Māris Poikāns
Šajās rakstu sērijās pieskarsimies dabas resursa tēmai, resursam, kas pieder mums visiem, bet kuru klaji pamanījušies izmantot vien daži. Par it kā pašsaprotamām lietām uzdosim neērtus jautājumus, meklēsim atbildes, skatīsimies, aiz kādiem akmeņiem tās ir ieslēptas vai iemudžinātas, ko par to saka likumi un noteikumi, kā tos ir izdevies apiet, dzenoties pēc arvien lielākas peļņas.
Darbojošos spēkstaciju skaits ~150
Hesu skaits Gaujas augštecē 9
Zivju ceļi uz upēm 5
Zivju ceļi, kas reāli strādā 2
Un kam tad galu galā ir izdevīgi skaļi nerunāt par visu, kas saistīts ar mazajām hidroelektrostacijām, vasaras karstumā neeksistējošo ūdens līdzsvaru tajās un neesošajiem zivju ceļiem uz upēm, no kurām lielākajā daļā ienāk laši. Rakstot un pētot izvilkšu secinājumus, pie kuriem esmu nonācis, un kritiski piedāvāšu ierosinājumus, kuri, skaidrs kā viens, nepatiks nevienam mazā HES īpašniekam. Šoreiz parunājos ar vienu no pieredzes bagātākajiem zivju pētniekiem Latvijā, bet lai tad par visu pēc kārtas stāsta Kaspars Abersons no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta.
Izskaidro mums, lūdzu, ar ko tu nodarbojies un kāpēc tu zini tik daudz par zivīm un to, kā mazās hidroelektrostacijas tās ietekmē.
Mans pamata darbs institūtā ir cilvēka saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem novērtēšana. Visiem, kas kaut ko dara saistībā ar ūdeņiem – būvē tiltu, kaut ko padziļina, tīra ostu, būvē dambi, taisa HES –, tā ir saimnieciskā darbība – tā ietekmē upi, un ir tādi MK noteikumi par zivju saimnieciskās darbības ietekmes novērtēšanu (MK 08.05.2001. noteikumi Nr. 188 Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība). Šie noteikumi nosaka, ka ir jāizvērtē zivju resursiem nodarītie zaudējumi un tie jāaprēķina, un es esmu tas, kurš ilgus gadus bija vienīgais, kas ar to nodarbojās. Tagad BIOR ir piesaistījis jaunus ekspertus, tur ir veicamas vienkāršākas lietas un sarežģītākas – HES ietekmes novērtēšana ir viena no sarežģītākajam – filozofiski ietilpīgākajām lietām, kur ir ļoti daudz kas, un tas ir pārsvarā manā atbildībā. Tā ir galvenokārt HES ekspluatācija, reizēm arī HES izveidošana, kas, par laimi, īpaši vairs nenotiek, bet brīžiem gadās.
Vai tu arī piedalījies HES atļauju izvērtēšanā laikā, kad masveidā Lat- vijas upēs parādījās mazās hidro- elektrostacijas?
Tik vecs es neesmu – tas bija divtūkstošo gadu sākumā, tajā laikā es strādāju šajā pašā institūtā, tikai tas saucās Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts, un es biju jūras nodaļas piekrastes laboratorijā – pētīju asarus, plekstes, lucīšus un citas piekrastes zivis. Pēc tam es kādu laiku pastrādāju Dabas aizsardzības pārvaldē un 2006. gadā atnācu atpakaļ uz institūtu, kas tad jau saucās Latvijas zivju resursu aģentūra. Atnācu tieši ar domu atslogot vecākajiem kolēģiem šo daļēji klerka jeb birokrātisko zinātnieka darbu – MK noteikumos noteiktajā kārtībā izvērtēt cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz zivju resursiem. Toreiz tas bija mans pamata darbs (tostarp arī HES ietekmes novērtēšana), taču pamazām apaugu arī ar citiem pienākumiem. Pašlaik mēs strādājam uz priekšu HES jomā dažādos projektos, kur mācāmies novērtēt to, cik lielam ir jābūt ūdens caurplūdumam lejpus HES.
