Kad hobijs pāris reižu gadā pārtop par sacensībām. Ja viegli krīti atkarībās, tad labāk nemēģini, šis ievelk pamatīgi!
Šoreiz pastāstīšu par foreļu mačiem jeb Latvijas čempionātu makšķerēšanā no krasta.
Pamatdoma vienkārša, entuziasti savācas kopā un divas dienas sacenšas plecu pie pleca upes krastā. Man šķiet, ka 2021. gada sezona bija mana ceturtā, bet otrā nopietnā, un, beidzoties mačiem, gaidu jau nākamos, un es tāds neesmu vienīgais.
Ja esi kādreiz domājis, vai vajag pamēģināt, tad vajag! Nebaidies par švaku inventāru, šajā rakstā sapratīsi, cik īstenībā maz vajag, lai veiksmīgi startētu!
Pirms nu jau visā pasaulē zināmās pandēmijas notika trīs posmi, lai noskaidrotu čempionu individuālajā vērtējumā un uzvarētājkomandu. Pagājušās divas sezonas tika aizvadītas divos posmos. Pēdējos gadus sacensības notiek Braslas upē, skaists posms, labi iekārtots un jau iekopts sporta sacensībām. Tās risinās nedēļas nogalē no piektdienas līdz svētdienas vakaram, kad notiek apbalvošana. Upe sadalīta četrās zonās – A, B, C un D. Katrā zonā ir vienāds sektoru skaits, vienmēr divas reizes vairāk nekā dalībnieku, lai būtu iespēja skriet un meklēt savu zivi. Komandā četri dalībnieki, no katras komandas divi startē rīta cēlienā, divi – pēcpusdienā, zonas tiek izlozētas, tāpat kā arī iegājieni. Makšķerē 4×45 min, starp iegājieniem ir pāris minūšu starpā, lai nodotu rezultātus un paspētu sakārtot inventāru, ja tas ir nepieciešams. Pamata noteikumi – makšķernieku karte un bezatskabargu āķi, pārējais detalizēti izklāstīts nolikumā.
Mači ir superīgi, kņada jau sākas agrā rītā, kad tiek noskaidrotas zonas. Vienmēr pozitīva gaisotne, neviens nav kritis uz mutes un labprāt cits citu pavelk uz zoba.
Brīdi pirms starta visi dodas uz izlozētajām zonām, kā jau minēju – startē divi cilvēki no komandas, katrs savā zonā, atlikušie divi komandas biedri katrs dodas uz vienu no šīm zonām, kur būs jātiesā kāda no pretinieku komandām, arī tiesāšanas noteikšana notiek izlozes kārtībā, lai nebūtu domstarpību. Pēc katras noķertās, noteikumu robežās uztvertās un atlaistās zivs tiesnesis izsniedz talonu.
Uz startu eju ar diviem komplektiem, parasti abus kātus izvēlos vienādus, lai roka uzreiz būtu piešauta. Tas, iespējams, ir dārgākais, kas nepieciešams, lai startētu. Protams, var startēt arī ar vienu komplektu, man drošāk ir ar diviem, jo gan man, gan manam komandas biedram ir gadījies salauzt kātu, tad gan ir…
Ja tikai plāno kaut ko tādu izmēģināt, tad pa lielam nevajag neko šiku, Salmo piedāvā labus Lucky John kātiņus Anira vai Vanrex, jāizvēlas zems tests, jo māneklīši nav smagi, vismaz 2500 izmēra spolīte un 0,12–0,14 mm monofilā aukla, citi izmanto arī pīto auklu, bet pieredze rāda, ka upē labāk lietot monofilo. Tev būs nepieciešami maksimums 10 šūpiņi un kaudzīte ar silikona mānekļiem, lielos vilcienos tas ir viss, lai pilnīgi normāli startētu! Daudz mānekļu ne vienmēr ir labi, citiem tas jauc galvu, un vairāk laika aiziet, mainot mānekļus, nevis domājot, kā zivij to pareizi padot. Mana mānekļu kastīte ir neliela, vienā pusē – ejošās gumijas, otrā – šūpiņi un āķi silikonam. Protams, līdzi ir daudz kas rezervei, bet uz startu to visu neņemu. Manu mānekļu topu var atrast iepriekšējā žurnāla numurā.
180 minūtes sacensībās
Pirms pirmā iegājiena starta ir dots laiks, kad ir atļauts apskatīt upi. Šajās minūtēs jāpaspēj saprast, kuras šķiet potenciālas vietas un kuras ne tik ļoti. Katrā iegājienā ir izlozēts konkrēts kārtas numurs, pēc kura izsaukšanas var doties uz izvēlēto sektoru un gaidīt starta signālu. Protams, iegājieni ir izlozēti tā, lai visu laiku nebūtu pirmie kārtas numuri, citādi tas nebūtu godīgi, jārēķinās arī ar kādu pēdējo vai tuvu beigām. Ļoti labi, ja tas ir sākumā, kad zivs ir aktīva un nav traumēta, tad to ir iespējams noķert visur. Pirmais kārtas numurs pašā sākumā reti kuram patīk, jo ir iespējams pieļaut kļūdas, bet pēc tam jau būs iezīmējies, kuri sektori ir maizes sektori.
