Laikam vairs nevienam nav jāpierāda, ka, ja gribi noķert breksi, karpu vai citu miermīlīgo zivi, tad tā ir jāpasauc uz vietu, kur mēs viņu gaidām. Vienkāršākais veids, kā pasaukt zivi, ir to nedaudz iebarot. Zinu, zinu, kāds nopūtīsies un teiks, ka atkal tas Grabovskis par savām barībām runā… Jā, nu ir tā man ļoti tuva tēma, bet… vajadzīga tēma. Šoreiz mēģināšu jums vienkārši pastāstīt, kas ir kas, lai, ieejot veikalā, jūs saprastu, kura lieta kādiem mērķiem ir paredzēta. Pirkt un lietot vai to nedarīt – tas lai paliek jūsu ziņā, vismaz zināsiet, kas tas ir.
Pastančīno jeb košu krāsu krikumi
Barības piedeva, tiek gatavota gan no īpaši kaltētas kukurūzas, gan no speciāli kaltētas maizes, galvenais šīs piedevas uzdevums ir padarīt mūsu barību vizuāli pievilcīgāku. Nevar teikt, ka šī piedeva ļoti stipri ietekmēs jūsu loma izmēru, bet… zivīm šīs piedevas patīk, turklāt tās var pievienot barībai gan sausā veidā pēc barības samitrināšanas, gan speciāli izmērcēt un pievienot barībai tieši pirms bumbu mīcīšanas vai nelielās porcijās to ielādēt fīdera barotavā. Viens ir fakts – šī piedeva ļoti patīk zivīm, jo bieži vien, izvelkot zivi, galvenokārt sapalus, ālantus, raudas, tām mutē ir nevis barība, bet gan tieši šie košie krikumi. Arī vimbu copē šie krikumi reizi pa reizei ļoti pozitīvi ietekmē copi, gandrīz visās brekšu barībās jau ir iekšā šie krikumi, tāpēc copmaņiem patīk vēl mazliet pielikt krāsainos krikumus un padarīt barību smukāku, vismaz savai acij noteikti.
Barības līme
Barības līmes ir dažādas, ir PV1, kura ir ne tikai plika līme, bet gan kā barības piedeva, ko labprāt ēd zivis. Tā ir salda līme, kas gan līmē, gan saldina barību. Barību vajag līmēt dažādos gadījumos, piemēram, tad, kad gribat, lai barība tik ātri neizskalojas no barotavas vai bumbām, vai gribat copēt dūņainā vietā ar fīderi. Tad ne līdz galam samitrinātai barībai pieliek klāt šādu līmi un barība lieliski turas barotavā, bet ir viegla un irdena. Ja tomēr barību šķaidīt vai papildināt ar PV1 līmi negribat, tad ir iespēja to pašu efektu sasniegt ar mazāku, koncentrētāku līmes daudzumu, piemēram, Boland firmas līmes. Barības līmi var izmantot visu miermīlīgo zivju makšķerēšanai.
Kaņepes
Kaņepes (veselas, svaigas maltas un grauzdētas maltas) – barības piedeva, kas lielākos vai mazākos daudzumos ir praktiski visās barībās, turklāt kaņepes jebkurā sagatavošanas stadijā strādā citādi. Veseli graudi dod vienu efektu, malti jau pavisam citu, grauzdēti malti vēl citu efektu, tomēr jāatceras, ka garšīgs ēdiens ir tāds, kurā viss ir ar mēru, tādēļ, ja gribat jau gatavai barībai pielikt klāt vēl kaņepes, dariet to ar prātu. Pārlieku liels kādas sastāvdaļas daudzums var mainīt barības uzvedību, jo kaņepe strādā gan kā barības irdinātājs, gan kā proteīnu un taukvielu avots, gan kā aromatizators (grauzdētā, malta). Kaņepju daudzums barībā atkarībā no ķeramo zivju veida un copes apstākļiem var būt no 5 līdz 10–15% no kopējās masas, atsevišķos gadījumos (karpu copē, Eiropā arī lielo raudu copē) kaņepes, tīrā veidā vai kopā ar citiem graudiem, tiek izmantotas papildu iebarošanai starplaikos starp pamatbarības devām. Latvijas apstākļos tik plaša kaņepju izmantošana nav populāra, arī mani eksperimenti šajā virzienā nav devuši īpašus rezultātus.