Kas pašreiz mazajām hidroelektrostacijām ir jāievēro, lai iegūtu ūdens resursu lietošanas atļauju?
Ūdens resursu lietošanas atļauju HES ekspluatācijai izdod VVD (Valsts vides dienests). Tur ir uzskaitīti nosacījumi, kas obligāti jāievēro. BIOR sagatavo dokumentu, ko sauc par zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu. Tajā ir rekomendācijas, kā samazināt HES ekspluatācijas ietekmi uz zivju resursiem, un norādījumi HES ekspluatācijas zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai. Pašlaik ir tā, ka mūsu rekomendētos nosacījumus atļaujā var ielikt un var arī neielikt, un, ja ieliek – var ieviest un var arī neieviest, jo, kamēr neesi pieķerts pie rokas, tikmēr ir jāuzskata, ka viss notiek atbilstoši nosacījumiem. Īsāk sakot – mēs sniedzam zinātnisko padomu, bet dokuments, kas nosaka, kā jānotiek HES ekspluatācijai, ir ūdens resursu lietošanas atļauja.
Viens no vieglākajiem risinājumiem, kā nedaudz uzlabot upes ekosistēmu brīžos, kad ir zems ūdens līmenis, būtu EcoFlow (Ekoloģiskais caurplūdums) ieviešana. Tam turpmāk vajadzētu būt vienai no galvenajām lietām, kas mazo HES īpašniekiem ir jānodrošina?
Trakums tāds, ka to jau pagātnē vajadzēja nodrošināt. Ekoloģiskajam caurplūdumam ir vairākas definīcijas, vienkāršota būtu – tas ir tāds caurplūdums, kas nodrošina labu ekoloģisko stāvokli un zivju atražošanos zem HES. To var visādi aprēķināt – te atkal ir naudas jautājums. Par to, ka vajag šo ekoloģisko caurplūdumu, Latvijā attapās visai drīz pēc tam, kad tos hesus sataisīja divtūkstošo gadu sākumā, jau tad sāka runāt, ka to vajag. 2006. gadā, ja nemaldos, parādījās grozījumi MK noteikumos par ūdens resursu lietošanas atļaujām, ka HES atļaujā vajag norādīt ekoloģisko caurplūdumu. Un ko izdarīja atļauju izdevēji – noteikumos faktiski nosvītroja vārdu sanitārais un uzrakstīja ekoloģiskais. Lai gan MK noteikumos ir skaidri un gaiši rakstīts, ka ekoloģiskais caurplūdums ir jānosaka zivsaimnieciskajā ekspertīzē un vides eksperta atzinumā, un atļaujā pēc tam jāieraksta lielākais no abiem. Bet tas netraucēja de facto cilvēkiem nosvītrot vārdu sanitārais un uzrakstīt ekoloģiskais, un tā liela daļa HES funkcionē tālāk ar sanitāro caurplūdumu, kuram ir formāli nomainīts nosaukums. Bet ne visi, protams. Tas sanitārais caurplūdums ir ļoti mazs, principā tas ir tāds, lai upe neizžūtu, tas gandrīz nekad nav piemērots tam, lai upe normāli funkcionētu. Vēlāk sāka domāt, kā rekomendējamo ekoloģisko caurplūdumu aprēķināt, tā sakot, mazbudžeta apstākļos, jo zivsaimnieciskajai ekspertīzei takse ir noteikta un bija pietiekami maza, tur degvielai vēl sanāktu, bet tas arī viss. Tad atrada tādu metodi, kas ārzemēs tiek lietota un ir puslīdz pieņemama, – par ekoloģisko caurplūdumu noteica pusi no divu vasaras mēnešu, kuros ir mazākais caurplūdums, vidējā caurplūduma (piem., jūlijā ir 0,17 m3/s, augustā 0,23 m3/s – vidējais 0,2 m3/s un puse ir 0,1 m3/s, ko mēs rekomendējām). Šis caurplūdums nav liels, bet parasti ir trīs vai četras reizes lielāks nekā sanitārais.
