Nu ko, varu savā izdarāmo lietu sarakstā izsvītrot vienu ierakstu. Sapņotais ir piepildījies, pilnībā neplānoti, spontāni. Biju tikai skatījies video, kā aiz okeāna vīri lielās laivās ķer mistiski azartisku zivi, par kuru visi ķērāji fano un ir apsēsti ar to. Liela daļa ražoto mānekļu un inventāra, ko mēs izmantojam, ir tieši radīta šo plēsīgo zivju ķeršanai.
Runa ir par basu – mūsu platuma grādos neredzētu, bet dzirdētu, redzētu Youtube video. To ķeršanai tiek piesaistīti iespaidīgi resursi un sponsori, kā arī lielas naudas balvas sacensību uzvarētājiem. Šo zivju ķeršana ir aizraujošs sporta veids, ko ir interesanti skatīties un just līdzi. Neskaitāmas taktikas ķeršanā, vietas izvēle, elektronika, kā eholotes un elektromotori. Tas viss radies, pateicoties makšķernieku interesei par un ap basa ķeršanu. Ražotāji ir spiesti izdomāt ērtākas laivas, ātrākus dzinējus, kas grūž milzīgo laivu uz priekšu, kura ir aprīkota ar visu nepieciešamo, lai ilgstoši un ar komfortu atrastos uz ūdens un palīdzētu mūsu iemīļotajam hobijam – ķert zivis. Ražotāji laiž tirgū jaunus mānekļus, kātus un citas lietas, lai apmierinātu pieaugošo vēlmi makšķerēt šo zivi, un mēs aiz okeāna sekojam tam visam līdzi un kaut ko no tā visa cenšamies adaptēt mūsu apstākļiem, mūsu zivīm un mums pašiem.
Par visu pēc kārtas
Ar ko viss sākās? Kādu laiku plānojām braucienu uz Portugāli. Doties ar savu automašīnu 4000 km, tur padzīvot kādu laiku un pēc tam doties atpakaļ uz mājām. Piebildīšu, ka neesmu nekad bijis Portugālē, tālākais mans galamērķis tajā virzienā ir bijusi Spānija – Ebro upe. Sāku pētīt, kādas ir iespējas makšķerēt Portugālē, lai varu paņemt līdzi savu inventāru. Visu paņemt līdzi nav iespējams, bet izdarīt izvēli par tikai pāris lietām ir ļoti grūti, tāpēc beigās sanāca, ka manis atlasītās makšķerlietas aizņēma visu automašīnas bagāžnieku.
Portugāli es sadalītu divos reģionos. Ziemeļu puse un dienvidu. Ziemeļu pusē ir daudz upju. Tur ir iespēja ķert visu veidu zivis, kuras mēs pazīstam, īpaši foreles. Ir arī divas labas lašupes, tā vismaz es izlasu, pirms braukšanas guglējot par makšķerēšanas iespējām. Ir ezeri ar līdakām, zandartiem. Upēs ir barbes zivs. Dienvidu pusē var noķert basu, mazāk upju. Sākotnējā izvēle krīt vairāk par ziemeļu pusi, tāpēc gatavoju inventāru, lai ķertu upēs foreles un pamēģinātu barbes. Plānoju izmantot pilnībā visas iespējas, ko sniedz ūdeņi Portugālē – okeāns, tad ir lielas upes un mazākas, ir ezeri.
Makšķerēšanai okeānā sakrāmēju līdzi mantas, lai padarbotos ar rock fishingu. Tas ir, makšķerēt no moliem akmeņos dažādas sīkzivis. Tas viss tikai manā teorijā, nekas tāds praksē līdz šim nav darīts, vienīgi līdzīgi ķerti ir jūras melnie bullīši. Tam nolūkam paņemu līdzi LJ One Sensoric mikrodžiga kātu un mānekļu kastīti ar dažādām gumijām no Lucky John klāsta, principā tas, ko izmantoju asariem iekšējos ūdeņos, arī noderētu paķert strīpainos tieši ar šo pašu inventāru. Līdzi arī salieku auklas, pavadiņas un āķus. Līdzi paņemu arī ceļošanai paredzētu spiningu Lucky John Vanrex Jig Travel 21. Tas ir četrdaļīgs, saliktā formā 66 cm, saliktā 2,44 cm ar testu 5–21, ar domu pamētāt kaut ko nopietnāku no krasta okeānā vai pie kādas upes. Tam nolūkam arī paņemu voblerus un džiga galvas, ko varētu aprīkot ar gumijas mānekļiem.
