Burtnieka līdakas maijā
Man Burtnieku ezers asociējas tikai ar maiju un tikai ar līdaku spiningošanu. Burtniekā tikai vienu reizi esmu bijis ne maijā un ne uz līdakām. Esmu bijis vienreiz uz vēdzeļu copi no ledus, bet tas ir pavisam cits stāsts. Visas pārējās reizes Burtniekā esmu bijis tikai maijā un mērķa zivs ir bijusi viena – līdaka. Nu jau ir iekrāta lielāka un mazāka līmeņa sacensību pieredze šajā ezerā, tāpēc varu padalīties kā maija līdaku copi Burtnieku ezerā redzu es.
Jaunie lēpju lauki
Visbiežāk un visveiksmīgāk līdakas Burtniekā (tieši maijā) var spiningot vietās, kur aug jaunās lēpes. Tieši šādās vietās uzturas ļoti liela daļa Burtnieka līdaku maija mēnesī. Jo lielāks ir šāds jauno lēpju lauks, jo rūpīgāk to vajag apstrādāt. Ja lēpes vēl ir zem ūdens un nav redzamas, tad jāuzticas iepriekšējai pieredzei (ja tāda ir bijusi un ir redzēts, kurās vietās aug lēpes) vai rādījumiem eholotes ekrānā. Gandrīz jebkura eholote parāda jaunās lēpes zem ūdens, kas no ūdens virsmas nav saskatāmas. Tā arī ir vajadzīgākā lieta no eholotes maijā, ja mērķa zivs ir līdaka. Dziļuma izmaiņas Burtniekā pārsvarā ir minimālas, kantis nosacītas. Galvenais atrast jauno lēpju laukus.
Ja pirms tam nav sanācis būt Burtnieku ezerā, tad varu pateikt priekšā, ka populārākais reģions ir Burtnieku ezera Salacas gals un visi lielāki un mazāki Burtnieka līči. Maijā tur noteikti uzturas līdakas.
Vecie meldri, to malas un jaunās niedres
Otrs variants ir darboties vecajos meldros, meldru malās un vietās, kur sāk augt jaunās niedres. Bet līdaku tur ir mazāk nekā jauno lēpju laukos, un tās ir grūtāk noķeramas, jo pārsvarā nākas darboties ar pretzāļu variantu mānekļiem. Bet tāda tipa mānekļiem ir švakāka realizācija. Cope šādās vietās arī var nest labu rezultātu, un, tā kā šādās vietās ir sekls, tad līdaku copes ir ļoti baudāmas vizuāli. Vidējais Burtnieku ezera līdaku izmērs maijā (neskaitot zemmērus) ir 50–65 cm. Ir arī lielākas un lielas līdakas, tomēr vairākums ķeras tieši šādā izmērā. Tas ir Burtnieku ezera līdaku standarts.
Uz ko ķeras maija līdakas Burtnieku ezerā?
Pēc manas pieredzes līdakas Burtnieku ezerā var noķert ar vairāka tipa mānekļiem, bet ezers ir ļoti pateicīgs ķeršanai uz “dzelžiem”. Šis nu ir tas ezers, kurā līdakas var labi ķert uz rotiņiem un šūpiņiem. Labi sevi parāda arī silikona mānekļi, kurus var aprīkot standarta veidā ar vieglu džiggalvu priekšā, bet var arī aprīkot pretzāļu variantā copei meldros. Burtniekā var ķert arī ar vobleriem, džerkiem, spinerbaitiem un citiem mānekļiem. Tomēr, ja es gatavotos maija copei Burtniekā ar nelielu mānekļu kastīti, tad es obligāti tur ieliktu pāris labu rotiņu, pāris šūpiņu, pāris pārbaudītu silikona mānekļu klasiskajā variantā un pārīti pretzāļu variantā. Ar šādu mazu kastīti droši dotos uz maija līdaku copi Burtnieku ezerā. Uzrakstīšu par katru mānekļu grupu atsevišķi – ko tieši un kā lietoju Burtnieku ezerā.
Rotiņi
Man ir ļoti iecienīti Mepps rotiņi, un tie Burtniekā strādā. Gan ar garā tipa lapiņām, gan ar ovālām, gan ar apaļām. Krāsai īsti nav nozīmes, taču man viens tāds mazs novērojums, ka sudraba tipa dzelži labāk strādā, kad nomācies, bet kapara un zelta krāsā – kad ir saulains laiks. Saulainā laikā man patīk arī rotiņi ar melnas krāsas lapiņu. Izmērs nr. 3 un nr. 4. Atsevišķos gadījumos var arī izmantot nr. 5, bet ar tiem īpaši jāuzmanās ar auklas savērpšanu, un arī ne kurš katrs spininga kāts derēs šāda izmēra rotiņiem. Tā svara un pretestības ūdenī dēļ. Bet Mepps nav panaceja. Strādā visu ražotāju rotiņi un ir arī krietni labāki izstrādājumi, kas gan ir arī dārgāki. Tieši Burtniekā man patīk viens Šilova rotiņš ar diezgan apaļu lapiņu. Der diezgan seklām vietām un parāda sevi ļoti labi. Rotiņa galvenais uzdevums – lai tas labi rotē ap savu asi arī pie ļoti lēnas ietīšanas. Ja rotiņš nenositas no savas rotācijas pie ļoti lēnas ietīšanas, tad šāds rotiņš strādās! Jo, lai arī šis ir agresīva tipa māneklis, to reizēm vajag vadīt lēni – gandrīz uz spēles nojukšanas robežas. Ietīšanas laikā gan vajag arī variēt ar ietīšanas ātrumu. Ātrāki periodi arī ir vajadzīgi, kas mijas ar lēnākiem ietīšanas periodiem.
