Viktors Tilčiks ir Latvijā populārs šlāgerdziedātājs, kurš jau vairākus gadu desmitus gatavo dažāda veida zivju mānekļus no bungu šķīvjiem, artilērijas lādiņu čaulām un citiem metāliem. Par pieprasījuma trūkumu sūdzēties nevar, jo viņš izveidojis savus medīgāko šūpiņu modeļus, ko mājas ražotnē Smiltenē gatavo jau gandrīz 40 gadus.
Zivīm laikam patīk skaņa, ko ūdenī rada šāda materiāla rotiņi un šūpiņi?
Jā, taisu no visa, ka tik ir labs metāls.
Pats jau arī esat aizrautīgs makšķernieks.
Protams, citādi pie mānekļu gatavošanas nemaz nebūtu ķēries.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Sakiet, kad jums vispār prātā ienāca doma, ka vajadzētu pašam ķerties pie darba? Vai veikalā pirkto mānekļu kvalitāte neapmierināja?
Kad man bija desmit gadi, brālis gatavoja šūpiņus, un es skatījos, kā viņš to dara.
No kāda materiāla?
Kas tolaik bija pieejams – alpaka karotes… Vēl no Latvijas laika sudraba monētām viņš gatavoja visādus brīnumus.
Vai tās ir tikai leģendas, ka no pieclatnieka sudraba sanāk izcili vizuļi un zivis nav jāskubina mesties virsū mānekļiem?
Es domāju, ka tā gluži nav. Tāda pati prove ir arī vienlatniekam un divlatniekam – 830., lai gan daudzi saka, ka tā esot 835. prove. Bet ko nu es tur iešu strīdēties! Tomēr dažreiz arī sudraba vizuli iekrāsoju ar melnu, zaļu vai sarkanu marķieri – uz tāda ņem labāk.
Vai atceraties pirmo mānekli, ko izgatavojāt un ko ar to noķērāt?
Sāku tos gatavot pēc dienesta armijā. Ziemā gribējās uz copi, bet liekas naudas nebija, tāpēc nācās taisīt mānekļus pašam. Vēlāk sapratu, ka varu izgatavot ne sliktākus par tiem, ko pārdod veikalā. Iespējams, kļūstu vecs, taču neatceros, ka veikalā jelkad kādu mānekli būtu pircis…
Un pirmie šūpiņi?
Pirmie šūpiņi bija no misiņa, iegareni, viena puse alvota. Formas man joprojām tādas pašas, 44 gadus tās lietoju. Pavisam man ir kādas 12 pamatformas. Pamazām procesu sāku mehanizēt, jo nav nekādas jēgas klapēt vizuļus ar roku – tu nevari uztaisīt divus vienādus. Vienam būs tāda spēle, otram – pavisam cita, tas neder. Starp citu, bungu šķīvjus joprojām griežu ar parastajām PSRS metāla šķērēm, lai ietaupītu materiālu. Man ir 65 gadi, bet divus milimetrus biezas traktoru bukses varu sagriezt, krampis vēl ir.
Kā jūs izstrādājāt šūpiņus, lai to izliekums būtu visoptimālākais? Testējāt to izspēli ūdenī?
Kamēr ar vienu šūpiņu nebiju izvilcis kādas 100 līdakas, tikmēr nebiju pārliecināts par tā kvalitāti un tikai tad sāku tos gatavot pārdošanai.
Esat aplēsis, cik vizuļu pa šiem gadiem sanācis izgatavot?
Nevaru pateikt.
Kāds tūkstotis noteikti būs?
Ne viens vien tūkstotis…
No kāda metāla vislabāk, visērtāk ir gatavot mānekļus?
Strādāju ar jebkuru metālu. Mēģināju gatavot vizuļus, kuriem ir zema pašizmaksa, lai peļņa būtu lielāka, bet tas man nav galvenais. Vairāk baudu man sagādā tas, ka ikkatrs vizulis savā ziņā ir unikāls, ar savu zīmējumu, piemēram, ja gatavo tos no bungu šķīvjiem. Visu daru ar prieku.
Bungu šķīvju mūzika zivīm
Vai esat veicis eksperimentus ar kādiem īpašiem metāliem?