Esam uz vietas ziemeļu pusē pie Porto pilsētas. Pirmais, ko redzam, ir okeāns. Tur arī redzu pirmos makšķerniekus. Saskatu kaut ko pazīstamu metodē, gluži kā mēs ķeram butes. Krasti smilšaini un lēzeni kā mūsu jūrā, tikai viļņi ir daudzreiz lielāki, un spēks, ar kādu tie veļas, ir neaptverams. Pavēroju makšķerniekus, sistēma vienkārša – svins trīsstūrveida ar vienu pavadiņu, metiens līdz pirmajam vilnim, makšķere statīvā un vēro makšķeres spicīti.
Virzoties vairāk uz valsts vidieni, atceros par atrastajām iespējām makšķerēt, ko piedāvā vietējie gidi. Lielākoties tie ir makšķerēšanas izbraucieni okeānā, bet vairāk iekrīt acīs piedāvājums paķert largemouth basu Santa Clara dambī. Caur interneta aplikāciju sazinos ar gidu un mēģinu noskaidrot, kad ir pieejamas brīvas dienas. Ir Lieldienu brīvdienas, un lielas cerības nelieku uz pozitīvu iznākumu, bet man paveicas, un jau pēc stundas saņemu ziņu no gida par iespējām makšķerēt tuvākajā svētdienā vai pēc izvēles nākamās nedēļas sākumā. Papētu laika prognozi, un labu laiku sola tikai svētdien un pirmdien, atlikušās dienas sola vējainas, kas varētu izbojāt makšķerēšanas iespējas. Ilgi nevilcinos un piekrītu piedāvājumam svētdienā. Iemaksāju nelielu drošības naudu, ko pieprasa aplikācija. Piedāvājums ir copēt no laivas gida pavadībā ar iespēju izvēlēties četru stundu makšķerēšana vai pilnas dienas – astoņu stundu. Makšķerēšanas inventāru pilnībā nodrošina gids, kā arī cenā ietilpst dzērieni un ēdiens. Tātad atliek tikai saģērbties laikam atbilstoši.
Ir netipiski silts laiks, +28 grādi, kas naktīs noslīd līdz +8 grādiem, bet svētdienā sola +26 ar nelielu vēju. Saulē esmu paspējis jau apdegt, tāpēc velku kreklu ar garām rokām un bikses, kā arī zeķes, lai neapdeg kājas. Laivā uz ūdens saule pievelk vairākkārt spēcīgāk, nekā atrodoties krastā. Cepure un saulesbrilles obligāti, to arī man norāda gids vārdā Joaquim pirms makšķerēšanas. Sarunā ar gidu apjautājos par viesnīcām ezera tuvumā. Viņš laipni piedāvā apmesties viņa īpašumā (viesu namā), kas ir septiņu kilometru attālumā no makšķerēšanas vietas. Nolemju ierasties jau sestdien, rezervēju divas dienas. Vēlāk ar mani sazinās Rikardo, viņš dod man zināt, ka būs mans gids svētdien. Valodas barjeras dēļ tēvs, ar ko es sākumā runāju, uztic mani gidēt savam dēlam. Apmainos ar ziņām ar Rikardo, un šķiet, ka esam uz vienas nots. Ir tikai ceturtdienas dienas vidus, un es jau nevaru sagaidīt, kad tikšu uz ūdens. Vakaros meklēju kādu jaunu informāciju par ūdenstilpi, lai labāk iepazītu ūdeni un zivi, bet video, ko atrodu, ir veci, sen filmēti, tāpēc es lielu uzmanību tiem nepievēršu. Nolemju uzticēties savai uzkrātajai pieredzei un prasmei ātri adaptēties situācijām un apstākļiem.
Sākam
Sestdienas pēcpusdienā viesu namā mūs sagaida gida māte un ierāda apartamentus. Vieta ir paredzēta līdz sešām personām – trīs guļamistabas, divas vannasistabas, virtuve ar ēdamistabu un atsevišķa dzīvojamā istaba. Iekšā ir plaši un gaiši, ir viss nepieciešamais ilgstošai palikšanai. Āra terasē aug apelsīnkoks, kas pasakaini smaržo, iekopts zemeņu dārzs, protams, sauļošanās zviļņi un neliels baseins, kurš vēlāk patīkami veldzē pēc ilgstošā ceļa. Daļa vakara paiet, iekārtojoties apartamentos. Sanesu iekšā no auto visas savas makšķerlietas un no tām atlasu somā pa kastītēm to, kas varētu noderēt rīt, ķerot basu. Esmu nolēmis sevi izaicināt un pirmo dienas daļu ķert ar mānekļiem, ko esmu paņēmis līdzi!
