns.
Kas, tavuprāt, bija izšķirošais faktors, kas noteica jūsu uzvaru?
Manuprāt, mūsu savstarpējā sadarbība. Mēs vienmēr zinājām precīzi, uz ko, ar kādu animāciju un pasniegšanas ātrumu, kādā horizontā katrs mēs darbojamies un kur otram bija cope. Mūsu mānekļu pasniegšanas stils ir līdzīgs, un mēs ļoti precīzi spējam izpildīt mānekļa animāciju, ja kāds ir atradis atslēdziņu. Otrs faktors – precīzi izstrādāta taktika (mānekļi, to tipu sadale starp sportistiem, pasniegšanas nianses) pirms noslēdzošās dienas, kuru izdevās izpildīt par 100%. Treškārt – ticība viens otra spējām un prasmēm.
Nekad nav tā, ka nevar labāk. Ko varējāt izdarīt vēl labāk šajās sacensībās?
Sacensību otrā diena bija tuvu perfektai, bet pirmās dienas otrajā pusē gan mums neizdevās tik pārliecinošs starts. To sapratām un veicām korekcijas otrajai dienai. Tas vairāk attiecas uz atsevišķu mānekļu tipu animāciju, krāsu izvēli, kad zivs kļuva pavisam pasīva. Sadarbība bija labā līmenī abas dienas. Ļoti palīdzēja komunikācija ar citiem Latvijas sportistiem.
Cik viegli vai grūti bija koncentrēties ATLAS sacensībām pēc pasaules čempionāta?
ATLAS gatavojāmies un speciāli startējām divās sacensībās Lietuvā tieši ar mērķi būt gataviem Eiropas kausam, kas šogad notika Lietuvā. Centāmies izmantot sacensību tuvumu. Pats sev biju nodefinējis sacensības, kurās ļoti vēlos uzvarēt vai tikt trijniekā, un ATLAS bija vienas no tām, tā ka ar koncentrēšanos viss bija ok. Drīzāk pēc ATLAS pēdējās reitinga sacensības tika nedaudz apdalītas, jo pietrūka nedaudz fiziskās un emocionālās koncentrēšanās.
Ja jau viens tika pratināts, tad nebūtu taisnīgi palaist nenopratinātu arī otru, vēl jo vairāk tādēļ, ka Anatolijs apvienoja dalību sacensībās ar organizatora pienākumiem.
Kādu tu redzi ATLAS vietu sacensību hierarhijā un kādu attīstību perspektīvā, kad notiek arī pasaules čempionāts?
ATLAS radīts laikā, kad nebija nevienas organizācijas, kas apvieno līgas un rīko starptautiskas sacensības. Mērķis bija apvienot vairāku valstu līgas un pulcēt labākās komandas vienās sacensībās. Mums tas ir izdevies kopš 2018. gada, kad Latvijā pulcējām komandas no astoņām valstīm, 2019. gadā Slovākijā bija 12 komandas, un šogad Lietuvā sacensībās piedalījās komandas no septiņām valstīm. Kas attiecas uz PČ, tad man prieks, ka FIPSED izvēlējās hard baits virzienu, jo tas stiprina manu vīziju, ka ATLAS un PČ nebūs jākonkurē, bet abas sacensības tikai pilnveidos area kalendāru. Lai to realizētu, mēs esam vienojušies, ka ATLAS turpmāk notiks pavasarī, kad laika apstākļi ir labvēlīgāki gan sportistiem, gan organizatoram. Šobrīd ATLAS biedros ir 15 līgas, un mums ir optimistisks mērķis redzēt jau šopavasar maksimāli iespējamo komandu skaitu sacensībās. Diemžēl daļai ir ierobežotas iespējas tikt uz sacensībām Eiropā. Redzēsim, vai kas mainīsies laika gaitā.
Kas izdevās un kas neizdevās šajās ATLAS sacensībās no organizatoriskās puses?
Pēdējās sacensības Lietuvā perfekti parādīja, ka divi cilvēki nespēj tik īsā laikā perfekti noorganizēt tik liela mēroga sacensības. Vairāku apstākļu sakritība un noslogots grafiks radīja situācijas, kad nepārbaudījām vairākas lietas. Nācās risināt lietas uz vietas iespēju robežās. Lielākā kļūda bija komunikācija ar dīķu saimnieku par zivju ielaišanu. Zivis pēc plāna bija jālaiž pēc treniņa un pēc sacensību pirmās dienas. Dīķu saimnieks nez kāpēc to izdarīja pēc saviem ieskatiem. Tā nedrīkst notikt. Tomēr ar visu to ja man jautātu, vai mēs pieņemtu tādu pašu lēmumu vēlreiz rīkot šos mačus vai ne līdzīgos apstākļos, es teiktu, ka jā, rīkotu, tikai citādi organizētu darbu. Labākais visā ir tas, ka mēs sacensības sarīkojām, pulcējām vairāk par 60 dalībniekiem un ieguvām lielu pieredzi, ko izmantosim nākotnē.
Kāda bija jūsu komandas taktika šajās sacensībās?