Nē, kāpēc gan sarežģīt dzīvi? Ņem to metālu, kas ir pa rokai, un izvalcē noteiktā biezumā. Kāds pasūta 10 gramus smagu, cits – 15 gramus, bet trešais – 30 gramus. Varu izgatavot mānekli tādā smagumā, kādu vēlas pasūtītājs. Satieku cilvēku, kurš ir nopircis vieglu 10 gramīgo sudraba vizuli no divlatnieka un saka, ka neķeras. Prasu – “kā tu to izspēlē?” Ieteicu pamēģināt patvičot, pavilkt lēnāk, tad ātrāk. Pēc kāda laika vīrs atnāk un stāsta, ka tagad ir baigi labi, forši ķeras. Ir ļoti daudz makšķernieku, kuri ķer tikai ar manis gatavotajiem mānekļiem, un es ar to ļoti lepojos.
Kā pašam vislabāk patīk makšķerēt?
Man patīk gan spiningot, gan ķert zivis ziemā – bļitkot. Nesen sāku liet arī silikona zivtiņas, tas arī ir ļoti interesants un radošs process, kuru vēl mācos – eksperimentēju ar formām un krāsu toņiem.
Kas tur tik interesants?
Galvenais ir saprast liešanas tehnoloģiju, tad var izgatavot formu, kādu vēlies.
Vobleru taisīšanai nedomājat pievērsties?
Nē, tas mani nesaista, jo vobleram ir pārāk daudz āķu! Es savu mūžu neesmu pat mēģinājis spiningot ar vobleru. Ar silikona zivtiņām ir pavisam cita lieta – tās es atzīstu. Varu izliet gan kādu formu vēlos, gan izvēlēties visatbilstošāko krāsu. Tagad krāsu izvēle ir milzīga: ir ultravioletās krāsas, kā arī tādas, kas maina toni atkarībā no apgaismojuma, arī tādas kā hameleonkrāsas. Man ir laba sadarbība ar ukraiņu makšķerniekiem – viņi atsūta krāsas un citas izejvielas.
Kur jums pašam vislabāk patīk braukt makšķerēt?
Vispār jau tur, kur ķeras.
Un kur ķeras?
Ap Smilteni ir daudz ezeru. Man nepatīk braukt tālus gabalus, tepat 40 kilometru attālumā ir Gauja, daudzi seklie ezeri tepat. Man ļoti patīk ņemties pa zāli. Jo zāļaināks, jo man vairāk patīk tur spiningot.
Kāpēc tā?
Var iztikt ar pavisam īsu metienu – aizmet mānekli kādus septiņus metrus, un ir.
Kāda ir lielākā zivs, kas izvilkta?
Līdaka, ap septiņi kilo.
Kur to izvilkāt?
Arī tepat, kādā no seklajiem ezeriņiem, šķiet, ka Brantu ezerā. Tas bija jau krietni sen… Pēdējā laikā man smagākā, kas gadījusies, bija pieci kilogrami. Tā pieķērās Gaujā. Vispār visas ezeros noķertās līdakas, kas smagākas par trim kilogramiem, es atlaižu – lai vairojas! Izņēmums ir Gaujas līdakas – tās paturu.
Kāpēc tā?
Baigi garšīgās. Nezinu, vai upes straume rada tādu efektu, bet tu vari ēst vienu kilogramu vai piecus kilogramus smagu, abas būs izcili garšīgas.
Tad, kad jūs ieejat makšķerlietu veikalā, vai pievēršat uzmanību tam, ja kāds māneklis nav nostrādāts līdz galam vai tieši otrādi – kāds cits ir uztaisīts ļoti labā līmenī?
Goda vārds, tam uzmanību nepievēršu, jo mani tas neinteresē. Man ir savi modeļi, un viss. Savulaik gatavoju šūpiņus lašiem, kādus piecsimt izgatavoju, tad vedu uz Rīgu niķelēt. Labi ķērās, vīri prasīja vēl, bet es vairs negribu ar to krāmēties.
Ir novērota kaut kāda modes lieta, ka vienu gadu pieprasa tādus, otru – pavisam citādus mānekļus?