Malts koriandrs
Malts koriandrs – manuprāt, Latvijā ne līdz galam novērtēta, ļoti laba barības piedeva tieši vēsā un aukstā ūdenī, lieliski strādā raudu un brekšu barībās. Strādā kā dabiskais aromatizators, kurš NEKAD neaizbaidīs zivis, tiesa, malts koriandrs ir ļoti viegls un, lielākos daudzumos pievienots, sāk stipri irdināt barību, radot smuku barības stabu, kas raudu copē ir labi, bet brekšu copē reizēm nevajadzīgi piesaista sīkzivju uzmanību. Tāpēc pārcensties ar koriandra daudzumu brekšu barībās nevajag. Manuprāt, viena no efektīvākajām piedevām un aromātiem Latvijas klimatam, ko var izmantot gan pirkto barību pielāgošanai\uzlabošanai, gan pašbrūvēto barību izgatavošanai.
TTX
TTX – salda barības piedeva no kukurūzas, kas gan pamatīgi saldina, gan līmē barību, ļoti iecienīta piedeva tieši brekšu un karpu makšķerēšanā. Lielos vilcienos to var iedalīt barības līmju grupā, tomēr TTX vairāk izmanto tieši kā saldinātāju, tādēļ to izdalām atsevišķi.
Barības krāsa
Barības krāsa – vajadzīga lieta pirkto un paštaisīto barību iekrāsošanai, populārākā krāsa ir melnā, jo ar to var jebkuru barību padarīt tumšāku. Īpaši aktuāli tas ir aukstā ūdenī, tātad rudens, ziema un agrs pavasaris, tumša barība uz grunts kļūst mazāk redzama, attiecīgi mazāk baida zivis. Šādas krāsas pievieno barībai pirms mitrināšanas, labāka efekta sasniegšanai barība jāmitrina vairākos etapos un pēc pirmās mitrināšanas jāļauj krāsai ieēsties barībā vismaz minūtes 15. Ja to nedara, tad barība sākumā ļoti stipri krāso rokas, turklāt tā, ka krāsu nevarēs nomazgāt ilgāku laiku. Veikalos ir nopērkamas jau krāsotas tumšās\melnās barības, daudzi makšķernieki aukstā laikā pērk tumšu barību, kuru tad jauc ar jebkuru gaišo, un barība smuki nokrāsojas. Mans ieteikums ir jebkuru tumšo barību mitrinot maisīt vai nu ar mikseri, vai UZVELKOT GUMIJAS CIMDUS, tas ir, lai pasargātu rokas no pirmās krāsas reakcijas ar ūdeni, bet vispār lieta ļoti laba un vajadzīga.