Ja man nav izlozējies labs sektors, kur zivju daudzums ir krietni lielāks, tad es skrienu – cenšos atrast strādājošu sektoru, kur var iegūt kādu zivi. Lielākā kļūda ir aizsēdēties sektorā, kurš ir ļoti labs, bet tu tajā neproti paņemt zivi, šādi man bija pirmajā gadā.
Pirmajā iegājienā noteikti sākuma metienos auklas galā lieku šūpiņu, zivs ir aktīva, ar šūpiņu zivi var ātrāk paņemt un nogādāt uztveramajā tīkliņā. Katra sekunde ir no svara, minūtes, kuras zaudē neprecīzā metienā, norauta aukla vai darot ko citu, kopā izveido laiku, pa kuru varētu izvilkt zivi, tāpēc ir noderīgi iemācīties ātri siet mezglus un reti kļūdīties.
Ja sektors visā garumā ir labi makšķerējams, tad zivi jāsāk ķert no sektora robežas pa straumi uz augšu. Kāpēc? Tā izstrādāsi visu sektoru un neizbaidīsi zivis, ja metīsi lielu gabalu pa straumi uz leju, tad pieķērusies zivs pa ceļam līdz tīkliņam var sabaidīt citas zivis, kuras atrodas sektorā.
Kad esmu pastrādājis ar šūpiņu, tad pāreju uz silikona mānekļiem, tie spēj pierunāt kūtru zivi un ir delikātāki, zivs pēc copes tik traki nedabū pa “zobiem” un noteikti ņems atkārtoti. Es vienmēr aktīvi mainu mānekļu formas un krāsas, kontrasti ļoti bieži nostrādā, pēc baltas uzliec rozā vai pēc rozā – melnu, tāpat ar formām. “Hard baits” jeb cietos mānekļus (šūpiņi, vobleri, rotiņi) nav zivij jādod ierīt, savukārt ar silikonu ir citādi, šo prasmi apgūst tikai ar laiku. Ļoti reti kāds sacensībās veic piecirtienu pie pirmā sajustā kontakta, jo ir liela iespēja, ka būs tukša cope vai zivs pa ceļam nomuks, tāpēc pēc kontakta ir jāietur pauzīte, jāvēro aukla, jāļauj zivij apēst mānekli un tikai tad jāpiecērt, tad zivs reti kad nomuks no āķa.
Protams, ir arī dažādas taktikas. Piemēram, nenoķert visas zivis, pataupīt nākamajam iegājienam. Šis strādā tad, kad es jau kaut ko esmu noķēris, jo palikt uz nulles ir ļoti slikti. Ja esi ticis labā sektorā un esi noķēris jau pietiekami daudz zivju, un zini, ka nākamajā iegājienā iesi pirmais, tad, iespējams, vajag iepauzēt, pamēģināt kādu citu mānekli, lai atkal būtu pietiekami daudz aktīvu zivju, ko ķert, bet šādi var domāt tikai pēc pāris aizvadītiem mačiem, kad saproti, kas notiek noteiktajā dienā, cik vidēji daudz ķer citi utt.
Kad pēdējā minūtē velc, bet…
Reiz vienā mačā pēdējā iegājienā esmu uz 0, skrienu, meklēju, nevaru atrast zivi, visas apsistas un zona nepatīkama, strādā divi vai trīs sektori, kur sagājušas visas zivis. Turpinu meklēt, jo, ja palieku uz 0, tad augstu vietu iegūt nevaru. Mainu mānekļus, sektorus, esmu izmēģinājis visu. Pēdējā minūte, ieskrienu “mirušā” sektorā, jo citu variantu nav. Ūdens gandrīz stāvošs, lieku Lucky John Ima 2,1 g, metiens, un BAM! Ir, sirds sitas, jo šī zivs ir svarīgākā visā dienā, jūtu, ka galā ir labs izmērs, bet laika maz. Nedaudz forsējot, ieceļu zivi tīkliņā īsi pirms beigu signāla, paskatos, un tā ir kārtīga Braslas rauda, vismaz 500 g, nekad nebiju bijis tik vīlies, noķerot zivi, jo ieskaitē iet tikai forele, alata, asaris un līdaka! Tā arī paliku uz 0!
Iespēja piedalīties pasaules čempionātā
Jā! Šāda iespēja ir visiem, bet sevi ir jāpierāda. Izlasē ir iespējams tikt TOP četriem sportistiem pēc reitinga, reitings tiek vērtēts trīs gadu garumā. Protams, tiek arī vēl rezervists, tātad ir piecas vietas. Manuprāt, šis ir diezgan labs iemesls, lai pamēģinātu savus spēkus šajā disciplīnā, iespējams, tev uz to ir ķēriens! Es sev biju atlicis mērķi – piecu gadu laikā kļūt par Latvijas čempionu, es to izdarīju trešajā gadā! Atbrauc, pamēģini, iegūsi daudz informācijas, kas noderēs arī ikdienas copei!
Paldies par 2021. gada mačiem – LMSF, Salmo, Lucky John, Akara, Kosodaka, King Coffee un visiem pārējiem! Tiekamies jau šī gada sezonā!
Arturs Stauga