Sagatavoju arī makšķerkātu LJ traveler spin ar spoli, kurai uztīta 1,2 PE pītā aukla Vanrex un 0,37 fluorokarbona pavadiņa. Sagatavošanās vakars tuvojas izskaņai, un pieķeru sevi pie domas, ka ir dīvaini liels satraukums parādījies. Godīgi, bija pat grūti iemigt, galvā apspēlēju visus iespējamos variantus, morāli sevi sagatavoju nākamajai dienai. Katru rītu saimniece atnesa brokastis, siltu maizīti, svaigi spiestu vietēji augušo apelsīnu sulu, dažādām uzkodām pie maizes un paštaisītu ievārījumu un saldo maizi. Ar gidu esam norunājuši sākt dienu vienpadsmitos, jo agrāku makšķerēšanu viņš neiesaka. Visu rītu līdz noteiktajam laikam staigāju turpu šurpu un nevaru atrast mieru. Iepriekš norunājām, ka mani viņš savāks viesu namā un kopā dosimies uz dambi. Zvans pie durvīm, paķeru somu un spiningu un metos ārā. Pretī mani sagaida smaidīgs Rikardo, viņam aiz muguras noparkots džips, kuram piekabē stāv saulē vizuļojoša laiva Nitro Z19 ar Mercury PRO XS 200.
Es sajūsmināts saku – wow, kāda skaista laiva, un gids piebilst, ka laiva ir jauna. Atveram nodalījumu uz klāja, un tajā ievietoju savu somu un spiningu, lecu iekšā džipā, un uzsākam ceļu uz dambi.
Braucot Rikardo man pastāsta nedaudz par uzpludinājumu. Izbrīna tas, ka ūdens līmenis ir krities par 25 m, jo pēdējos 10 gadus nav pietiekami daudz lijis pa ziemām. Neskatoties uz to, ūdens ir pietiekami daudz, dziļākajās vietās – līdz pat 29 metriem. Makšķerēšana būs gar stāvām kantīm vai sēkļiem, kas strauji iet dziļumā. Pārsvarā makšķerēšana ar ūdens virsmas mānekļiem. Ūdenī mīt karpas, basi un sīkzivis, ko ēd bass. Rikardo mani brīdina, ka pašlaik zivs iet uz nārstu vai vietām pirmsnārsta stadijā un ka meklēsim tieši to, kura vēl ir aktīva, daudz braukāsim. Labākais, uz ko varot cerēt, ir kopā astoņas zivis pa visu dienu, tas ir zivs stundā. Augustā, septembrī varot tikt pie 25 zivīm dienā katrs. Mierinu sevi, ka brauciens man ir spontāns, nesezonāls un tikt pie vismaz vienas zivs jau būs labi.
Esam klāt, skati iespaidīgi – līdzenumu nav, ir tikai kalni visapkārt. Krastā salieku savu makšķeri, un gids man pastāsta, kādus mānekļus viņš izmanto. Auklu viņš izmanto diezgan rupju, jo jāķer ir čakārņos un ir nepieciešams ar spēku izvadīt zivi no tiem, jo pirmais, ko bass dara, nirst iekšā tieši kokos un cenšas atbrīvoties no mānekļa vai arī tā cenšas taisīt “svecītes” un tādējādi atbrīvoties no mānekļa mutē. Viņš mani instruē, kā rīkoties katrā no gadījumiem, lai izvadītu zivi. Kā jau minēju, esmu sev izvirzījis mērķi – pirmo dienas pusi makšķerēt ar līdzi paņemto inventāru. Ar gida palīdzību atlasu mānekļus no savas kastes. Viņam iepatīkas Lucky John Makora 110F, LJ Vikara 62, LJ LUI Pencil 98, LJ Basara TAIL Spin, gumijas LJ Hama Stick 3,5. Atlasām arī krāsas, kas varētu strādāt.
Ūdens ir ļoti dzidrs, jo nav nekāda piesārņojuma. Mierīgā laikā varot redzēt līdz pat septiņu metru dziļumam. Tāpēc ir svarīgi, lai ir vismaz kāds mazs vilnītis, tad tas lauž ūdeni un zivs mazāk pamana laivu. Mānekļi atlasīti, un taisāmies doties ceļā. Pirms uzsākam braucienu, es jau pamanu pirmo basu turpat pie laivas. Nosmejos un saku, ka tie jau gaida mani. Pirmajā pieturvietā es sāku ar Tail Spin.
