Bieži vien ir tā, ka neķeras līdakas, arī asari ir pazuduši no ierastajām makšķerēšanas vietām, bet tomēr gribas aizbraukt uz copi, gribas paelpot svaigu gaisu, sakārtot domas un gūt spēkus jaunai darba nedēļai. Šajā gadījumā lieti noder ruduļi, ko uzskatu par vienu no skaistākajām Latvijas zivīm.
Ruduļu makšķerēšana ir aizraujoša un interesanta nodarbošanās, bet noķert īpatni, kura svars ir ap kilogramu, vispār ir veiksmes stāsts. Vikipēdijā tiek minēts, ka ruduļi spēj sasniegt pat 2,1 kilograma svaru, patiesībā neesmu redzējis lielākus ruduļus kā 800 grami, īsti skaistuļi, kuru pretošanās spējas ir neaprakstāmas.
Kā izskatās rudulis?
Bieži vien mazāk pieredzējuši makšķernieki ruduļus jauc ar raudām, visas zeltītās vai sudrabotās zivis ar koši sarkanajām spurām dēvējot vienā vārdā rauda. Taču ruduļiem ir diezgan izteiksmīgs izskats, ko raksturo: ovāls, no sāniem saplacināts ķermenis; muguras daļa ir tumša ar zaļu nokrāsu; sānu līnija ir pilna bez pārrāvumiem. Zvīņas zivīm ir zeltainas, vidēji lielas cikloīda tipa, ar noapaļotu aizmugurējo malu. Mute daļēji vērsta uz augšu, tas liecina, ka zivs barību meklē ūdens vidējos un augšējos slāņos. Spuras spilgti sarkanas, bet acis lielas, ar oranžu dzintara varavīksneni. Atkarībā no dzīves apstākļiem, gultnes un arī ūdens nokrāsas, kā arī barības daudzuma un dažādības zivju ķermeņa krāsa var mainīties, tā var būt zeltaina, sarkanīga vai pat zaļo olīvu toņos. Tad ar ko atšķiras ruduļi no raudām? Lai vieglāk būtu saprast, piedāvāju ieskatīties tabulā. Vēl kāda ļoti raksturīga pazīme. Raudu ķermenis vienmēr ir pārklāts ar bagātīgu gļotu slāni, bet ruduļiem gļotu praktiski nav. Ja ņemam vērā zivju svaru un izmēru, tad tikai pieaugušie var sasniegt svaru līdz kilogramam, reti kad ruduļi sasniedz vairāk par kilogramu. Ruduļi aug ļoti lēni. Pēc trim gadiem zivju svars ir tikai 60 g, un pēc deviņiem gadiem aptuveni tikai 500 g. Paredzamais dzīves ilgums ir liels, apmēram 25 gadi, bet dzimumgatavība iestājas trīs gadu vecumā. Vislielākais rudulis pasaulē esot noķerts Vācijā 1976. gadā un esot svēris 2,700 kg. Iespaidīgs skaistulis, vai ne? Latvijas lielākais rudulis noķerts tālajā 2004. gadā, tā svars esot bijis 1,440 kg.
Kur dzīvojas ruduļi?
Vasaras pašā karstumā jeb karstākajās dienās ruduļi labprāt dzīvojas pa niedru biezokņiem. Šādi zivis patveras no karstuma, taču tādās dienās tās neizrāda lielu interesi nedz par ūdenī atrodamiem kukainīšiem, nedz arī makšķernieka piedāvāto ēsmu. Tādēļ tās ieteicams makšķerēt vakarā, kad saule jau ir paslēpusies aiz mākoņiem, kad kļuvis dažus grādus vēsāks. Šādā laikā zivis kļūst aktīvas, sāk baroties, pārvietojas, meklē barību. Uz ūdens augiem ir sastopami un atrodami dažādi kukaiņi un kāpuri. Teritorijas, kurās dominē ūdensrozes, tiek uzskatītas par daudzsološu makšķerēšanas vietu, kur zivis var ne tikai baroties, bet arī paslēpties no daudziem plēsējiem. Ruduļus iespējams ķert gan no laivas, gan no krasta. Ļoti svarīgi ir zināt iespējamo dziļumu, to vislabāk izdarīt eksperimentējot. Parasti ruduļu bari okupē ūdens vidējos slāņos, turklāt ruduļiem tīk atrasties stāvošos ūdeņos. Ruduļiem patīk, ja tiem tiek piedāvāta iebarojamā ēsma. Iebarot var ar vārītām grūbām vai kukurūzu, dažādiem putraimiem vai pat maizi, šīm sastāvdaļām jāpievieno kāda no smaržvielām, piemēram, vaniļas, marcipāna vai medus smaržu. Šādas smaržvielas iespējams iegādāties jebkurā sevi cienošā makšķerlietu veikalā, nevajag barībā gāzt n-to daudzumu, pietiek, ja tiek pievienoti daži korķīši. Ruduļi ir skaisti, bet nav izvēlīgi, nevajag iegādāties dārgo firmu barību, pietiek, ja ik pa laikam tiek iemestas vairākas apelsīna lieluma barības pikas, kuras radīs barības mākoni. Citi makšķernieki iebarošanai izmanto arī kaķenes, jo tad barību varot precīzāk iemest, nezinu, savus 15–20 metrus no laivas barību metu precīzi vienā vietā. Vasarā ruduļus ķert ir patiess prieks, it īpaši, ja to atļauj laika apstākļi. Ir brīži, kad ruduļu bari ir jāmeklē.
