Salacas upe pēdējo pāris gadu laikā ir bijusi viena no visvairāk apspriestajām tēmām no makšķernieku, vairāk tieši no lašu spiningotāju, skatpunkta.
Pirms četriem gadiem Salacā nopirkt licenci nebija nekādu problēmu. Tās brīvi tirgoja interneta vietnē. Neviens tad arī īsti nezināja, cik daudz ir pārdotas un cik vēl palikušas. Visi, kas gribēja, tie makšķerēja. Pēdējo pāris gadu laikā ir daudz kas mainījies. Parādījusies biedrība, kuras biedri palīdz VVD inspektoriem mājas darbos, piedalās reidos, palīdz pārbaudīt makšķernieku licences un tīra nārsta vietas. Salacgrīvas dome daudz vairāk iesaistījusies upes apsaimniekošanā, izsludinot konkursu biedrībām, kuras spētu noorganizēt licencēto makšķerēšanu un upes kopšanas darbus.
Biedrība un zinātne upē
Šogad Salacgrīvas dome bija izsludinājusi konkursu par Salacas upes 1. posma apsaimniekošanu, kurā visiem konkursa kritērijiem atbilda tikai divas no mūsu valstī aktīvi darbojošām biedrībām. Viena no tām bija vietējais makšķernieku klubs MK Salackrasti un mums ļoti pazīstamā biedrība Mēs Zivīm. Abas šīs biedrības ir ļoti labi pazīstamas. Abām ir pieredze upju tīrīšanā un citos ar ūdeņiem saistītajos darbos. Par labu šoreiz dome nolēma MK Salackrasti, vietējam makšķernieku klubam, kurš tika pie ļoti atbildīga darba – deviņus gadus apsaimniekot mūsu vienīgo lašu indeksa upi Latvijā. Apsaimniekošana nenozīmē tikai iekasēt naudu par licencēm. Tas ir liels darbs, kas prasa lielu pūļu ieguldījumu, jo jāņem vērā, ka Salacas upe ir pēdējā lielā lašu indeksa upe dienvidu pusē. Dienvidu puse ir daudz siltāka par pārējām Baltijas jūras un Botnijas līča upēm. Salīdzinājumā ar lielajām Zviedrijas upēm (Tornes un Kaliksas upes), kur ūdens temperatūra vasarā ir daudz zemāka nekā Salacā. Tas lielā mērā ietekmē lašu mazuļu smoltu dzīvotnes vidi. Silts ūdens, biovielas un aizaugšana ir vieni no lielākajiem faktoriem, uz kuriem negatīvi skatās mūsu Latvijas zinātnieki no BIOR Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta. Skatoties uz ICES Starptautiskā jūras pētniecības padome pētījumiem, jūrā lašu kļūst vairāk un Zviedrijas vadošajās upēs smoltu līkne iet uz augšu. Tā ka viss kārtībā, un tas ir pozitīvi makšķerniekiem. Atgriežoties pie mūsu vienīgās Latvijas indeksa upes Salacas, viss tik labi neizskatās. Pēc zinātnieku vārdiem, siltais ūdens, biovielas un citi faktori Salacā veicina smoltu skaitīšanas līknes samazināšanos. Pie tā var būt vainojami daudzi apstākļi, nepietiekamas nārsta vietas vai lielo zivju trūkums. Tieši šis bija par iemeslu, kāpēc Salacas upes makšķerēšanas nolikums tika daudz apspriests. Kamēr zinātnieki nav atraduši iemeslu un zinātnisku izskaidrojumu par smoltu samazināšanos, nav pārliecinoša datu kopuma. Tāpēc notika diskusijas par makšķernieku skaitu samazināšanu uz Salacas. Tas šobrīd ir loģiski, jo nav pietiekami daudz datu un nav atrasts iemesls, kas tieši apgrūtina lašu un taimiņu mazuļu augšanu un izdzīvošanu. Šogad BIOR uzstādīja pirmo lašu skaitītāju Latvijā – skaitītājs filmē uz nārstu nākošās zivis (mūsu gadījumā lašus un taimiņus). Izejot cauri speciāli ūdenī uzstādītajam skaitītājam, kamera fiksē zivs garumu un dzimumu. Skaitītājs ir ļoti svarīga sastāvdaļa pētniecības procesā, no kura datiem ienāk informācija, cik daudz un lielas zivis ienāk uz nārstu upē. Skaitītāja uzstādīšana ir sarežģīts darbs. Jāņem vērā ūdens svārstības, zāles, koki un citi priekšmeti, kas ūdens celšanās gadījumā var sabojāt vai pat nolauzt uzstādīto skaitītāju. Tāpēc 2020. gads bija eksperimentāls, lai saprastu, kā pareizāk un kurā vietā to uzstādīt, lai nākotnē zinātnieki un tā apsaimniekotāji būtu gatavi visām dabas stihijām un iegūtie dati no skaitītāja būtu precīzi. Mani kā makšķernieku moka liela ziņkāre par to, cik daudz un cik lielas zivis ienāk mūsu upē.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Piedzīvojums. Lašu cope Salacā!