Cik saprotu, tad pašlaik iestrēgusi kabinetu gaiteņos ir ekoloģiskās caurplūdes obligāta ieviešana, kad uz nākamo termiņu tiek pagarināta HES ūdens resursu lietošanas atļauja.
Daļēji. It kā jau pašlaik ir noteikts gan tas, ka tas ekoloģiskais caurplūdums ir nepieciešams, gan – kam tas ir jānosaka. Tas ir labi, un tā tam būtu jābūt, bet tikai ja šāda ekoloģiskā caurplūduma novērtēšana patiešām arī notiek, nevis Valsts vides dienests atļaujas vienkārši pārrakstīt, neieviešot šīs prasības dzīvē. Iespējams, ka MK noteikumos precīzāk jānosaka, kas tieši ir jādara atļauju pārskatīšanas laikā.
Vai visas hidroelektrostacijas atstāj vienādu ietekmi uz zivīm, kas laižas lejup, vai viņas tiek cauri turbīnām?
Nē, tas atšķiras no ļoti daudziem parametriem, no aizsargrestu spraugu platuma, no turbīnu veida, no ūdens spiediena, no tā, cik ātri griežas turbīnas lāpstiņa. Ir arī Arhimēda skrūves tipa turbīnas, kur zivju traumatisms ir minimāls. Viena no lietām, kas notiek ar zivi, – viņa var tikt sasista vai savainota ar turbīnas lāpstiņu, un lielāka iespēja satraumēties ir lielākām zivīm. Ir jau arī Baro trauma – ja, piemēram, HES ir liels kritums, zivij sanāk milzīga spiediena starpība, un tās traumas ir līdzīgas, kā ātri izceļot zandartus no liela dziļuma Daugavā.
Vai ir nācies pētīt un skaitīt, cik zivīm šis ceļojums lejpus beidzas letāli?
Diemžēl, nē. Profesionāls pētnieks jau parasti pēta to, ko kāds palūdz viņam izpētīt. Mēs neesam skaitījuši, bet varētu, tas arī man pašam būtu interesanti, tikai ir jautājums, kurš par to samaksās. Vispār tādus pētījumus veic – ir vairākas metodes, kā to izdarīt, – vienkāršākā ir tāda, ka novieto maisu un skaita zivis, kādas nāk no turbīnu izplūdes, reģistrē gūtās traumas.
Kā visi zinām, Igaunijā samērā raiti tiek īstenota veco dambju nojaukšana un zivju ceļu būvēšana, vai valstu starpā pētniekiem ir sadarbība šajos jautājumos?
Latvijā ir jocīgi, arī publiskajā telpā diezgan bieži skan: „O, ko tas BIOR HES sabūvējis, neko nav nojaucis.” Bet kuri tad zinātniski institūti jauc dambjus un kaut ko tādu dara? BIOR arī neko nebūvē un nevar arī kaut ko atļaut vai aizliegt. Zinātniski institūti pēta zivis, un mēs esam gatavi ar pētījumiem katrā brīdī pamatot, kurus dambjus no zivju viedokļa nevajag un kurus nevajag visvairāk. Tīri mans cilvēciskais viedoklis – jā, lielāko daļu dambju nevajag. Ja projekts par upju zivsaimniecisko potenciālu (Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētais projekts Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā) veiksmīgi izdosies, tad tā rezultātā mēs pētnieciskajā jomā varētu būt, ka būsim panākuši vai pat apsteiguši igauņus, ko diemžēl nevar teikt par reālajiem darbiem dambju nojaukšanā un zivju ceļu būvniecībā. Jo es šaubos, ka Lietuvā vai Igaunijā ir tik visaptverošs pētījums par dambju potenciālo ietekmi uz zivīm.
Pastāsti, lūdzu, kādi jums BIOR projekti tuvākajā laikā būs aktuāli un kuri jau redz finiša taisni?