Foto – Dzelži, kas Burtniekā strādā, – Mepps, Šilovs, Smith, Lucky John.
Vai līdakas zina, ka mēs tās ķeram? Piedzīvojums Burtniekā. Sarunas laivā #7
Šūpiņi
Burtnieka klasika ir Kuusamo šūpiņi. Tie tur viennozīmīgi strādā. Bet strādā arī citi. Man tur ir labi darbojies kāds “Tiltiņa” šūpiņš, labi sevi ir parādījis kāds nezināma autora rokudarbs un arī Lucky John Croco Spoon. Arī Mepps Syklops tur strādā, nemaz nerunājot par glaunajiem Japāņu šūpiņiem vai labu meistaru rokudarbiem. Šūpiņa priekšrocība ir tālais metiens un iespēja variēt ar dažādiem dziļumiem. Ar šūpiņu var praktiski džigot, ar to var ietvičot un arī vienmērīgi ietīt – ar ietīšanas ātrumu un kāta novietojumu pret ūdeni var variēt, cik dziļi šūpiņš tiks novadīts. Un, ja Burtnieka līdakas labprāt ņem uz šūpiņiem, tad nav iemesla tos neizmantot!
Foto – No Ezerpriedēm vienmēr ir skaists skats.
Mīkstie mānekļi klasiskajā variantā
Nebūšu oriģināls un teikšu, ka Burtnieka klasika ir Relax Kopyto ierastajā 4. izmērā. Tur strādā dažādas krāsas. Var izvēlēties, kura labāk patīk makšķerniekam. Maija sākumā džiggalvu var likt septiņus gramus smagu, tuvojoties maija vidum var pāriet uz piecu gramu džiggalvu, bet maija beigās, ja lēpes jau ir brangi saaugušas, var pāriet uz trīs gramus smagu džiggalvu. Burtniekā sevi labi parādījusi ir arī Arvja Ančevska iecienītākā gumija Lucky John Basara 5. izmērā ar strīpaino krāsojumu un sarkano asti. Protams, Burtnieka līdakas nesmādē arī Keitech ražojumus. Klasiski tā ir Keitech FAT Swing Impact 4.–5. izmērā. Šo mānekli var aprīkot arī pretzāļu variantā. Labi sevi ir parādījis Baith Breath SL Remix vēzītis, Nories gumijas un Sawamura gumijas. Bet tās jau ir nedaudz citā cenu kategorijā. Bet sacensību režīmā – ļoti iesaku!
Mīkstie mānekļi pretzāļu variantā
Te īsti nav konkurentu Sawamurai. Ideāla gumija pretzāļu variantā. Izmantoju arī Fat Swing Impact no Keitech un arī šo to no Lucky John, bet Sawa te ir ārpus konkurences. Parasti šādai montāžai var nopirkt jau gatavu āķi ar atsperi āķa cilpā. Uz atsperes uzgriež mānekļa galvu, no priekšpuses un no apakšas izlaiž āķi, kuru noslēpj mānekļa muguras rievā. Tādā veidā māneklis maz kur ieķeras. Ja prasās, lai māneklis iet dziļāk, tad pārdodas tādi āķi, uz kuriem jau ir dažādi svari. Ir arī tāda veida āķi ar rotiņa lapiņu. Vienu gadu Burtniekā šāda kombinācija deva ļoti labus rezultātus komandai, kura togad uzvarēja. Pati animācija ar šāda tipa mānekli var būt gan vienmērīga, gan ar tviča elementiem. Bieži vien šādā veidā ir arī vizuālais kontakts ar mānekli un copes brīdi var labi redzēt. Šādā gadījumā galvenais ir nepiecirst par ātru.