Jaunumi Salacas nolikumā
Balstoties uz sliktiem smoltu rādītājiem un nepietiekamiem datiem, tika pārskatīts un pārtaisīts iepriekšējais posma Salaca 1 nolikums. Pie galda sēdās BIOR, Zemkopības ministrija, Salacgrīvas novada dome, MK Salackrasti un MOSP (Makšķernieku organizāciju sadarbības padome). Galvenais jautājums bija par taisnīgu un vienlīdzīgu licenču sadali starp vietējo apsaimniekotāju klubu MK Salackrasti un biedrību MOSP, kura pārstāvēja mūsu makšķernieku intereses. Vadošais šinī diskusijā ir BIOR, kurš var ieteikt, cik lašu un taimiņu licenču varētu būt no 1. janvāra līdz 10. maijam. Licenču skaits, par ko bija runa: 3952 vienas dienas licences, 952 licences paliek vietējam apsaimniekotājam MK Salackrasti un pārējās 3000 licences aiziet brīvā tirgošanā makšķernieku vajadzībām. Ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu nolikumu, kurā bija pieejamas 1600 vienas dienas lašu licences, kuras, sadalot par 10 licencēm zonā, Salacas spiningošanas prieki beidzās pēc nedaudz vairāk kā mēneša. Visas licences bija izpirktas. Vairāk nekā divus mēnešus upe stāvēja tukša bez makšķerniekiem, izņemot tos, kas bija tikuši pie vienas no 25 sezonas licencēm. Iepriekšējais nolikums nebija pieņemams makšķerniekiem. Marts un aprīlis ir skaistākais spiningošanas laiks Salacā. Visiem, kas kaut reizi gribētu pamēģināt savu veiksmi tikt pie loma šajā skaistajā upē, tas bija liegts. MOSP pārstāvēja mūsu makšķernieku intereses un pēc divām garām sēdēm nonāca pie vienošanās ar visām ieinteresētajām pusēm. Nolikumā ir pāris jaunumu, kas līdz šim nav bijuši nevienā no mūsu taimiņu un lašu upju noteikumiem. Visus lašus vai taimiņus, kas ir lielāki par 70 cm, pēc noķeršanas ir jāatbrīvo. Lašu un taimiņu izmērs, kuru drīkst paturēt uz vienu licenci, ir garumā no 50 līdz 70 cm taimiņam, savukārt lasim no 60 līdz 70 cm. Visas pārējās zivis, kuras neatbilst šim izmēram, nekavējoties ir jāatlaiž brīvībā. Šāds nolikuma punkts ir iekļauts, lai saudzētu mūsu lašu indeksa upes lašu resursus, bet tajā pašā laikā makšķernieks ar licenci var baudīt visus lašu spiningošanas vai mušiņmakšķerēšanas priekus. Mēs labi zinām – lasis, kas ir mazāks par 70 cm, ir sastopams ļoti reti. Daudzviet mūsu ziemeļu kaimiņu valstīs pēc nārsta lasis ir obligāti jāatbrīvo. Tas saistīts tieši ar lašu lielo populāciju. Mūsu lasis ir viens no tiem, kas uz nārstu var atgriezties otrreiz, aizejot atpakaļ uz jūru, un pēc tiem gadiem, ko pavadījis jūrā, tas, nākot otru reizi uz nārstu, būs krietni lielāks par pirmgadnieku, kurš uz nārstu ienācis pirmo reizi. Ir pētījumi, kuros tika piefiksēti eksemplāri, kas uz nārstu nāk trešo reizi. Tādu ir maz, bet tomēr tādi pastāv. Iedomājamies atšķirību starp zivi, kas jūrā augusi 3–4 gadus, un