Mūsu komandai bieži vien nekas nav jāsarunā iepriekš, jo domu gājiens līdzīgs. Protams, mēs apspriežam daudzas lietas, bieži vien pat acīmredzamas, un tas pilnveido sajūtu, ka saprotamies un nenoejam nost no kursa, ko bieži novēroju citu komandu darbībā. Kāds vienkārši iesprūst savā tēmā, un tas nenes rezultātu. Mums pamatā stradāja princips papildināt vienam otru, jo zivs bija grūta un lasījās ļoti lēni. Nepietiek ar to, ka izstrādā sektora līnijas, bija arī jānostrādā tās vairākos horizontos. Tādējādi mēs taustījām visur un meklējām pa 1–2 kontaktiem, ko centāmies realizēt. Manuprāt, komunikācija ir tas, ar ko mēs atšķiramies no citām komandām.
Ņemot vērā to, ka šajās sacensībās piedalījās vienīgā mūsu LFL divu paaudžu komanda – Ratterbaits team pārstāvji Juris un Kaspars Fjodorovi, sava jautājumu porcija tika arī vienam no pieredzējušākajiem spininga pavēlniekiem Latvijas sportā Jurim Fjodorovam.
Kā tas ir – starptautiskās sacensībās startēt vienā komandā ar dēlu? Vai brīžiem nerodas vēlēšanās izmantot vecāku autoritāti?
Tāda līmeņa starptautiskās sacensībās startēt kopā ar dēlu – tas ir fantastiski un pasakaini. Tas ir lepnums par ieguldīto laiku un darbu, no maza zēna izaudzinot pieaugušu vīru un sportistu ar starptautiskiem panākumiem (Kaspars parūpējās par to, lai viena no pasaules čempionāta sudraba medaļām būtu pierakstīta Fjodorovu ģimenē). Sektorā vecāku autoritātes nav – abi esam sportisti. Vecāku autoritāti mēs pietaupām citiem dzīves gadījumiem.
Tu esi viens no pieredzējušākajiem sportistiem Latvijas spiningošanas sporta veidos. Kas no šīs pieredzes traucē un kas palīdz area sportā?
Kas varētu traucēt? Es domāju, kad aiz muguras tik daudz starptautisku sacensību, pieredze var radīt pārlieku lielu pārliecību, tā sakot, par daudz miera. Sportā tomēr nepieciešama veselīga adrenalīna deva galvā, tad smadzenes darbojas desmitkārt ātrāk.
Tajā pašā laikā pieredze palīdz neiekāpt otrā grāvī – pārlieku nesanervozēties, nepārdegt pirms starta. Ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp mieru un satraukumu, par daudz gan viena, gan otra noteikti traucēs sasniegt vēlamo rezultātu.
Kurās ATLAS sacensībās bija sarežģītāk – pirmajās 2018. gadā vai šogad?
Grūti salīdzināt, jo abas sacensības bija dažādas. Pirmās ATLAS sacensības bija citā formātā, vairāk bija jūtams, ka tu esi daļa no komandas, kur katrs tavs izcīnītais punkts tiek pieskaitīts komandai. Šoreiz komandas gars nebija tik ļoti jūtams, sacensības notika starp pāriem un iegūtie vai neiegūtie punkti ietekmēja tikai tava pāra rezultātu. Katrā ziņā pirmās ATLAS sacensības likās mazliet aizraujošākas.
Kāda bija jūsu komandas taktika šajās ATLAS sacensībās?
Par komandas taktiku runājot, tu uz papīra vari izstrādāt lielisku taktisko plānu, izplānot kaut vai cietokšņa ieņemšanu, bet tik un tā forele parādīs, kas un kā jādara. Bet ir tādas dienas, kad tu it kā dari visu pareizi, bet kontaktu nav nesaprotamu iemeslu dēļ. Liec smagu galvu, vieglu galvu, maini krāsas no tumšas uz gaišu, no spilgtas uz neuzkrītošu, bet copes praktiski nav. Tavs pretinieks dara to pašu, un viņam viss izdodas. Pagaidām arī man tā ir mīkla, kādēļ, pazaudējot kontaktu ar zivi, ir reizes, kad to nav iespējams atrast. Tiek mēģināti dažādi horizonti, mainīts viss, ko var nomainīt, un rezultāta nav. Un, ja vēl tādā brīdī, kad zivi jau tā grūti pierunāt, vēl tās pašas dažas copes neizdodas realizēt, tad nu ir, kā ir – nav tava diena. Mums rezultāts varēja būt labāks, bet kopumā normāli. Ņemot vērā, ka šogad sacensībās izdevās piedalīties mazāk, piemēram, šīs man bija tikai otrās sacensības, kurās bija atļauti gumijas mānekļi, rezultāts atbilda sportiskajai formai. Kopumā mēs kā Latvija nostartējām ļoti labi, neskatoties uz sacensību formātu, mēs visi strādājām kā komanda. Liels prieks par mūsējiem: Kristiānu, Anatoliju, Raimondu un Ivo, kuri spēja uzvarēt un izcīnīt medaļas tik lielās sacensībās.
Ar to šogad par dīķiem, zivīm dīķos un trakajiem dīķa krastā viss. Latvijas Foreļu līga pateicas visiem atbalstītājiem un sadarbības partneriem.
Imants Vītols