Tā gluži nevarētu teikt, jo gadā uztaisu noteiktu daudzumu pretzāļu šūpiņu, un tā aptuveni 30 gadus pēc kārtas. Visus izpērk. Katram vizulim ir savs pircējs, tāpat kā katrai zivij ir savs makšķernieks.
No jums var iegādāties mānekļus un saņemt tos pakomātā?
Jā, mierīgi, bez problēmām. Esmu piereģistrējis saimniecisko darbību, nodokļus maksāju. Tikpat stipri, cik valsts mani mīl, es mīlu valsti.
Man radās doma, ka pēc intervijas varētu pasūtīt kādu komplektu ar jūsu gatavotajiem mānekļiem, tikai vēl īsti nezinu, ko.
Tad jums jābrauc pie manis vai arī Facebook jāskatās grupā “Vix vizuļi un žibuļi”. Tur ir fotogrāfijas ar visām cenām.
Ar kādiem āķiem aprīkojat mānekļus? Noteikti esat izmēģinājis dažādus.
Pamatā izmantoju VMC āķus. Ja jau Rapala ar tiem aprīko savus mānekļus, kāpēc gan es nevarētu. Tie ir ļoti kvalitatīvi āķi. Pats arī tos izmantoju.
Pats vairāk makšķerējat no krasta vai no laivas?
Man patīk no laivas, bet, kad var, tad makšķerēju no krasta. Agrāk es staigāju pa foreļu upītēm, bet tagad kļūstu vecāks, ir pagrūti, vajadzīga fiziskā izturība, sirds arī vairs īsti netur.
Kādu makšķerēšanas inventāru esat iecienījis – auklu, kātu, spoli?
Ir daudz laba inventāra, grūti izvēlēties. Pēdējos gados esmu iecienījis Stroft auklas – gan pīto, gan monofilo.
Pīto astoņu vai četru dzīslu?
Biežāk tomēr četrdzīslu. Ar to ir ērtāk strādāt zālēs. Bet atklātos ūdeņos lieku monofilo 0,28. Esmu tā iesācis, un man vienkārši tā patīk. Ķeru ar to, kas man patīk. Spoles man arī ir vienkāršas. Ja pazīstams veikala pārdevējs saka, ka šī ir laba spole, šo vari ņemt, tad arī paņemu. Nav tā, ka es īpaši rūpētos par saviem spiningiem. Diemžēl ir nācies zaudēt labu aprīkojumu paša neuzmanības dēļ. Bija gadījums, kad steigā paķēru no mašīnas aiz spices divus spiningus, un abas spices salūza. Tad es tā skatījos un nevarēju saprast, par ko gan es tobrīd domāju… Līdakas palika nenoķertas, un spiningi bija pagalam.
Kad internetā meklēju informāciju par jums, pirmais, kas man izlēca, ka esat dziedātājs.
Jā, esmu samērā populārs šlāgerdziedātājs Latvijā.
Vai, ķerot zivis, uzdungojat arī kādu meldiņu?
Jā, man ir viena dziesma par makšķerēšanas tēmu, aizsūtīšu jums paklausīties.
Kas notiek, ja kāds izlasa interviju un nolemj, ka arī grib gatavot vizuļus? Ar ko viņam ir jārēķinās?
Diezgan liels piķis būs jāiegulda. Lai gan var jau arī paņemt jebkuru metālu, nolikt blakus paraugu un izklapēt.
Vai jums ir bijis kāds tik specifisks pasūtījums, ka nākas atteikt un brīnāties, kam tas vispār vajadzīgs?
Ir bijis, bet es uzreiz atšuju, skaidri un gaiši pasaku, ka es to nevaru uztaisīt. Nupat nesen man atnesa kādu tik sarežģītas formas vizuli, kuru bez atspiedumformas nevar izgatavot. Es pat ar āmuru tādu nevarētu izklapēt. Tad man būtu jātaisa forma un jāizgatavo vismaz 50–100 vizuļu, lai tas atmaksātos. Tāpēc atteicu.
NOT google-places-scripts.mobile-all-kvadrats6
Ko vieglāk izgatavot – šūpiņu vai žibuli?