to, kurai 6–8 gadi. Tad nu arī šāds zivju pieļaujamais paturamais izmērs tika pieņemts ar skatu uz nākotni par lieliem un veselīgiem lašiem Salacas upē. Neaizmirstam, ka šāda lašu indeksa upe mums ir viena. Būs mums visiem liels prieks, ja nākotnē daudzi no šiem senajiem lielajiem dinozauriem nārstos tieši Salacā. Nolikumā janvārī un februārī tika pieļauts vismazākais licenču skaits. Salacas upe tiek sadalīta četrās zonās – A, B, C, D. Janvārī makšķerēšanai tiks atvēlēta A zona, un tajā vienā dienā drīkstēs atrasties astoņi spiningotāji vai mušiņmakšķernieki. Februārī nāks klāt B zona. Visu februāri spiningošanai būs pieejamas A un B zonas, un katrā no tām darbosies astoņas vienas dienas lašu un taimiņu licences. No 1. marta līdz 10. maijam būs pieejamas visas zonas un 10 vienas dienas licences katrā no zonām – kopā 40 licences dienā. No 1. marta līdz 10. maijam katras nedēļas pirmdiena (izņemot valstī noteiktās svētku dienas) ir zivju saudzējamā diena, kad licences netiek pārdotas un zivis var droši ievilkt elpu.
Spiningošana un mānekļi Salacā
Daudzi gadi ir pavadīti, spiningojot pie Salacas upes. Ar novēroto padalīšos ar jums, lasītājiem. Ievērojot jaunā nolikuma noteikumus, janvārī būs pieejama tikai A zona. Tā ir pasekla, ar vidēji stipru straumi un dažām bedrēm. It kā viss saprotams tiem, kas ir tur bijuši. Kastītē iemetam 5–6 voblerīšus, kuru darba dziļums no 1 līdz 1,5 m, 4–5 šūpiņus svarā 10–18 grami, un dodamies dzīvē. Ir tādi gadījumi, it sevišķi janvārī un februārī, kad naktī ir sals, un var gadīties, ka dienas laikā pie upes mēs atrodamies mīnus grādos un pa upi peld vižņi. Tie ir viskaitinošākie svešķermeņi, kas ļoti traucē spiningošanai upē. Kā pret salu izsargāties, mums ir skaidrs – siltas drēbes, cimdi un silti zābaki. Pītajai auklai uzpūšam silikonu, un var dot vaļā. Ar vižņiem ir cits stāsts. Ja ir paveicies un diena iesilst, temperatūra kāpj, ap pusdienas laiku vižņu kļūst mazāk vai pazūd pavisam. Bet ko darīt tad, ja tie kaitinošie ledus gabaliņi ir visu dienu? To lielākais mīnuss ir tas, ka, tiklīdz aukla aizķēras aiz ledus gabala, jūsu mānekli rauj uz ūdens virspusi. Lasis vai taimiņš tam pakaļ neskries un izdarītais metiens ir kaķim zem astes. Jums ir nepieciešami mānekļi, kuriem ir liela pretestība un iegrime. Lai viznis, aizķerot jūsu auklu, mazāk vilktu mānekli uz augšu un tas pēc iespējas ātrāk ienirtu vajadzīgajā dziļumā. Kad spiningojot radusies šāda problēma, izmantoju Lietuvā ražotos voblerus Vivingra ar iegrimi līdz 2,5–3 m. Šiem vobleriem ir liela pretestība, tie uzreiz ātri ienirst atpakaļ vajadzīgajā dziļumā, kad kārtējo reizi vižņi to ir parāvuši uz augšu. Salaca ir sadalīta četrās zonās – A, B, C, D. Katra no šīm zonām atšķiras ar straumes stiprumu un