Reņģe, lai arī šķiet parasta un ikdienišķa zivs, patiesībā ir fascinējoša savā bioloģijā un uzvedībā. Tā ir svarīgs ekosistēmas un ekonomikas elements Baltijas reģionā. Lūk, mazāk zināmi fakti par šo zivi:
Bioloģija un uzvedība
– Reņģes, pārvietojoties milzīgos baros, ar savu kustību veicina ūdens cirkulāciju, kas paaugstina skābekļa līmeni un palīdz barības vielu apritei. Tas ietekmē gan mikroorganismus, gan citas zivis.
– Reņģes spēj uztvert ultraskaņu, ko izmanto jūras zīdītāji, piemēram, delfīni, lai sazinātos vai medītu. Šī spēja palīdz reņģēm izvairīties no plēsoņām.
Dzīves cikls un izturība
– Reņģes var dzīvot 5–7 gadus, kas ir ievērojams mūžs mazai zivij. Lai gan tās ir bieži plēsoņu upuri, populācija spēj ātri atjaunoties, pateicoties masveida nārstam.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Uzturēšanās vietas
– Reņģes ir sastopamas ne tikai Baltijas jūrā, bet arī Atlantijas okeānā un piekrastes ūdeņos. Baltijas jūras reņģes tiek uzskatītas par specifisku pasugu – tās ir mazākas un mazāk taukainas nekā okeāna reņģes.
– Reņģes pārvietojas milzīgos baros, kas var sastāvēt no simtiem tūkstošu zivju. Tās uzturas vidējos ūdens slāņos, bet nārsta laikā dodas uz seklākiem piekrastes ūdeņiem.
Migrācija
– Baltijas reņģes migrē starp saldūdeņiem un sāļajiem ūdeņiem. Tās bieži sastopamas piekrastes lagūnās, kur barojas ar planktonu, pirms atgriešanās dziļākos ūdeņos.
Barošanās un ekosistēma
– Reņģes barojas ar planktonu un sīkām daļiņām, tādējādi palīdzot saglabāt ūdeņu tīrību un līdzsvarot planktona populācijas.
– Reņģes ir nozīmīgs barības avots daudziem plēsoņām, tostarp mencām, lasim, roņiem un jūras putniem, piemēram, kaijām un albatrosiem.
Izmēri un pielāgošanās
– Baltijas reņģes ir mazākas – vidēji 10–15 cm garas, savukārt okeāna reņģes var sasniegt 30 cm garumu.
– Reņģes veido tauku rezerves vasarā, ko izmanto ziemā, kad barības ir maz. Okeāna reņģes ir taukainākas, savukārt Baltijas reņģes ir liesākas, jo tām jāpielāgojas vietējiem vides apstākļiem.
Kultūrvēsturiski un ekonomiski fakti
– Reņģes jau kopš viduslaikiem ir bijušas nozīmīgas Baltijas reģiona zvejas tradīcijās. Tās tika izmantotas ne tikai uzturā, bet arī kā mēslojums un lopbarība.
– Pateicoties reņģu īsajam dzīves ciklam un masveida nārstam, šo sugu ir viegli pārvaldīt ilgtspējīgā zvejā.
– Reņģēm ir caurspīdīgas zvīņas, kas padara tās mazāk pamanāmas ūdenī. Šī īpašība palīdz aizsargāties no plēsoņām.
Dabiskie ienaidnieki
– Baltijas reņģēm vislielākie draudi ir mencas un asari. Šīs plēsoņas bieži uzbrūk reņģu bariem, īpaši nārsta laikā.
– Roņi un jūras putni, piemēram, kaijas, ir pastāvīgi reņģu mednieki. Reņģu bariem jūras putnu uzbrukumi var būt īpaši bīstami, jo tie izmanto barus kā orientieri.
Cilvēku ietekme
– Pārmērīga zveja un Baltijas jūras piesārņojums var apdraudēt reņģu populācijas. Taču pareiza pārvaldība nodrošina šo zivju ilgtspēju.
– Reņģes nav tikai vienkārša zivs – tās ir viens no svarīgākajiem Baltijas ekosistēmas elementiem un nozīmīga daļa no vietējās zvejniecības kultūras. Tās ir pelnījušas cieņu par savu nozīmīgo lomu gan dabā, gan cilvēku dzīvēs!
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu
Kā rudenī pierunāt līdaku – tehnika, mānekļi, copes vietas. Sarunas laivā #17
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