Melase (šķidrā)
Cukurbiešu cukura iegūšanas procesā iegūts biezs, rūgteni smaržojošs, bet ļoti salds un barības vielām bagāts sīrups, ko pamatā izmanto lopbarībā, bet arī makšķerēšanā tam ir atrasts pielietojums. Melasi izmanto barību mitrināšanas procesā tieši lielajām zivīm un pamatā upēs, iepriekš to 1\1–1\3 sajaucot ar ūdeni. Melase barību iekrāso tumšu, papildus līmē to, novēršot nevajadzīgu barības izskalošanos, kas papildus piesaista sīkzivis, saldina barību un piedod tai nedaudz rūgtenu aromātu, kas reizēm pat atbaida sīkzivis. Melase ir izteikti silta ūdens, tātad vasaras, piedeva, jo tā ir smaga un bieza, aukstā ūdenī tā vienkārši nešķīst un var barībai vairāk slikta izdarīt nekā laba, bet siltā ūdenī tā strādā lieliski. Lai arī melase, pēc dažādu ekspertu teiktā, ir vairāk upju\kustīga ūdens piedeva, tomēr es pats to vasarā (maija beigas līdz septembris) izmantoju arī ezeros, copējot brekšus un karpas. Melasi nevajag uztvert kā aromatizatoru, bet gan tieši kā barības piedevu, tāpēc mans ieteikums ir to jaukt ar ūdeni 1\1 un tad ar šo šķidrumu mitrināt barību. Ja taupības dēļ vai bailēs no barības sabojāšanas sāksiet mērīt melasi korķīšos vai proporcijās 1\5+, tad… vienkārši nesajutīsiet melases efektu un jēgu vispār. Ar melasi ir tā, ka vai nu to izmantojam, cik vajag, vai neizmantojam vispār.
Konservēta/fermentēta kukurūza
Lieliska ēsma un barības piedeva pamatā karpu copē, bet nelielos daudzumos kā barības piedeva strādā arī brekšu, līņu un karūsu copē, retāk arī kā raudu barību piedeva. Kā ēsma konservētā kukurūza strādā ļoti labi daudzu zivju copē, īpaši aktuāla tā ir siltajos mēnešos – no maija līdz septembrim\oktobrim. Izmantojot kukurūzas graudus kā barības piedevu, jāatceras viena lieta: veseli graudi ir ļoti lieli, un, ja jūs dodaties makšķerēt nevis lielās karpas, bet gan, teiksim, nelielas, līdz 2–3 kilogramiem karpas, brekšus, karūsas vai līņus, tad barībai pievienotos kukurūzas graudus, sevišķi, ja esat nolēmis kukurūzas graudus pievienot padaudz, noteikti vajag SASMALCINĀT pirms pievienošanas barībai! Sasmalcināt graudus var ar parastajām šķērītēm, var tos izberzt caur barības sietu vai sasmalcināt parastajā rokas blenderītī, kurus makšķernieki izmanto diezgan bieži. Smalcināt nenozīmē taisīt putru, bet gan graudus sadalīt 2–5 gabaliņos, lai, guļot uz grunts, jūsu ēsma vienmēr būtu skaistākais un lielākais kumoss. Pretējā gadījumā kukurūzas graudi, kurus izmantosiet ēsmai, uz grunts gulēs starp desmitiem, ja ne simtiem citu tādu pašu graudu un izredzes, ka zivs, pienākot pie uzklātā galda, ieraudzīs un sagribēs tieši to graudu (graudus), kurā būs jūsu āķis, stipri samazinās. Karpu copē lieliski der gan konservētā, parasti metāla bundžās, kukurūza, tādi graudi parasti ir mazāki un mīkstāki, gan dažādos citos veidos sagatavoti (fermentēti, mērcēti, plaucēti utt.) kukurūzas graudi, citu zivju copē ērtāk un efektīvāk ir izmantot konservēto kukurūzu ar vai bez kādiem papildu aromātiem.