dziļumu. Zonā A labos ūdens apstākļos pietiks ar vobleriem, kuru iegrime ir no 60 cm līdz 1,5 m. Šūpiņu svaru lielāku par 18 g neieteiktu. Smagāki varianti bieži noved pie liela skaita mānekļu noraušanas. Man personīgi ierastākie ir no 12 līdz 16 gramus smagi, ar izņēmumiem, kad prasās vēl vieglāki – ap 10 gramiem. Viss atkarīgs no ūdens līmeņa un straumes stipruma. Zona B ir līdzīga A zonai, bet ir vietas, kur būs nepieciešami mānekļi ar iegrimi no 2 līdz 2,5 m. B zona ir visgarākā no visām četrām esošajām, tāpēc ieteiktu paņemt vairākus mānekļu variantus dažādiem dziļumiem. Vietu izvēle būs jūsu ziņā, tāpēc, uz B zonu dodoties, ieteiktu līdzi paņemt lielāku mānekļu somu. Zona C, visdziļākā un ar vislēnāko straumes tecējumu. Būs nepieciešami vobleri ar dziļāku iegrimi 1,5 līdz 2,5 metriem. C zona ir viena no tām, kur biežākais viesis būs lasis, kas pēc nārsta ieguļas dziļajās vagās un gaida pavasari, kad attiecīgā ūdens temperatūrā dosies atpakaļ uz jūru. C zonā ir maz seklo vietu un krāču. Tas nozīmē, ka taimiņu ierasto vietu pie krācēm ir daudz mazāk, līdz ar to seklie mānekļi daudz nebūs nepieciešami. Zona D – šajā zonā ir vienas no lielākajām nārsta vietām Salacas upē. Te ir daudz krāču, bedrīšu, vietu ar stipru un vidēji stipru straumi. No spiningošanas viedokļa ļoti interesanta upe. Šeit būs nepieciešami visu veidu mānekļi ar dažādām iegrimēm. Noderēs seklie vobleri, dziļie un dažādu svaru šūpiņi. Nedaudz parunājot par inventāru, auklas resnumu, kātu garumu un fluorkarbona biezumu, gribētu teikt, ka nekādu plāno auklu nevajag. Salaca ir akmeņaina upe, kurā starp akmeņiem ieauguši doņi un to saknes, no kurām ar plānu auklu mānekli mēs ārā nespēsim izraut. Optimāli es turētos pie 1,5 PE pītās auklas izmēra, pēc Japāņu izmēriem, un fluorkarbona pavadām, kuru tests ir 20–25 LB mārciņas. Spininga garums ir paša makšķernieka gaumes jautājums. Vienam patīk īsāki, citam garāki, bet zem 2,60 m garuma neieteiktu. Tas radīs vairāk problēmu ar mānekļa aizķeršanos krasta ķērājos, ledus malā un sarežģīs zivs izvadīšanu. Izmantoju 3,15 m garu spiningu un esmu ļoti apmierināts. Māneklis reti aizķeras krasta zālēs, metiens ir labs, zivi viegli izvadīt un nokausēt. Padalīšos ar saviem topa mānekļiem, kuri nesuši daudz dažādu lomu un, pēc manām domām, nesīs arī jums. Stipras auklas!!! TOP 1 vižņu laikā
■ Vivingra FLD 80, FLD85 Pārējās sezonas TOPS
■ Zipbaits Khamsin SR 70, Zipbaits Devil Flatter 77S
■ Smith Cherry Blood F90SR, F 82 MD, F 90 MD
■ Bassday F80 Sugar Deep, F 85 Sugar 2/3 Deep, Timon Tricoroll 88 S
■ Pntoon 21 Chaos F72 SR, F72 DR
Viss video šeit! Ziemas copes noslēpumi. Sarunas laivā #5
Vairāk lasi aktuālajā žurnāla Lielais loms numurā!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
