Lai arī SIA Latrex īpašniekam Arnim Zobenam septembra pēdējā dienā apritēja 35 gadi, viņš ir pieredzējis laivu būves speciālists. Savu pirmo laivu uzbūvēja pirms 20 gadiem. Nu viņa būvētās laivas kalpo makšķerniekiem un ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un arī aiz tās robežām.
Šo gadu gan Arnis dēvē par vissliktāko pēdējo desmit gadu laikā. Par spīti tam, viņš šogad iekārtojis jaunu veikalu blakus laivu ražotnei Bolderājā. Arnis ir pārliecināts, ka situācija mainīsies un cilvēkus atkal interesēs jaunas laivas. Savukārt laivu īpašniekiem viņš visos sīkumos gatavs pastāstīt, kā laivu un tās motoru sagatavot ziemai.
Kā tev ir klājies pēdējā gada laikā? Tu esi piedzīvojis jurģus!
Pagājušā gada 1. oktobrī es sāku pārcelties no telpām Daugmalē uz šīm – Bolderājā. Pārcelšanās ilga aptuveni mēnesi. Iespējams, normālā situācijā tam būtu jāatvēl vairāk laika, taču tas ir dārgi – vēl jāmaksā par vecajām telpām, kamēr tās nav atbrīvotas, un jau prasa naudu par jaunajām. Nācās rīkoties operatīvi!
Es atvedu kādas astoņas fūres ar mantām, kas bija novietotas uz paletēm. Taču ir arī laivu formas, citas negabarīta lietas, ko negribējās vest ar kravas auto. Tāpēc bija nepieciešami 50 reisi ar automašīnu un tās piekabi… Braucu pat naktī. Nācās arī noīrēt vēl vienu iekrāvēju, lai Daugmalē mantas iekrautu un šeit, Bolderājā, izkrautu.
Galu galā šis izvērtās par vienu no smagākajiem gadiem pēdējo desmit gadu laikā.
Kāpēc tā?
Kovida laikā laivas nopirka tie, kam tās vajadzēja, un arī tie, kam nevajadzēja. Cilvēkiem kabatā bija 5, 10 vai 15 tūkstoši eiro. Nekur doties nevarēja, ceļot nevarēja, un viņi vienkārši nopirka laivas, lai varētu braukt tepat, vietējos ūdeņos. Kādam viņu paziņam bija laiva, un viņiem šķita, ka tas ir vienkārši forši. Protams, tas bija ļoti labi, ka laivas tika nopirktas, un ļoti daudzi no šiem cilvēkiem ir kļuvuši par makšķerniekiem. Taču tikpat daudzi cilvēki saprata, ka laiva – tas nav viņiem. Tajā pašā laikā viņiem bija kaimiņš, kurš bija plānojis laivu nopirkt šogad. Bet kāpēc viņam laivu pirkt veikalā par pilnu cenu, ja blakus kaimiņš šo pašu laivu pārdod par puscenu? Un tā notika ne tikai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Tā notika ļoti daudzās Eiropas valstīs. Tā notika arī Amerikā.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Kādas laivas izvēlas makšķernieki, un kādas tie, kas vienkārši vēlas baudīt braucienu ar laivu?
Tie, kuri vēlas vienkārši atpūsties braucienā ar laivu, jaunas parasti nepērk. Otrreizējā tirgū ir pietiekami daudz lielāku laivu un kuteru ar slēgtajiem priekšgaliem, tentiem, iebūvētajiem dzinējiem. Šādas laivas vairāk piemērotas atpūtas braucieniem. Piemēram, var aizbraukt līdz Andrejostai un laivā paklausīties koncertu. Tā var ieekonomēt – biļete maksā 25 eiro, bet brauciens no Bolderājas līdz Andrejostai maksā 60 eiro degvielā. Ja laivā esat 6–7, tas ir izdevīgi. Protams, koncertu rīkotājiem šādi klausītāji nepatīk…
Ir arī cilvēki, kuriem pie mājas ir ezers, un viņi vakaros vēlas nodarboties ar fitnesu. Respektīvi, viņi vēlas ezerā paairēt, tāpēc iegādājas airu laivas.
Savukārt makšķernieki iegādājas jaunas laivas – kā airu, tā arī motorlaivas – un vēlas, lai tās būtu piemērotas tieši makšķerēšanai. Īpaši tad, ja laivā jāpavada daudzas stundas. Otrreizējā tirgū makšķerniekiem domāto laivu ir salīdzinoši maz. Ja laiva ir piemērota, makšķernieks no tās nešķiras, izņemot gadījumus, kad vēlas iegādāties lielāku.
