Autors: Jānis Senzjuks
Šis stāsts būs par brekšiem, atkal. Neko citu no manis negaidiet! Šī zivs man ir ļoti tuva sirdij. Dzenos pēc brekša visu cauru gadu. Un esmu nonācis pie secinājuma, ka atkarībā no sezonas ir būtiski ievērot dažus principus, pie kuriem jāpieturas. Kur ķert? Kā ķert? Ar ko un cik daudz barot? Kādu inventāru izmantot? Rudens.
Šis būs manas pieredzes stāsts par to, kā man izdodas apmierināt brekša kaprīzes rudenī, kad ūdens sāk atdzist. Ar ko tad atšķiras rudens sesijas no citām? Pavasaris un rudens ir mazliet līdzīgi. Pavasarī zivis vēl atrodas ziemošanas bedrēs, bet rudenī viņas meklē ceļu uz tām. Rudens ir laiks, kad dienas paliek krietni īsākas un pagarinās diennakts tumšais laiks. Arī ūdens temperatūra krīt, un vispār rudens ir vēss gadalaiks, kad arī cilvēki sāk revidēt skapjus un meklē siltāku apģērbu. Romantikai jāmin, ka atvasaras dienās ieslēdzas mistika, kad diena var iesilt līdz +24 oC, bet naktī temperatūra noslīd līdz +5 oC. Tāda strauja temperatūras svārstības maiņa atstāj būtisku iespaidu uz zivīm un to ķeršanu. Bet, ja šo visu neņem vērā, tad rudens ir mans mīļākais laiks gan zivju ķeršanai, gan rudens krāšņuma baudīšanai. Lai arī nepavisam nav viegli tikt pie labiem brekšu lomiem, bet ar nelielām viltībām var tikt pie pārsteidzoši laba guvuma.
Ar ko tad man rudens šķiet labāks par vasaru? Taisnība, ka vasarā zivis ēd labāk, ir iespēja noķert lielākus eksemplārus, bet ir daudz grūtāk zivi noķert lielā koncentrācijā. Paskaidrošu! Vasarā, kad zivīm ir milzīga apetīte, tad barības trūkums brekšiem liek izklīst, tas atrodas mazākos baros. Varētu teikt, ka to ir grūtāk sapulcināt vienā vietā. Kā jau minēju, rudenī uzdevums tiek nedaudz atvieglots, jo zivis vācas kopā lielākos baros uz ziemošanu. Un kā jau visiem zvēriem, arī breksim pirms ziemas iestāšanās, ir jāveido tauciņu rezerve, lai varētu silti pārziemot.
Rudens ar savām nokrāsām ir skaists arī bez zivīm – var vērot mākoņus debesīs, vienu brīdi spīd saule, pēc brīža līst lietus, izaug varavīksne, pa ūdeni peld oranžas lapas, iekrāsojas koku galotnes. Tā! Pie malas romantiku, šis tomēr ir raksts par zivīm. Copes rudens drīzāk ir šāds – biežo lietavu rezultātā ūdens līmenis strauji ceļas, un arī duļķis ir bieži sastopama parādība. No vienas puses, var minēt, ka arī rudenī breksis ēd ļoti daudz un visu pēc kārtas, bet līdz ar ūdens temperatūras pazemināšanos tas paliek mierīgāks, daudz enerģiju netērēs, lai barotos ar rupjiem kumosiem un lielu barības daudzumu.
Barības. No manis brīnumus negaidiet, esmu Sensas fans. Es lieliski zinu šīs barības, tāpēc mana izvēle ir River Bream 1 kg un 3–4 kg zeme. Ņemu vērā: ja zeme iepakojumā ir gaiša, tad barībai klāt pievienoju nedaudz melnas krāsas, lai padarītu tumšāku, neitrālāku barību. Otra recepte ir Sensas Black Bream + 3 kg zeme. Šeit krāsu klāt nevajadzēs, pati barība ir tumšas nokrāsas. Rudenī ir svarīgi brekša maņās rādīt ilūziju, ka barības ir daudz un tūlīt būs rīšana. Mērķis ir stimulēt apetīti, lai breksis nāk rakties pa grunti un meklēt sev barības kripatiņas, paceļ kādu tārpiņu, kurš nelielās devās ir pievienots klāt barībai, un… beigās breksis saož uz āķa sasprausto ēsmu, sākas cīņa. ¬¬Pašai barībai klāt aromatizatorus nelieku. Pati barība ir pietiekami smaržīga un pievilinās zivi. Mērcējam ēsmu tieši smaržīgā pudelītē. Rudenī labi strādā ķiploks un kukurūza. Šie aromāti patiks ne tikai brekšiem, bet arī citām zivīm.
