Kāds mans paziņa uzdeva tieši šos jautājumus, tāpēc ar atbildēm nolēmu padalīties arī ar lasītājiem. Jāatzīst, ka dēles nav īpaši patīkami radījumi, tās ir melnas vai, pareizāk būtu teikt, ļoti tumši, asinis sūcoši tārpi, turklāt ar ļoti biezu ādu. Patiesībā, dažkārt runājot ar cilvēkiem par dēlēm, no ūdenskrātuvēm tālu stāvoši ļaudis sākotnēji iedomājas medicīniskās dēles, kuras neatradīsiet nevienā dīķī, nevienā ūdenskrātuvē. Medicīnas dēles audzē speciālos apstākļos, un izmantotas tās tiek tikai medicīniskiem mērķiem. Savvaļā mītošās dēles ir pavisam kas cits, lai gan pēc skata un izturēšanās tās grūti atšķirt, taču daudziem cilvēkiem tās vieš riebumu, pat pretīgumu.
Pasaulē ir apmēram 400 dēļu sugu, bet Latvijas ūdenskrātuvēs no tām mājo 15 sugas. Daļa no dēlēm ir plēsīgas. Tās var uzbrukt sīkiem ūdensdzīvniekiem, bet citas ir ektoparazīti, tas ir, tās sūc dažādu bezmugurkaulnieku, piemēram, gliemju vai mugurkaulnieku, tajā skaitā arī cilvēka, asinis. Dēles visbiežāk sastopamas ar augājiem bagātās dīķu, ezeru un upju piekrastēs.
Interesanti, ka makšķerniekiem dažkārt piesakās zivis ar dažādiem parazītiem, tostarp arī dēlēm. Ir bijuši gadījumi, kad uz vienas zivs ķermeņa ir vien daži melni tārpi, bet ir dzirdēts, ka zivs ir nokārusies viscaur ar asinssūcējiem. Kā tikai zivs tiek izņemta no ūdens, asinssūcēji paši pazūd. Biežāk šie parazīti apmetas uz plēsīgajām zivīm, bet dēles neatsakās arī no karpām.
Pēc zinātnieku secinājumiem, uz zivs var dzīvot tikai viena dēļu suga Piscicola geometra. Šo tārpu nav grūti atpazīt, tā ķermenis ir melni krāsots, retāk tas ir pelēcīgs, bet dēles ķermeni rotā tam raksturīgas svītras.
Pastāv viedoklis, ka zivs parazīts var izaugt līdz pat 6 cm garumam. Tiesa, šādi eksemplāri ir ļoti reti, man gribētos domāt, ka makšķernieku acis šādas dēles nav redzējušas, visbiežāk uz mūsu platuma grādos dzīvojošām zivīm ir sastopami ne garāki par 2 cm. Dēlēm ir mutes piesūceknis, kas atrodas ķermeņa priekšgalā, kura iedobē ir mute, kurā ir daudzi simti zobu. Tieši ar šiem zobiem dēle caurdur nākamā sava saimnieka ādu, bet ar aizmugures piesūcekni piesūcas pie objekta, un ar aizmugurējā piesūcekņa palīdzību dēles pārvietojas.
Vai dēles var radīt briesmas cilvēka organismam? Nē, noteikti atbilde ir negatīva – nevar radīt. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan arī pašām zivīm. Mazie melnie tārpiņi, kas parazitē uz asariem, līdakām un zandartiem, fiziski nevar caurkost nedz zivs zvīņas, nedz arī ādu, dēlēm atliek vien mieloties tikai ar zivs gļotām. Zivs saime var tikt pakļauta ciešanām tikai tajā gadījumā, ja parazīti sāks masveidā vairoties. Ja zivs būs no galvas līdz spurai apdzīvota ar parazītiem, tā vienkārši aizies bojā no spēka izsīkuma un izsalkuma. Interesanti, ka, vācot materiālu par dēlēm, interneta vietnē atradu informāciju, ka Piscicola geometra ir bīstams zivju slimību pārnēsātājs.
Par ko cilvēkiem var liecināt dēles uz zivs ķermeņa? Pirmkārt jau to, ka zivij nav aktīva dzīvesveida, bet tas nebūt nenozīmē, ka zivs atrodas vispār bez kustības. Aukstajā sezonā zivīm vielmaiņa ir stipri palēnināta, zivīm nav nepieciešams tik daudz barības, kā tas būtu vasarā. Plēsīgās zivis aukstajā ūdens sezonā izstrādā tādu kā ieradumu baroties pēc grafika. Tās noteiktā laikā izpeld medībās, bet procesa ilgums ir vien dažas stundas. Kad medības beidzas, zivis nolien kādā no savām slēptuvēm, kur savu guvumu sagremos vairākas dienas.
Arī fakts, ka zivis, uz kurām ir dēle, nevar lietot uzturā, ir ļoti maldīgs – iespējams, to izdomājuši ļoti kaprīzi cilvēki. Jā, dēles varbūt nav vispatīkamākais radījums, bet arī uz dēlēm var makšķerēt zivis, tā ir lieliska ēsma, asari vienkārši to cenšas pakampt, kad ierauga.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
