Asaris (Perca fluviatilis), viens no visizplatītākajiem un pazīstamākajiem plēsīgajiem zivju veidiem Baltijas reģionā, ir iecienīts gan makšķernieku, gan dabas entuziastu vidū. Šī zivs apdzīvo gan Baltijas jūru, gan iekšējos ūdeņus, piemēram, upes, ezerus un ūdenskrātuves. Tās spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem padara to par vienu no veiksmīgākajām saldūdens zivju sugām.
Dzīves vide un uzvedība
Asari ir ļoti pielāgoties spējīgi un var dzīvot gan saldūdenī, gan viegli iesāļos ūdeņos, piemēram, Baltijas jūras piekrastes rajonos. Iekšējos ūdeņos tos visbiežāk sastop ezeros, upju līčos, ūdenskrātuvēs un dīķos, kur ir bagātīga veģetācija un daudz slēptuvju.
Asari dod priekšroku vietām ar lēnu vai mērenu straumi, kur ir koku saknes, niedrāji, akmeņi vai zemūdens augi, kas tiem nodrošina barošanās un slēpšanās iespējas. Baltijas jūras piekrastē asari mēdz uzturēties piekrastes lagūnās un upju ietekās, kur ūdens sāļuma līmenis ir zems.
Barības bāze
Asari ir plēsēji, kas pielāgojušies plašai barības bāzei, un tie ir īpaši veiksmīgi sava oportunistiskā rakstura dēļ. Jauni asarēni galvenokārt barojas ar zooplanktonu, sīkām ūdens kukaiņu kāpuriem un mikroskopiskiem vēžveidīgajiem. Pieaugot, asaru uzturā ienāk mazākas zivis, piemēram, mailītes, raudas, karūsas un pat savas sugas pārstāvji – asari ir pazīstami kā kanibāli. Tie medī arī vēžus, tārpus, un citus ūdens iemītniekus.
Baltijas jūrā asari bieži barojas ar reņģēm, vēžveidīgajiem un citiem nelieliem jūras organismiem. Vasaras beigās un rudenī tie īpaši aktīvi medī, gatavojoties ziemas periodam.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Izmēri un vecums
Asari aug salīdzinoši lēni, taču var sasniegt ievērojamu izmēru. Vidēji asari ir ap 15–30 cm gari un sver ap 200–500 g, taču labvēlīgos apstākļos tie var izaugt līdz 50 cm garumam un svērt vairāk nekā 2 kg. Lielākie asari jeb „trofeju asari” visbiežāk sastopami mazāk apdzīvotos un barības ziņā bagātākos ezeros vai jūras piekrastēs.
Asari var dzīvot līdz 15–20 gadiem, taču lielākā daļa populācijas dzīvo 5–10 gadus.
Nārsts
Asari nārsto agrā pavasarī, parasti aprīlī vai maija sākumā, tiklīdz ūdens temperatūra sasniedz aptuveni +7–10 °C. Nārstošanas laikā mātītes iznērš milzīgu daudzumu ikru (līdz pat 200 000 vienā nārstā), kurus piestiprina pie ūdens augiem, akmeņiem vai citiem zemūdens objektiem. Asari nārsto grupās, un šis periods ir ļoti aktīvs un redzams ūdens virspusē.
Dabīgie ienaidnieki
Asaru galvenie ienaidnieki ir lielākas zivis, piemēram, līdakas, zandarti un sami, kas labprāt mielojas ar jaunajiem vai vidēja izmēra asariem. Tāpat tiem draud putni, kas barojas ar zivīm, piemēram, zivju ērgļi un jūras kraukļi.
Asaru ikri un mazuļi ir īpaši pakļauti plēsēju uzbrukumiem, ieskaitot vardes, ūdensvaboles un pat citus asarus. Cilvēka ietekme, piemēram, pārmērīga nozveja un ūdens piesārņojums, arī ir būtisks faktors, kas var ietekmēt asaru populāciju.
Asaru loma makšķerēšanā
Asari ir iecienīta sporta makšķernieku zivs visā Baltijas reģionā. Tie ir pievilcīgi ne tikai savu garšas īpašību dēļ, bet arī tāpēc, ka tie ir salīdzinoši viegli pievilināmi un noķerami. Asari labi reaģē uz mānekļiem, dzīvo ēsmu un dažādām spiningošanas tehnikām. Daudzi makšķernieki tos uzskata par skolas zivīm, jo asaru makšķerēšana palīdz pilnveidot prasmes.
Gastronomiskā vērtība
Asari ir gardi un tiek augstu novērtēti to maigās un sulīgās gaļas dēļ. Tie ir īpaši piemēroti cepšanai, kūpināšanai un zupām. Neskatoties uz mazajām asakām, asaris tiek uzskatīts par vienu no populārākajām zivīm virtuvē.
Noslēgumā
Asaris ir daudzpusīgs, pielāgoties spējīgs un ekoloģiski svarīgs plēsējs Baltijas reģiona ūdenstilpnēs. Tas ir iecienīts ne tikai makšķernieku vidū, bet arī kā svarīga sastāvdaļa ūdens ekosistēmās. Ar savu spēju izdzīvot gan saldūdenī, gan sāļūdenī, asaris turpina iemantot cieņu un ievērību kā viena no Baltijas reģiona svarīgākajām zivju sugām.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu
Kā rudenī pierunāt līdaku – tehnika, mānekļi, copes vietas. Sarunas laivā #17
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