Pa gabalu ūdenī pamanu zivis, pirmā doma bass, bet nekā, tās ir karpas! Tās arī pašlaik nārsto un nebaidās peldēt tuvu laivai. Gids šeit tās ķer uz kukurūzu no krasta. Lielākā noķertā esot bijusi 15 kg. Dzirdu, kā ik pa laikam lēkā zivs, gids min, ka tās ir karpas, un pastāsta atšķirību starp karpas un basa radītām skaņām. Tas apstiprinās, un turpmāk reaģēju tikai uz basa skaņām. Pabraucam nostāk no pirmās lokācijas, nomainu uz LJ Vikara ratlinu zilā krāsā.
Gids lieliski vada laivu ar elektromotoru, stāvam abi priekšā un labi redzu arī divus ekrānus, kur ir saslēgti vienā devējs 360 grādu un otrā Mega live no Humminbird. Pirmā saskarsme ar šīm tehnoloģijām, bet cenšos ātri apgūt bildi, ko redzu ekrānos. Svarīgi ir redzēt, kur ir zemūdens ķerāji, kur arī dzīvo zivis. To šeit ir ļoti daudz.
Otrais metiens ar ratlinu uz krastu gar zāļu malu, un tieku pie pirmās copes un zivs galā. Tūlīt tā taisa sveces, un gids man liek neļaut tam notikt, cenšoties spininga spici turēt tuvu ūdens virsmai vai gremdēt to ūdenī. Izvadīšana ātra, un ieceļu pirmo zivi laivā. Smaids līdz ausīm man un gidam, jo dienas sākums ir pozitīvs. Šeit piekopj noķer un atlaid principu, tāpēc pēc bildēšanās saudzīgi atbrīvoju zivi, protams, iedodu arī pirmo buču tai.
Garīgais uz divsimts punktiem. Forši, ka noķerts ar līdzpaņemto inventāru un mānekli! Bet viss vēl priekšā, tiecos noķert vēl! Daudz, daudz metienu, tie nav tāli, bet jābūt ļoti precīziem. Precizitāte man pieklibo. Zivis ir pasīvā režīmā, tām ir burtiski jāuzmet uz galvas; ja tas notiek, tad uzreiz seko cope. To man pierāda gids. Precīzs metiens kokos iekšā, un uz gumiju viņš atklāj rezultātu 1:1. Gids paskaidro, ka, iemetot 30 cm pa labi vai pa kreisi no vajadzīgās vietas, jau var izrādīties par tālu un neprecīzi, lai noķertu zivi. Bass reaģē uz pirmo plunkšķi, kad māneklis iekrīt ūdenī, un, ja tas plunkšķis ir virs galvas zivij, tad seko momentāns uzbrukums māneklim. Kā vēlāk izrādās, arī plunkšķim, ko rada māneklis, ir liela nozīme, ķerot basu. Iesmejam, ka rezultāts neizšķirts, protams, tas viss joku līmenī, jo gids vienos vārtos mani spētu apķert, viņa uzdevums ir, lai es noķeru, un, ja es nevaru, tad parādīt, kā to var izdarīt.
