Septembrī labi ķeras karūsas, brekši, pliči, sapali, ālanti, raudas, ruduļi un līņi. Sākoties rudenim, makšķerēšanas vietas mainās, atšķirībā no vasaras ir nepieciešams izmantot citu papildbarību un citu ēsmu.
Septembrī labākā ēsma ir sliekas, bet mēneša sākumā neaizvietojama ēsma ir sienāži, lai gan labi panākumi gaidāmi arī uz baltajiem un mizgraužiem. Septembra sākumā plauži, karūsas un raudas joprojām lieliski piesakās uz mannas baltušku un kukurūzu, pa kuru lodā viens vai divi baltie kāpuriņi. Tāpat kā vasarā veiksmīgai makšķerēšanai zivis ir jāiebaro, var izmantot veikalā iegādājamo papildbarību, mūsdienīga iepakotā iebarojamā ēsma vēsam ūdenim un atbilstošiem apstākļiem (upei, ezeram) aktīvi pievilina zivis uz barošanās vietu. Ir iespējams iebarojamo ēsmu gatavot arī pašam, tā teikt, mājas apstākļos. Svarīgi, lai mājās gatavotā papildbarība saturētu, piemēram, prosas putraimus vai zirņu biezputru, bet papildināt ēsmu var ar graudu klijām, saulespuķu raušiem jeb spraukumiem un melnzemi vai māliem.
Septembrī brekšus ķer gan ar pludiņa makšķeri, gan ar fīderi, veicot metienus sev zināmajās bedrēs. Siltajās naktīs lielie brekši dodas uz lielākām platībām pēc barības. Pieklājīga izmēra raudas labāk jūtas vietās, kur ir bedres, saulainās dienās tās labprāt vēl izbauda rudens sauli. Lielo raudu makšķerēšanā kā ēsmu izmanto motiļus, baltos, sliekas un mizgraužus.
Septembrī ar pludiņa makšķeri galvenokārt tiek ķerti ruduļi un pliči, tiem piedāvājot motiļus un baltos kāpurus. Pirmajā rudens mēnesī makšķernieki vēl ķer ālantus un sapalus, kā ēsma tiek izmantoti naktstārpi. Sapaliem tomēr labāk patiktu, ja tiem piedāvātu mazu rotējošo vizulīti vai mazu voblerīti. Pie ālantiem iespējams tikt, ja uz pludiņa makšķeres āķa pie ierastās ēsmas uzliksiet vēl spāri vai sienāzi. Ālantiem patiks tāds kumoss.
Karpas septembrī tiek makšķerētas uz kukurūzas, boilām, visdažādākajiem tārpiem un kāpuriem. Ir vērts uzsvērt, ka karpas, patiesībā arī karūsas, lieliski copē uz tvaicētas kukurūzas, bet ir kāda nianse, tas ir vietās, kur zivis to pazīst gan kā ēsmu, gan arī kā papildbarību. Vēl turpinās līņu aktivitātes, iespējams, vairs ne tik intensīvas, kā tas bija vasarā. No ēsmām līņi vēlētos nobaudīt treknus naktstārpus vai žirgtu slieku pušķīti, bet tikpat labi tie var vēlēties nobaudīt motiļus vai baltos. Jāeksperimentē. Kā iebarojamo ēsmu var izmantot biezpienu, kas sajaukts ar kausēto sieru un papildināts ar dažāda veida tārpiem, to gabaliņiem un kāpuriem. Vēl daži vārdi par karūsām. Septembrī karūsas copē, ja par ēsmu tiek izmantotas sliekas, motiļi, baltie, protams, arī mīkla, vārīti kvieši, tvaicēti mieži un manna.
Karūsu makšķerēšana
Protams, laika apstākļi vienmēr spēcīgi ietekmē makšķerēšanas rezultātus. Pirmajās rudens dienās karūsas teicami ķer praktiski jebkuru ēsmu, tikko karstums mazinās, karūsas vienkārši paliek trakas, dažkārt ķeras uz metienu. Karūsas septembra pirmajā nedēļā vēl meklējamas piekrastes apgabalā, kur pieejams daudz augu vai uz zemūdens šķēršļiem esošie kukainīši un kāpuri.