Manā veikalā makšķerniekam domātā laiva maksās aptuveni 1000–1500 eiro, ja tā būs airu laiva vai laiva, ko virza uz priekšu ar nelielu dzinēju. Laiva jau ir aprīkota ar rokturiem, dažādiem stiprinājumiem, tai ir dubults korpuss, dažādas kastes mantu ievietošanai. Savukārt tie, kuriem ir svarīgi ātri pārvietoties starp konkrētām makšķerēšanas vietām, iegādājas dārgākas laivas ar jaudīgākiem motoriem, kas ļauj virzīties ar lielu ātrumu. Tajās jau būs trollinga motors, baseins zivīm un cits nepieciešamais aprīkojums ērtai un modernai copei. Tā laiva pamazām apaug un izmaksā 20 tūkstošus eiro. Klāt vēl motors, un kopējās izmaksas ir ap 40 000 eiro.
Ir rudens, tuvojas ziema, un pavisam drīz laivas nāksies celt krastā, lai sagatavotu tās ziemai. Ar ko jāsāk?
Oktobrī un novembrī, protams, vēl var braukt ar laivu ūdenī, kamēr tas nav aizsalis. Pagājušajā rudenī laivu no ūdens izcēlu novembra 20. datumos. Biju aizbraucis uz ārzemēm, un, kad atgriezos, ūdens jau bija sasalis. Protams, ja laiva stāv uz piekabes un garāžā, stāsts ir pavisam cits.
Ja laivai ir piekaramais motors, nav būtiska tā jauda – 6 zirgspēki, 50 vai 300. Darbības, kas jāpaveic, ir vienādas. Kad motors ir izcelts no laivas un novietots uz atbalsta (motorus 40+ ZS neskrūvē nost no laivām), tas jāpieslēdz pie ūdens. Ap reduktoru apliek speciālu uzmavu un tai pieslēdz ūdensvada šļūteni. Motoram ir ūdens dzesēšana, un tas būs jāiedarbina. Mazāku motoru var vienkārši ielikt mucā.
Motoram atslēdz degvielas padevi un iedarbina. Ja tajā ir iebūvētā degvielas tvertne, dzinēju sagāž uz rumpeļa pusi un degvielu izlej. Degvielas, kas paliek sistēmā, pietiks, lai motors uzsiltu līdz darba temperatūrai. Uzsils gan eļļa pašā motorā, gan arī redaktorā, jo caur motora kāju iet izplūdes gāzes. Motoram jānoslāpst pašam. Tas liecina, ka degvielas sistēmā vairs nav.
Kad motors apklusis, jāatskrūvē eļļas izlaišanas skrūve un tā jāizlej. Neliels padoms. Kad eļļa beidz tecēt, motors jāpaceļ pozīcijā, kādā laivu parasti izvelk no ūdens. Motoru nolaižot atpakaļ, no tā iztecēs vēl eļļa, kura citādi paliks motorā. Šī darbība īpaši svarīga jaudīgākajiem motoriem, kuros citādi var palikt pat līdz puslitram netīrās eļļas. Motoriem, kuriem ir eļļas filtrs, arī tas ir jānomaina. Tāpat jānomaina degvielas filtrs.
Pēc tam izlej eļļu arī no reduktora, atskrūvējot gan augšējo, gan apakšējo skrūvi uz dzinēja kājas.
Ieskrūvē atpakaļ motora eļļas tvertnes korķi un iepilda jaunu eļļu. Ja motoram ir eļļas filtrs, eļļu pielej līdz augšējai tausta atzīmei. Pēc motora iedarbināšanas eļļas līmenis mazliet nokritīsies, bet papildināt to nav nepieciešams. Nedrīkst ieliet pārāk daudz eļļas, jo tā var nokļūt cilindros.
Pēc tam pa apakšējo atveri reduktorā uzpilda eļļu līdz brīdim, kamēr tā sāk plūst ārā pa augšējo atveri. Šo darbu būs veikt vieglāk, ja būs iegādāts speciāls sūknītis. Šāds sūknis maksā vien 13 eiro… Kad eļļa iepildīta, atveres noslēdz ar korķiem. Vispirms augšējo, tā neļaus eļļai tecēt ārā, pēc tam apakšējo.
98. markas degvielai pielej klāt degvielas stabilizatoru. To var iegādāties kā laivu piederumu veikalos, tā arī degvielas uzpildes stacijās. Mazākajos dzinējos to vienkārši ielej degvielas tvertnē (mazajiem motoriem sajauc stabilizatoru ar benzīnu un tad ielej iebūvētajā bākā), lielākajiem dzinējiem pieslēdz tvertni ar šļūteni un sistēmu piepumpē ar sūknīti. Dzinēju iedarbina aptuveni uz 30 sekundēm un noslāpē. Šajā laikā pa dzinēju izcirkulēs jaunā eļļa. Tas pats notiks arī reduktorā, un, protams, degviela ar stabilizatoru arī pilnībā izcirkulēs dzinēja degvielas sistēmā.
Vai tas ir viss?