Mainām lokācijas un zivis vairs nemanām, ir vietas, kur tiekam pie copes, kas ir zivs uzbrukums māneklim, bet garām vai arī redzam, ka tā seko līdzi māneklim. Kokos (kas aug ūdens tilpē ar tikai galotni virs ūdens, tā kā šis ezers ir uzplūdināts, apakšā, dzelmē, pat esot vecās mājas) pamanām zivis – mīlas pārīti, kam interesē kaut kas cits šobrīd. Esmu vairākkārt mainījis mānekļus, bet zivs negrib sēsties uz āķa. Tikmēr gids tiek pie savas otrās zivs uz gumijas. Es nolemju viņam sekot un no cietajiem mānekļiem pāreju uz gumiju, ar domu lēnāk padot mānekli. Sistēma vienkārša – ofseta āķis ar gumijas zivtiņu, nekādu izsvarojumu. Vadīšana ir viegla raustīšana, ļaujot māneklim uzraujot izspēlēt uz sāniem. Es sāku ar LJ Hama stick 3,5, mans māneklis ir nedaudz vieglāks kā tas, ko izmanto gids, tāpēc pēc metiena ļauju tam iegrimt dziļāk un uzrāvienus veicu maigākus. Nomainām jaunu lokāciju, un tieku pie zivs uz gumijas. 2:2. Laiks no pilnīga bezvēja nomainās uz nedaudz vējainu brīzi, kas dod mazu ņirboņu uz ūdens. Ar gidu esam labi sapazinušies un daudz smejamies, un labi pavadām laiku uz ūdens. Tieku pie trešās zivs uz Hama stick, metu to tuvu zāļu ielokā, ļauju tam ilgāk nogrimt un pāris reižu uzrauju. Vējš pūš tieši sānā, kas rada buru uz auklas, to pietinu un jūtu, ka galā ir zivs, kas lēnām velk prom mānekli, piecērtu, un tā ir galā, šoreiz mazs bass. Bet skaitās! 2:3 manā labā. Pastiprinās vējš, un ar gumiju paliek grūti makšķerēt, jo tā ir pārāk viegla un vējš to pūš prom. Kaut arī gids cenšas laivu novietot pa vējam, lai man ir vieglāk darboties, man nesanāk novadīt mānekli tā, kā es gribu, un pazūd kontakts ar zivi. Pāreju atpakaļ uz Vikara, tīri tikai tāpēc, ka vējā vieglāk strādāt ar to. Metiens, un lēnām to tinu ar paceltu kātu gaisā, lai tas iet pa ūdens virsējiem slāņiem. Tieku pie ceturtās zivs, 2:4 manā labā. Mainu voblerus, zivs atsaucas uz tiem, seko līdzi vai sit garām. Pat uz LJ Makora, kas ir aprīkota ar trim āķiem, zivs pamanās neuzsēsties, tas mūs abus stipri izbrīna, bet saprotam, ka zivs ņem ļoti uzmanīgi. Bieži zivs nāk līdzi māneklim, līdz pat laivai, bet ietur distanci ar laivu – tiklīdz to pamana, tā apgriežas un pazūd no skata. Tātad laivas šeit pazīst. No krasta ir apgrūtināti makšķerēt, jo krasti ir stāvi un akmeņaini, ļoti bīstami. Vietā, kur to var izdarīt droši, kokos atrodam trofejas mānekli. Spinner baitu, tie šeit ir populāri vasarā, un tas ir arī gida mīļākais māneklis. To parasti iemet biezos kokos, iegremdē un vada cauri, māneklis atsitas pret koka zaru un sasauc zivi uz uzbrukumu. Bet tas vasarā. Tagad zivs uzvedība ir cita, jāpadod pēc iespējas lēnāk. Par to arī liecina daudzas tukšās copes, tas arī gidu pārsteidz, jo bass parasti dod iekšā ne pa jokam. Bet tas ir viens no iemesliem, kāpēc bass ir tik ļoti iemīļota sporta makšķerēšanas zivs, jo tā ir pilnībā neprognozējama. Te var ķerties, bet tepat aiz stūra – vairs ne. Arī māneklis, ja šķiet, ka esi piemeklējis, pēc stundas zivij var likties neinteresants. 2:5, mānekļu rotācijā tieku pie savas piektās zivs uz pagaidām sekmīgāko dienas mānekli Vikara. Tas vienīgais nodrošina, ka zivs uzsēžas. Uz virsmas LJ Pencil un LJ Makora tvičojot, ir tikai tukšās copes. Vējš neļauj izspēlēt ar gumiju, jo tā ir par vieglu. Mēģināju to izsvarot ar svinu, bet animācija izmainījās, un man zuda ticība.
Dienas vidus! Gids cienā ar vieglām pusdienām, fantastisku bageti ar tunci, klāt, protams, karstam laikam īpaši piemēroti – vēss, atspirdzinošs alus, lēnā tempā pārbraucam uz citu uzplūdinājuma pusi. Mūsu mērķis nemainīgs, meklējam aktīvo zivi, kas vēl nenārsto. Savu personīgo mērķi esmu sasniedzis un paķēris ar savu inventāru, esmu apmierināts ar to. Pāreju uz gida nodrošināto inventāru un mānekļiem. Viņš ir aprīkojis katru makšķeri ar sava tipa mānekli, viens kāts ir gumijai, otrs minnow vobleram, trešais – crank tipa vobleram, ceturtais virsmas māneklis un pārējie rezerves kāti, lai mēs abi varētu dublēties, ja nepieciešams.