Septembra trešajā nedēļā parasti jau kļūst aukstāks, karūsu aktivitāte mazinās. Zivis pulcējas lielos baros un aizpeld no piekrastes zonas. Šajā laikā vajadzētu zivīm ēsmu piedāvāt dziļākās vietās, apmēram, kur dziļums ir lielāks par trim metriem. Lieliski, ja ūdenskrātuvē atrasta vieta, kur ir dziļuma atšķirība, kad blakus zemūdens bedrei ir siekstas vai citi zemūdens ķērāji. Krasi pazeminoties ūdens temperatūrai, zivis kļūst lēnākas, nav vairs tik aktīvas, lai gan šajās bedrēs ūdens ir dažus grādus siltāks un zivis par ēsmu izrāda interesi, taču karūsas paliek daudz grūtāk noķert vasarā.
Ir vēl kādas atšķirības saistībā ar karūsām, piemēram, vasarā karūsas ķeras praktiski visu diennakti, bet, iestājoties rudenim, makšķerēt karūsas nakts laikā nav īpaši prātīgi. Siltajā sezonā karūsas copē pa nakti, jo tad zivis atpūšas no saules gaismas. Savukārt septembrī karūsas nejūtas īpaši omulīgi tumsā, jo krītas ūdens temperatūra. Rudens tomēr ir vēdzeļu laiks. Makšķerēt vēlams doties agri no rīta un pēc tam no pusdienlaika līdz vakara krēslai. Mēneša otrajā pusē noteikumi atkal mainās. Kad mēneša beigās kļūst ievērojami vēsāks, zivis kļūst aktīvas, jo tām nepieciešama barība pirms ziemas miega.
Kur septembrī meklēt raudas
Pirmais, kas jādara, dodoties makšķerēt septembrī, ir jāatrod raudu atrašanās vieta. Septembra pirmajās dienās, kad ārā vēl diezgan silts, zivis vajadzētu meklēt to ierastajās vasaras stāvvietās. Bet pēc pirmo dzelteno lapu parādīšanās tās atstāj piekrastes ūdeņus un dodas dziļumā, apmetoties pie nogrimušiem kokiem un zariem, bet, visticamāk, tās ir bedrēs.
Daudzsološākā atrašanās vieta ir tur, kur ūdenskrātuve maina gultni.
Makšķerēt labāk mākoņainās dienās. Pastāv uzskats, ka skaidrā laikā zivs labi redzot visu apkārt notiekošo, tāpēc jāuzvedas ārkārtīgi uzmanīgi un klusi.
Ja septembris ir silts, bet lietains, makšķerniekiem ir visas iespējas noķert desmitiem astu. Ideāli, ja esat atraduši vietu, kur ir 3,5 m dziļums, kur robežojas tīrie un duļķainie ūdeņi. Mazie un vidējie sugas pārstāvji turpina dzīvot ieplakās uz gultnes, kur dziļums ir no trim līdz pieciem metriem.
Līņu paradumi
Vairākumā gadījumu rudens sezonas sākums atgādina augusta beigas. Gaiss atdziest, bet pamazām, un līņi turpina meklēt barību, turklāt seklajās vietās. Straujās vietās tos sastapt ir visai sarežģīti, jo tādās vietās ūdens jau ir diezgan vēss. Arī šīs zivis attālinās no veģetācijas biezokņiem un dod priekšroku atrasties pie siekstām, kas atrodas tālāk no krasta. Laba cope iespējama neliela vēja dienās, kas rada nelielus vilnīšus uz ūdens virsmas. Optimālais dziļums, kur līni vajadzētu meklēt septembrī, svārstās no 1,5 līdz 2,2 metriem. Makšķerēt labāk rīta stundās un tuvāk vakaram. Ja nakts ir silta, cope būs lieliska arī pēc saulrieta.
Testējam jauno Active Target 2. Kas ir uzlabots no iepriekšējā modeļa?