Kā jau teicu, pašlaik mums ir sācies Vides fonda projekts, kurā mēs samodelēsim katrai upei, katram kilometra posmam tā zivsaimniecisko potenciālu vai, pareizāk, zivju sugu aizsardzības potenciālu. Pēc tā ļoti viegli varēs sarēķināt, virs kura dambja ir cik liels potenciāls un ko mēs iegūtu, katru dambi nojaucot, šim projektam jābeidzas rudens sākumā. Nupat ir noslēdzies RETROUT projekts (tas pats, kura ietvaros Rīvā tika izbūvēts zivju ceļš), kurā kopā ar zviedru, somu, igauņu, lietuviešu un poļu zinātniekiem sagatavojām rekomendācijas patiešām efektīvu upju apsaimniekošanas projektu īstenošanā. Pirms kāda laika ir noslēgušies vēl divi svarīgi projekti – ECOFLOW, kur apguvām uz upes raksturlielumiem balstītu ekoloģiskā caurplūduma aprēķināšanu, un LAMPREY, kur viens no rezultātiem ir upes nēģiem nozīmīgāko šķēršļu noskaidrošana Kurzemē. Nupat sācies vēl viens projekts – TRANSWATER, kurā mācīsimies aprēķināt ekoloģisko caurplūdumu upēs, kurās atrodas vairāku HES kaskāde. Nevar nepieminēt arī LIFE GoodWater IP, kur BIOR kopā ar daudziem citiem partneriem sadarbojas vairāku upju ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanā. Šī projekta ietvaros ir plānots uzbūvēt zivju ceļu Aģes HES, kā arī aprēķināt ekoloģisko caurplūdumu vairākām spēkstacijām. Mēs rēķinām un strauji ejam uz priekšu, šeit varētu aktīvi iesaistīties arī politikas veidotāji, valsts institūcijas un entuziasti un pievērsties tā visa ieviešanai dzīvē. Es turpināšu rakt, zivju ceļiem būs būt. Turpinājums sekos!
Uz kuru pusi skatīties un vēl daži pamatoti ieteikumi!
Zivju pētnieki ir gatavi ar pētījumiem palīdzēt visiem, kas grib iesaistīties un pamatot dambju nojaukšanu vai zivju ceļu nepieciešamību, bet nevajag uzskatīt, ka viņi paši jauks nost dambjus.
Principā sanāk, ka daļa mazo hesu nav pat pacentušies izdarīt minimumu, lai uzlabotu upes ekoloģisko stāvokli, ierīkojot ekoloģisko caurplūdumu, tā vietā, apejot likumu ar atļaujām, turpina izmantot sanitāro caurplūdumu, kaitējot un nodarot bojājumus upei un zivju faunai.
Zivīm tiek nodarīts pāri – ne tikai aizsprostojot un neļaujot pavasaros tikt augšup uz nārsta vietām. Zivis tiek apskādētas un iet bojā, arī laižoties lejā caur turbīnām.
Daudz un dažādu zinātnieku pētījumu ir izstrādāti, un vēl daudzi tuvojas noslēgumam. Pētījumu bāze par dambju potenciālo ietekmi uz zivīm arī drīz būs pabeigta. Gribētos dzirdēt arī no likumu veidotājiem par progresu likumu veidošanā, lai beidzot tiktu sakārtota mazo HES atbildība pret neesošajiem zivju ceļiem un nekvalitatīvajiem ūdens caurplūdumiem. Beidzot izdarīt tā, lai tas ir labi veselīgai upei, ne tikai hesu īpašnieku maciņam.
Mums joprojām ir tikai pieci zivju ceļi, no tiem zivis veiksmīgi kāpj uz augšu tikai divos. Tīri ieskatam – Igaunijā ir 47 mazie HES, pēdējos gados ik gadu tiek uzbūvēti vismaz 20 jauni zivju ceļi. Pašlaik viņiem ir vairāk nekā 120 zivju ceļi… Secinājumus izdariet paši.