Izmēros nelieli, bet rezultātu ietekmējoši sīkumi ir ēsma, āķi un pavadas. Vasarā var vairāk ignorēt mazus sarkanus ķeburiņus, kurus sauc par motili, savukārt rudenī bez motiļa es copēt nebraucu. Tas agrā pavasarī un rudenī stāv pāri visām citām ēsmām. Nevar noliegt, ka arī vasarā motilis ir efektīvs, bet ne visur ir pieejams (karstā laikā ļoti ātri bojājas), var iztikt ar slieku, mušu kāpuriem, kukurūzu un zirņiem. Rudenī darbojos arī ar mušu kāpuriem, pinkām. Mana pamata burgerīša recepte: 2–3 motiļi, viena pinka. Mēģinu breksim sagādāt pārsteiguma efektu, variējot ar tārpiņu skaitu. Reālā copē ir pierādījies, ka ķerot ar vienu un to pašu, zivs ignorē to, bet, samainot proporcijas, process aiziet. Visai bieži (varētu teikt, ka vienmēr) eksperimentēju ar dažādiem Sensas aromatizatoriem un sprejiem, kuri uzjunda brekša apetīti. Šis līdzīgi kā cilvēkam – nekas neuzlabo apetīti tā kā ceptas karbonādes smarža degunā.
Paskatīsimies uz āķiem un pavadām. Bez barības var noķert breksi, bet bez āķa nesanāks. Vēsā ūdenī es dodu priekšroku smalkiem, viegliem āķiem. Darba izmēri ir 12.–16. numurs. Ja sienu pavadas pats, tad izvēlos Owner āķus. Tie no citiem atšķiras ar to, ka ilgstoši paliek asi un izturīgi. Pavadas izmantoju iespējami tievas. Arī vasarā neaizraujos ar resnām pavadām. Iecienītākās pavadas ir 0,10 mm, bet, kad zivis ieslēdz savas kaprīzes, tad ķeros pie 0,08 mm pavadām un pagarinu līdz viena metra garumam, #16 āķis. Šādā kombinācijā breksis nesajutīs barotavu, spicītes pretestību, iesūks ēsmu, pat nenojaušot, ka ir uz āķa. Ja uznāk slinkums, tad lietoju jau gatavās Feeder Concept un Owner pavadas ar āķiem.
Kā noķert breksi? Fīderis! Fīdera priekšrocības ir ēsmas padošanas veids, var aizmest ļoti tālu. Ir vietas, kur var veiksmīgi darboties ar pludu, bet manos ūdeņos bieži jācīnās ar straumi un jāķer dziļumos un attālumos, kur ar pludu netiksi klāt. Lai arī esmu izmēģinājis daudzu ražotāju kātus, esmu palicis uzticīgs Feeder Concept. Ja kāds pēc šeit izlasītā sajutīs, ka rudens breksis un fīderis izklausās labi, tad sākumam varu ieteikt paskatīties uz Salmo Diamond sērijas fīderiem. Pats esmu “izaudzis” līdz Silver Water un Tournament no Feeder Concept, taču nepārkāpiet pāri budžeta un vidējās klases kātiem, jo tikai tā var novērtēt labus, dārgus kātus un inventāru kopumā. Par spolēm viss vienkārši – ejam veikalā, prasām spoli fīderim (iespējami lielu) 5000. vai 6000. izmērā.
Kur meklēt breksi? Ierastajās vasaras vietās var nemeklēt. Breksim ir savas ziemošanas bedres, uz kurām tas atgriežas katru gadu. Pateikšu priekšā – jābrauc un jāskatās, kur var sastapt kādu lielāku bariņu domubiedru. Rudens sākumā breksi var paspēt noķert arī kanālos, pa kuriem tas klejo uz mērķa bedrēm. Neaizmirstam, ka jāgatavo silts apģērbs un silts dzēriens. Tas gan vairāk tiem, kuri iecienījuši nakts copi. Rudens ir interesants arī ar to, ka breksi var ķert visas dienas garumā – ja ar iebarošanu viss sanācis, tad breksis ēdīs gan naktī, gan dienā. Tikai jāņem vērā, ka mēdz gadīties dienas, kad ūdens uzsilst, zivis bauda silto ūdeni pirms ziemas, tas liek tām pacelties ūdens vidusslānī. Naktī gan zivis piespiežas pie grunts un nekādi nepalaidīs garām gardi uzklātu barības galdu.
Ļoti ceru, ka mana pieredze arī jums dos kādu nelielu padomu, kurš aizķersies pēc šī raksta izlasīšanas.
Visiem foršus lomus un ne asakas!