Nē! Kad dzinējs noslāpēts, izskrūvē aizdedzes sveces un cilindrā iepūš speciālu eļļu vai aerosolu konservācijai (Fogging Oil). Šis aerosols pasargās cilindra iekšpusi no korozijas. Lai līdzekli vienmērīgi uzklātu iekšējā cilindra virsmai, vispirms vajag atvienot drošības atslēgu, kas dzinēju noslāpē brīdī, kad jūs izkrītat no laivas. Tiek pārtraukta motora elektriskā ķēde. Tad motoru dažas reizes pagriež ar starteri elektriski vai pavelkot ar auklu. Ja to nedara, var sabojāt dzinēja aizdedzes sistēmu, jo aizdedzes sveces no motora ir izskrūvētas. Dzinējā iepūš vēl mazliet konservācijas eļļas un ieskrūvē atpakaļ aizdedzes sveces.
Arī tad, ja dzinējs tiek glabāts salīdzinoši siltā telpā, pa ziemu cilindros veidojas kondensāts. Tas nozīmē, ka ar eļļu nepārklātās metāla daļas vienkārši sāks rūsēt. Savukārt pavasarī rūsa no gredzeniem saskrāpēs cilindru iekšējās virsmas, var pārlūzt arī paši kompresijas gredzeni. Protams, tas var nenotikt jau pirmajā pavasarī, taču kādā no nākamajiem tas noteikti tā būs, ja netiks lietota speciālā eļļa konservācijai.
Savukārt pavasarī, pirms dzinēja iedarbināšanas, būs jāizskrūvē aizdedzes svece un dzinējs pāris reižu jāpagriež, lai virzulis izspiestu no cilindra konservācijas eļļu. Tad svece jāieskrūvē atpakaļ, jāiepilda svaiga degviela, un dzinēju var iedarbināt.
Šāda cilindra iekšējo virsmu konservācija īpaši svarīga ir iebūvētajiem laivu motoriem. Ik gadu pārdodu vairākus šādus dzinējus tiem, kuri ir mēģinājuši ietaupīt un konservāciju nav veikuši. Motora virzuļa gredzeni vienkārši ir pierūsējuši pie cilindru sieniņām… Iedarbinot šādu dzinēju, gredzeni salūst, sašvīkā cilindru sieniņas, pazūd kompresija, un motora dzīve ir beigusies…
Vai laivas dzinējā var liet jebkuru iekšdedzes dzinējam domāto eļļu?
Nē. Automašīnu un laivas dzinēju darba temperatūra būtiski atšķiras, automašīnas dzinējā eļļa sasilst līdz 120 grādiem, un tā paredzēta darbam šādā temperatūrā. Laivu motori nesasilst vairāk par 60 grādiem, jo motora dzesēšanai tiek izmantots ūdens no ūdenstilpes, nevis viens un tas pats dzesēšanas šķidrums. Respektīvi, automašīnu dzinēju eļļas nesniegs laivas motoram nepieciešamo aizsardzību un motors tiks salauzts. 60 grādos automašīnām domātā eļļa vēl būs pārāk bieza. Tāpēc jāiegādājas speciāli laivu motoriem domātas eļļas, kuras jau 60 grādos dzinēja detaļām sniedz nepieciešamo aizsardzību.
Tikpat svarīgi arī laivu divtaktu motoros izmantot speciāli šiem motoriem domātās eļļas, ko jauc kopā ar benzīnu. Zāģiem domātās nederēs, jo arī tās ir paredzētas darbam daudz augstākās temperatūrās.
Vai kādas darbības jāveic arī ar motora piekari?
Protams! Motora piekare ir speciālas eļļošanas vietas, kurās ar spiedi iespiež biezu smērvielu. Tas nepieciešams, lai motora kāja piekarē viegli kustētos un nesabojātu stūres mehānismu. Dzinējiem, kuriem ir plastmasas bukses, tas nav tik bīstami, bīstamāk tas ir lielākiem dzinējiem, kuriem bukses ir no alumīnija. Mitruma ietekmē tās var būtiski ieķerties. Ir bijušas situācijas, kurās stūres trose tiek saliekta pat 90 grādu leņķī un neglābjami sabojāta.
Vēl vajadzētu noņemt dzenskrūvi, pārliecinoties, vai uz ass nav uztinusies kāda aukla. Šādas auklas var sabojāt blīvslēgu, un reduktorā nokļūs ūdens. Ass šlices nepieciešams ieeļļot ar biezāku smērvielu un dzenskrūvi var novietot atpakaļ.
Kas jāpaveic ar pašu laivu?
Pašu laivu vajag vienkārši iztīrīt un nomazgāt. Ja laiva pa vasaru stāv ūdenī, nākamās darbības ar to būs tikai pavasarī. Uz laivas apakšas būs jāuzklāj speciāla krāsa, kas to pasargās no apaugšanas ar ūdensaugiem. Šo darbību nevar veikt rudenī. Krāsai ir īpašs sastāvs, un pēc nokrāsošanas 24 stundu laikā laiva ir jānolaiž ūdenī. Krāsa uz laivas apakšas veido vidi, kura nepieļauj ūdensaugu augšanu.
Ja laivai ir kādi bojājumi, tie, protams, jāsalabo jau rudenī. Mazākus bojājumus var novērst arī pašu spēkiem; ja bojājumi ir lielāki, jāmeklē pieredzējis meistars ar atbilstošām iemaņām.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