Vobleri, citi mānekļi un makšķernieku pieredze ar mānekļiem
Nezinu, kāpēc, bet vobleri Burtniekā man un lielai daļai manu draugu un paziņu nav iegājušies. Nav tā, ka uz tiem neķeras, bet mīkstie mānekļi un dzelži parasti ir labāks variants. Ierastie tviča vobleri sevi parāda ne tā, kā citur. Burtniekā man vislabāk ir strādājuši vobleri ar iegrimi līdz vienam metram, kas ļoti labi strādā uz vienmērīgu ietīšanu. Tie ir straumei domāti vobleri un swimbaiti. Kādu vienu pat grūti izcelt, bet uz tāda tipa vobleriem tomēr visvairāk ir noķerts tieši Burtniekā. Zinu, ka citiem patīk Spinerbaiti, un tie Burtniekā strādā. Lai arī tiem ir labākā caurejamība jau paaugušajās lēpēs, es tomēr palieku uzticīgs klasiskajam rotiņam. Vienu gadu mūsu ikgadējā draugu kausā labus rezultātus Oskaram Drešmanim nesa džerki. Turklāt diezgan palieli. Bet tas bija visai neierasti, un arī pēc tam viņam vairs tie nav strādājuši uz maija Burtnieka līdakām. Bet tas viss nozīmē tikai to, ka vajag eksperimentēt ar mānekļiem un iespēja sakacināt līdaku ar kaut ko tai neierastāku ir visai liela. Pat ja tas būs tikai vienā reizē!
Mana veiksmīgākā līdaku cope Burtnieku ezerā
Tas bija laikā, kad es vēl biju tiesnesis. Dienu pirms mačiem es ar Jāņa Brieža laivu laidos ezerā viens pats, bez kaut kādiem konkrētiem mērķiem un uzdevumiem, vien tiku pabrīdināts par dažām vietām, kur nebraukt. Tajās vietās sacensībās plānoja braukt manas komandas sportisti, un pat viņi paši pirms sacensībām nelien tajās vietās, lai neizbojātu copi sacensību laikā. Tas, ka copēju viens, no vienas puses, pat bija labi. Jo sportistiem pēdējā treniņu diena ir diezgan specifiska un īsti var nesanākt izcopēties. Copējot vienam, bija iespēja pārbaudīt, kas tad īsti palicis prātā no pagājušā gada sacensībām. Motivāciju piedeva arī tas, ka iepriekšējā sestdienā te biju atbraucis ar draugu un diezgan smagi aplauzies. Labi, tad bija citi laikapstākļi un mēs bijām airu laivā, bet tas nemazina pašu faktu. Tātad ielaidos es cerību pilns, un cerības pilnībā attaisnojās! Gari nerakstīšu, vien pateikšu, ka Burtnieks – tas ir kaut kas! Ne vienmēr, bet, kad ir, tad ir kaut kas vienreizējs! Es laivā ievilku 11 mēra līdakas un divus asarus.
Visas zivis palika dzīvot Burtniekā. Un vēl vismaz 7–8 mēri aizgāja, turklāt vairākums pie pašas laivas, jo nebija zivju uztveramā tīkliņa. Un cik vēl tukšās copes un zemmēra līdakas! Tas bija kaut kas fantastisks! Mēra līdakas man nebija lielas – no 50 līdz 66 cm, bet nu pats copes process ekselents. Izbaudīju copi par visiem 100%! Ideāla copes diena! To dienu atceros vēl tagad. Tajā dienā 95% rezultāta uztaisīja rotiņi. Jau manis pieminētie Mepps ražojumi. Dažādi, nevis viens konkrēts.
Burtnieku ezera šarms
Burtnieku ezeram noteikti ir savs šarms. Tas ir nenoliedzami. Un, lai gan rezultāti tur it kā paliek arvien švakāki, tomēr maijā vienmēr tiek ieplānots izbrauciens uz Burtnieku. Tas parasti ir uz “Draugu kausu”, kas jau kļuvis par lielisku tradīciju. Ir lietas, kas man personīgi Burtnieka apsaimniekošanā nepatīk, bet tās šajā rakstā neskaršu. Saulrieti no kempinga “Ezerpriedes” bāzes – tas vispār ir kaut kas fantastisks! Katrā gadījumā tas ir ezers, kurā noteikti katru maiju gribas atgriezties, un nu jau tas paliek arvien pazīstamāks un ar nosacīti “savām” vietām – tāpēc vēl jo mīļāks! Jāatceras, ka Burtnieku ezerā ir licencētā makšķerēšana un licences ir nopērkamas caur aplikāciju ManaCope. Pēc copes ir jāaizpilda licences atskaite. Vienas dienas licences cena maijā spiningošanai no laivas ir 6 eiro, un jāatceras, ka makšķernieks vienas diennakts lomā drīkst paturēt ne vairāk kā trīs līdakas un ir aizliegts velcēt no laivas, kas aprīkota ar iekšdedzes dzinēju vai elektromotoru no 1. maija līdz 15. jūnijam. Tas arī šoreiz viss. Ar nepacietību gaidu spiningošanas no laivām sezonu, un tiekamies uz ūdeņiem!
Kā ķert 45 cm asarus? Edgars Deičmanis un Mārtiņš Tihanovs. “Ķeram lielo!” #19 epizode