Video apskats. Kādus mānekļus izvēlēties, lai sacensībās gūtu labus rezultātus?
Vasaras ruduļu ēsmas
Ruduļu makšķerēšanai vasarā tiek izmantotas dažādas ēsmas. Ko zivis vēlēsies nogaršot šodien, nav zināms nevienam, tāpēc svarīgi, lai uz copi līdzi būtu dažādas ēsmas – gan augu valsts, gan arī dzīvnieku valsts. Atminos, kā pirms vairākiem gadiem zivis visas ēsmas vienkārši ignorēja, ļoti reti pieteicās mazās raudiņas un tikpat sīki rudulīši. Jau grasījāmies doties prom, kad no iebarojamās ēsmas spaiņa izvilku dažus smaržīgos baltos. Ticat vai ne, bet pieteicās jau ievērības cienīgs rudulis. Mājup došanās tika atlikta, bet pa barības spaini tika meklēti mūsu loma glābēji smaržīgie baltie. Lai loms būtu vēl iespaidīgāks, speciāli mēs baltos apšļakstījām ar aromatizatoriem. Ik uz metiena pieteicās skaistulis rudulis, turklāt ēsmu šie ķēra krītošu – kā pludiņš mierīgi atradās ūdenī, tā no zivju puses nekādas kustības. Lai ķertos tieši ruduļi, tad makšķerniekam jāatsakās no masīvām un lielām ēsmām, ruduļi ir no tām zivīm, kas labprātāk vēlēsies nobaudīt mazākas ēsmas. Nav vienaldzīgi pret baltajiem jeb gaļas kāpuriem. Kāds kaislīgs ruduļu ķērājs, sēžot pie ugunskura un runājot par zivīm, par ēsmām utt., reiz man atklāja, ka ruduļiem patīk beigti kāpuri. Esmu vairākkārt pats pārliecinājies, ka tieši uz beigtajiem kāpuriem piesakās lielākas zeltainās zivis. Šādu ēsmu pagatavot ir ļoti vienkārši. Kāpurus aplej ar verdošu ūdeni, un trofeju ruduļiem paredzētā ēsma ir gatava. Lieliski noder arī balto kūniņas. Šīs ir visai neordināras ēsmas, bet zivīm tās patīk un piesaista uzmanību. Labus panākumus iespējams gūt arī ar kombinēto ēsmu, piemēram, slieku pušķītim klāt pievienoti divi baltie vai to kūniņas, tiesa, izvēloties kombinēto ēsmu, jāizvēlas vienu izmēru lielāks āķis. Ruduļiem arī patīk, ja tiek piedāvāta arī augu izcelsmes ēsma. Piemēram, konservētās kukurūzas graudi. Siltā laikā zivis neatsakās nobaudīt arī maizes mīkstuma lodītes un saldās mīklas. Bieži vien ir tā, ka mīklas, bet sevišķi maizes, lodītes slikti turas vai neturas vispār uz āķa, – tikko iemet, tā ēsma jau nost, un pliku āķi nevēlas ķert neviena zivs, izņemot reņģi. Tāpēc daži makšķernieki izmanto āķus ar īpašu atsperi, tas samazina ēsmas nokrišanu no āķa. Mans tēvs pirms daudziem gadiem ieteica ēsmā iemaisīt šķipsniņu medicīniskās vates. Ēsma turas ideāli. Lai ruduļi sajustu ēsmu jau no tālienes, mīklai var pievienot dažādu garšu šķidros aromātus. Zivis noteikti neatteiksies nobaudīt šādu viņām piedāvāto ēdienu.
Vai ruduļi ir plēsoņas?