Taisot vienu zemledus žibuli, patērēju ļoti daudz laika. Pa to laiku varētu uztaisīt divus šūpiņus. Jo līdz gatavai bļitkai man jāveic 25 darbības. Vizuli izgriez, iesit zvīņas, izveido formu, nopucē, saliec riņķīšus, āķus – un gatavs.
Materiālu neaptrūkstas?
Kļūst jau mazāk, sevišķi lietotu bungu šķīvju. Labi, ka esmu taupīgs, un darbnīcā vēl ir šādi tādi krājumi. Manu darbošanos virza galvenokārt pircēju vēlmes. Gadu gaitā ir izkristalizējies, ko cilvēki vairāk pērk, no kādiem metāliem un kādus modeļus. Maniem vizuļiem ir 12 formas, bet dažādi metālu salikumi… Ja nu kāda metāla aptrūksies, aizvietošu to ar kādu citu.
Vai pa šiem gadiem nav uzradies kāds māceklis, kuram nodot savas prasmes?
Saproti, māceklis grib uzreiz lielu algu. Bet darbs vispirms ir jāiemācās, “jāatkož”. Tas nenotiek ātri, vajadzīga pacietība un laiks. Bet galvenais, šim darbam ir jāpatīk, to nevar darīt mehāniski. Jauniem cilvēkiem tas nav saistoši.
Katram darbam sava garoziņa, tas arī jāsaprot.
Nu ja, tā arī ir.
Kādi nākotnes plāni ir pašam?
Nekādu īpašu plānu jau nav. Galvenais, lai pasaulē nav kara, lai pašam ir veselība, un tad ar lēnu gāzīti uz priekšu. Tagad ierakstu disku, tas jāpabeidz. No rītiem pastrādāju darbnīcā, pēcpusdienās aizlaižu uz copi. Ja ir kāds pasūtījums, pastrādāju vairāk. Ja kāds piesakās kompānijā uz copi, paņemu brīvdienu un baudu makšķerēšanas priekus. Esmu laimīgs, ja mani pircēji piezvana un palepojas ar lomiem.
Parasti arī pats nepalieku bez zivīm. Arī ķīsis ir zivs, ja kas. Un marinētām raudiņām arī nav ne vainas. Galvenais, ka paša ķerta, svaiga zivtiņa. Mūsu ģimenē visiem ļoti garšo zivis, bez tām nevar.
Kādas zivis pašam vislabāk garšo?
Vīķītes ir visgaršīgākās, saceptas.
Tagad uz vimbām būs jābrauc.
Braukšu, patīk tās makšķerēt. Ir izgatavota maijvaboles forma peldošajam silikonam, pie reizes izmēģināšu arī to, vēl tikai jāpaeksperimentē, kādu krāsu labāk ēdīs.
Tas tad laikam uz sapaliem būs domāts?
Kādreiz tos ar rotiņiem un šūpiņiem ķēru, bet pēdējā laikā sāka ķerties tādi sīciņi. Bet Gaujā ir tik daudz sapalu, pilnīgi ņudz.
Kā ir ar zivīm mazajās upītēs?
Manuprāt, ar zivīm būtu pilnas upes, taču līdakas izēd gan foreļu, gan alatu mazuļus. Esmu savām acīm redzējis, kā līdaka apēd foreli. Domāju, ka vajadzētu pārskatīt liegumu sistēmu. Vajadzētu tā: ja makšķernieks noķer upītē līdaku, to vajag vai nu paturēt, vai atstāt krastā zvēriem apēšanai neatkarīgi no sezonas. Būtu jāļauj izķert līdakas no mazajām upītēm cauru gadu neatkarīgi no to izmēra – tā mēs veicinātu foreļu un alatu skaita palielināšanos. Citādi foreļu mazuļu ielaišana upēs nedod gaidīto rezultātu, jo līdakām šie mazuļi ir vislabākā uzkoda.
Tāds ir mans uzskats, un mani neviens ne par ko citu nepārliecinās. Kad līdaka iepeld mazā upītē, tā visas foreles izēd pa tīro.
NOT google-places-scripts.mobile-all-kvadrats7
Deviņi mezgli, kas JĀPROT katram makšķerniekam. Video bloga epizode #8
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