Sausie aromatizatori atraktori
Barību piedevas, kurām ir divi uzdevumi: pirmais, papildus aromatizēt barību, sevišķi aktuāli tas ir paštaisītajām vai vienkāršākajām\lētākajām barībām, un otrs šo atraktoru uzdevums – laba līmeņa barību izmantošanas gadījumā (kad barībām pietiek sava personīgā aromāta) tas ir pirmais atraktoru uzdevums – aktivizēt zivis, rosināt to ēstgribu. Zivju aktivizēšana parasti ir īslaicīga, bet savu rezultātu dod, tādēļ, ja galvenais atraktora uzdevums ir zivju aktivizēšana, tad pievienojam to nelielās porcijās tikai pirms pašas iebarošanas un barības virskārtā, no kuras mīcīsim iebarošanas bumbas, vai pievienojam sauso atraktoru tīrā veidā vai tikko sajauktu ar barību 1–2 barotavās. Ja šādu atraktoru izmantojam vairāk barības kopējai aromatizēšanai, tad pievienojam tos barības jaukšanas procesā pirms mitrināšanas – tad atraktora aromāti, mitrinot barību, sajauksies un iesūksies barībā, tādējādi var ļoti labi atdzīvināt pat pilnīgi tukšas, praktiski bez aromāta barības. Tieši tāpat šādus sausos atraktorus var izmantot arī dažādu ēsmu – mīklu, grūbu, pat tārpu – aromatizēšanai, galvenais, atcerēties – kas par daudz, tas par skādi.
Aromatizatori sīrupi (busteri)
Šķidrā barības piedeva, kuras pamatuzdevums ir saturēt\salīmēt barību. Salīmēt nozīmē nevis izveidot klimpu, bet gan neļaut barībai mutuļot un ierobežot barības staba veidošanos, tātad pamatu pamatos sīrupus izmanto tieši lielāka izmēra zivju, kuras pamatā barojas no grunts, – karpu, brekšu, līņu – makšķerēšanā. Sīrupi palīdz pareizi samitrināt barību tiem makšķerniekiem, kuriem vēl savas pieredzes ir maz, jo sīrupi satur barību. Lielākā daļa sīrupu darbojas arī kā aromatizatori, tomēr barības aromatizēšana nav to pamatuzdevums, tādiem mērķiem ir citi, šķidrāki, nelīmējoši speciālie aromatizatori. Sīrupu pamatmērķis ir barības līmēšana un garšas saldināšana, tādēļ sīrupu lielākā efektivitāte ir tieši siltajā laikā – maijs līdz septembris\oktobris, kad arī zivis ir visaktīvākās un pastiprināti barojas.
Šķidrie aromatizatori
Barības piedeva, kuras pamatuzdevums ir barību, arī ēsmu (mīkla, grūbas, maize) aromatizēšana, aromātu atjaunošana. Šādus aromatizatorus var pievienot barībām mitrināšanas procesā tīrā veidā vai šķaidot ar ūdeni 1\1–1\5, tikpat veiksmīgi šādus aromatizatorus var pievienot barībai makšķerēšanas procesā, kad zivis ir jau pieradušas pie sākotnējā barības aromāta, kas copes procesā ir krietni jau izgarojis. Pielejam nedaudz šādu aromatizatoru barībai, iemaisām to nelielā daļā barības un no tā salipinām kārtējo bumbu vai ielādējam barību barotavā un pārsteidzam zivis. Šāda taktika reizēm nostrādā ļoti labi, to nevajag darīt katrā papildu iebarošanā, bet reizi pa reizei, sevišķi jau, kad cope iet uz galu, šāda darbība var sagādāt jums ļoti patīkamu copes noslēgumu. Arī man mašīnā un copes somā 1–2 pudeles šādu aromatizatoru braukā līdzi vienmēr, un reizi pa reizei tie glābj situāciju.
Koncentrētie aromatizatori
Pilda to pašu funkciju, ko parastie šķidrie aromatizatori, vienkārši koncentrāti ir daudz jaudīgāki un tīrā veidā barībai vai ēsmām nav pievienojami, jo tie ir 5–10 reizes koncentrētāki par aromatizatoriem lielajās pudelēs. Pirms lietošanas koncentrātu sajauc ar ūdeni proporcijā 1\5–1\10 un tad ar iegūto šķidrumu mitrinām\aromatizējam barību vai ēsmu.
Patrona un āķis. Kad makšķere ir, bet viss pārējais norauts? Atjautīgs risinājums
Labākās makšķerēšanas vietas Latvijā 2022