Pirms dažiem desmitiem gadu kāds vīrs aicināja mani uz visai neparastu copi – spiningot ruduļus. Sākumā likās, ka vecais makšķernieks mani vienkārši izjoko, bet vēlāk izrādījās patiesība, ruduļi kāri ķēra maza izmēra rotiņus un voblerus. Ruduļi ir vienas no aktīvākajām karpu dzimtas zivīm, kas dzīvo baros. Ruduļu ķeršanu vai spiningošanu varētu salīdzināt ar asaru spiningošanu. Jā, arī ruduļi rīko tādas pašas medības kā asari. Šādos brīžos to ir grūti nosaukt par miermīlīgo zivi, viņa droši dzenas pakaļ mazajām zivtiņām. Lai gan ruduļiem mute ir maza, bet tā spēj ierīt slieku pušķīti, kas domāts brekšiem, bet dažkārt nejauši pie skaistiem ruduļiem esmu ticis, par ēsmu lietojot naktstārpu. Lielākos ruduļus esmu sastapis tieši aizaugušos ezeros, tādēļ spiningot ruduļus ieteicams tādos ezeros. Ruduļi uzturas un barojas pārsvarā ūdensaugu biezokņos, no atklātiem ūdeņiem tie izvairās, ūdensaugos taču uzturas arī zivju mazuļi. Ļoti svarīga ir pareiza inventāra izvēle. Piemēram, spiningot ruduļus ieteicams ar ne resnāku monofilo makšķerauklu kā 0,18 mm diametrā, labāk pat būtu izvēlēties labas kvalitātes 0,16 aukliņu. Jāizraugās, lai aukla būtu sevišķi svaiga. Var izmantot arī pīto, bet tad jāizvēlas, lai auklas diametrs būtu ne resnāks kā 0,08 mm.
Lietot resnāku auklu nav vajadzības, tāpat nav ieteicams lietot metāla pavadiņu. Ir reizes, kad mazās zemmēra līdaciņas nokož māneklīti, bet, lietojot pavadiņu, ruduļi no mānekļa izvairīsies un to pieteikšanos būs velti gaidīt. Spininga kātam jābūt mīkstam, lai viegli varētu iemest un vadīt mānekli. Parasti darbojos ar asaru spiningu, kas ir paredzēts no 0 līdz 8 gramiem un ne garāks par 185 cm. Spiningošanai ar supervieglajiem mānekļiem vislabāk izmantot vaļējā tipa bezinerces spoli ar pagarināto kaseti (Long Cast). Turklāt izvēlieties tādu spoli, kurai kasete ir no metāla kausējuma. Esmu ievērojis, ka no metāla kasetēm tievā aukliņa labāk tinas nost un māneklis lido tālāk. Par ruduļu mānekļiem varētu uzskatīt tieši tādus pašus, kādus izmanto foreļu un asaru spiningošanai. Manuprāt, neaizstājami ir kādas franču firmas vizuļi ar visai neparastu nosaukumu Thunder Bug (grabošā vabole). Šie vizuļi ir vai visās varavīksnes krāsās un tādām zivīm kā ruduļi un ālanti atgādina mazus kukainīšus vai tauriņus, kā arī mazās zivtiņas. Laikam tomēr jāatzīst, ka ideālākie vizulīši šo zivju spiningošanai ir jebkuras firmas paši mazākie vizulīši N 0–2, lapiņas var būt gan Aglia, gan Aglia Long, proti, apaļās vai iegarenās vizuļu lapiņas. Noteikti gribētu ieteikt pamēģināt arī mūsu amatnieku ražojumus gan no kapara, gan misiņa un, protams, sudraba. Jā, bet nešpetno līdacēnu asie zobiņi? Nokostie mānekļi lai paliek kā zivju nodoklis. Arī voblerus var izmantot ruduļu spiningošanai, jāizraugās tos pašus, ko asaru mānīšanai – ne garākus par 5 cm, bet svars līdz 5 grami. Domas dalās, kuri būtu labāki jeb populārāki ruduļu vidū. Vieniem spiningotājiem neaizstājami ir gaišie, bet peldošie vobleri, citiem savukārt gluži vai pretstats – tikai grimstošie un pie tam vēl tumšākie modeļi. Man gan šķiet, ka labākie ir tie, ko iespējams izvadīt aptuveni līdz viena metra dziļumam. Vēl neaizstājami spiningošanai seklumā ir poperi. Īpatnēja ir auklas ietīšana. Tā kā ruduļi uzturas ūdensaugu biezokņos, tad, darbojoties ar vieglajiem rotiņiem, auklas ietīšana jāveic samērā ātri, jo nedrīkst ļaut rotiņam nogrimt un līdz ar to aizķerties aiz augiem, savukārt ja tiek izmantoti vobleri, tad ar auklas ietīšanu nav jāsteidzas, jo izmantoti taču tiek peldošie popertipa vobleri. Ruduļu spiningošana ir ļoti azartiska – ja tiek uziets to bariņš, tad garlaikoties nenāksies.