Es sāku ar gumiju, metu vietās, kur pieved gids, dažkārt viņš norāda virzienu, kas ir atzīmēts viņam eholotē. Citi punkti ir krastā atzīmēti, jo tur kādreiz, kad ūdens bija augstāks, sekmīgi ķēra, tagad tie ir virs ūdens un labi saskatāmi, veci koki un pat māju drupas, kas palikušas no laika pirms applūdināšanas. Iesmeju un gidam atgādinu par rezultātu 2:5, viņš atbildot paziņo, ka dienas beigās viņam būšot sešas zivis. Nomainot lokāciju, esam vairāk aizvējā un parādās vairāk koku vai tikai redzams viens koka zars virs ūdens, bet pārējais ir zem, tās vietas ir pašas labākās, kur mest. Gids pāriet uz virsmas mānekli un tiek pie skaistas zivs, mātītes, kas pilna ar ikriem. To izvadot, mēs pamanām, ka seko līdzi vēl viena zivs, iespējams, tēviņš, ātri atbrīvojam noķerto zivi. 3:5 rezultāts, tad 4:5 uz virsmas mānekli. Man ir tikai copes, garām vai zivs seko līdzi, nespēju izprast, kas par vainu. 5:5. Gids tiek vēl pie vienas zivs uz virsmas mānekļa, tas ir Ima Lures modelis Skimmer. Palūdzu gidam arī tādu vobleru.
Metiens pēc metiena, un mums abiem nekā nav, noejam lielu posmu mētājot, bet tiekam tikai pie tukšām copēm. Lokācija ir ļoti sazarota, metieniem jābūt precīziem, ja ne, zaceps, vai ja aizmet garām, copes neseko. Tāda precīza makšķerēšana man sagādā problēmas, jo nevaru trāpīt tur, kur vajag. Metienam jābūt tieši, tieši mērķī, nevis aiz vai pirms, bet tieši, kur gids ir pateicis mest. Lielākā zivs, kas esot šeit noķerta, ir Rikardo tēvam – 4,4 kg. Lai uzturētu mundrumu, gidam saku, ka šodien jānoķer pieckilogramīga, uz ko smejoties apstiprina, ka būšot, ja es metīšu mērķī, kas man nu galīgi nepadodas. Gidam tas nesagādā problēmas, viņa metieni ir precīzi un mērķī. Tādējādi viņš tiek pie sestās zivs un apstiprina savu iepriekš izteikto frāzi, ka dienas beigās viņam būšot sešas zivis. Es zaudēju 6:5.
Plunkšķis! Tā, vai es palaidu kaut ko garām no rīta instrukcijas vai kā, bet novēroju, ka pēc metiena māneklis jānoliek klusi, jo tikai kluss atsitiens pret ūdeni piesaista zivi, ja tas ir par skaļu – tas atbaida. Hmm… varbūt tas ir manas neveiksmes cēlonis? Kamēr es to apgūstu, gids jau ir man priekšā – 8:5. Viņš visas zivis saķēris ar virsmas mānekli, kamēr man ar to pašu ir tikai copes garām vai nāk līdzi. Kopā mēģinām saprast, kas varētu būt par vainu, un secinām, ka mana vadīšana ir līdzīga, bet ne pilnībā nokopēta no gida. Es esmu pieradis uzraustīt ietinot, bet viņš uzraustīt un tad ietīt. Sīkums, bet spēle ir cita! Māneklis stāv uz vietas un taisa sev raksturīgās kustības, bet man sanāca tās pašas kustības, bet tas nāca uz mani. Tātad jāmēģina tā, lai māneklis uz vietas maksimāli ilgi stāv. Tuvojas vakars, skatos pulkstenī, un laika vairs nav daudz atlicis. Tagad es darbojos jau citādāk, bet pagaidām klusums. Rikardo saka, ka palicis pēdējais posms, kur es noteikti tikšu pie zivs, tas arī piepildās, īsā laikā pamainot vadīšanu, es tieku pie trim zivīm. Dienu noslēdzam ar rezultātu 8:8, jā, zinu, gids man padevās, lai es dadzenu viņu.
Skaists, ātrs vakara pārbrauciens uz slipa vietu. Laiva sasniedz 110 km/h un ieveido frizūru. Diena izdevusies, smaids līdz ausīm, un jūtams arī liels nogurums. Mierā pasēžu vēl laivā un izbaudu mirkli.
Lai cope izdodas!
Nevar piespiest zivi ķerties, piespiest zivi ēst – Igors Prātiņš. Sarunas laivā #13
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
