Dīķu copes “virtuve”. Lietas, kas jāzina par šo copes veidu0

Imants Vītols

Visiem sveicināti! Kādu brīdi pēc tam, kad parādījās informācija par jaunu izdevumu, kas drukātā formā informēs Latvijas makšķerniekus par ūdenī un krastā notiekošo, saņēmu Arvja uzaicinājumu uzrakstīt kaut ko par foreļu ķeršanas dīķī, vai svešmēlē area fišinga, virtuvi. Pirmā reakcija bija – ko tad aprakstīt, virtuve kā virtuve, brīžiem slapja mugura, brīžiem aukstas kājas. Pēc tam aizdomājos un konstatēju, ka aprakstāmu atšķirību no citiem spiningošanas veidiem ir pietiekami daudz.

Uzreiz norādīšu, ka informācija būs tikai par spiningošanas sacensību virtuvi, jo zivju ķeršana apsaimniekotā dīķī  man ir vai nu treniņš, vai sacensības, vai, retos gadījumos, atpūtas pasākums ar zivju ķeršanu. Iznāk, ka ikdienā mani uzskati daļēji sakrīt ar vienā makšķernieku daļā populāro viedokli, ka dīķī noķert zivi nav interesanti, jo ir pārāk vienkārši. Tas gan nenozīmē, ka es neatbalstu šādu ķeršanas vietas izvēli, jo esmu par katra izvēles tiesībām ķert zivi, kur un kā pēc paša ieskatiem, ja vien tas nav pretrunā ar attiecīgajām tiesību normām. Starp citu, ir  reizes, kad arī dīķī zivi pierunāt kaut ko apēst nav nemaz tik vienkārši. Kur nu vēl sacensību režīmā. Ir divas pavisam atšķirīgas lietas – ķert zivi dīķī vienlaikus ar nepilnu kāta brālības desmitu, vai ķert zivi apstākļos, kad ūdeni vienlaikus skalda apmēram 70 vienādi azartisku un nopietni noskaņotu dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. Un šādā kompānijā nepieciešams noķert par vienu zivi vairāk nekā pretiniekam, kurš atrodas turpat blakus, pāris metru attālumā, un spiningu rokā tur ne pirmo dienu. Pirms­kovida laikos visās sacensībās gar dīķi drasēja pietiekami daudz dažādu valstu citu spiningošanas sporta disciplīnu laureātu, tostarp arī pa kādam pasaules čempionam. Ņemot vērā perioda ilgumu (20 minūtes), faktiski tas ir tāds aci pret aci duelis ierobežotā telpā un laikā, kas adrenalīna ziņā neatpaliek no citiem sporta veidiem. Interesanti, ka šī nepieciešamība pēc sacensību adrenalīna dīķī iedzinusi daudzus, kas kādreiz vairāk vai mazāk profesionāli nodarbojušies ar citiem sporta veidiem. Sektorā var sastapt bijušos vai patlaban veterānu sacensībās startējošus dažādu sporta veidu pārstāvjus – no hokejista līdz galda tenisistam. Manā gadījumā tas vēl ir līdzeklis, kā izvairīties no sacensību tiesāšanas, jo pirmā saskarsme ar area sacensībām bija sekojoša – pārāk labs paziņa, lai es varētu atteikt, palūdza notiesāt Latvijas 2017. gada čempionāta pavasara posmu. Kaut gan mazliet samelojos – pirmā saskarsme bija L-baits kauss kā vērotājam 2016. gada augustā, kad Voldemāra dīķu krastā bija sastopama skaitliski lielākā Krievijas un Ukrainas sportistu izlase, kāda Latvijā redzēta. Ārzemju sportistu dalība Latvijas sacensībās bezinfekcijas laikos bija regulāra, bija sportisti gan no Krievijas, gan Ukrainas, bet skaitliski visus vienmēr pārspēja broļukas, kuri 2016. gada batālijā vēl nepiedalījās. Faktiski Latvijas un Lietuvas sportisti jau kopš 2017. gada bija viena apvienota foreļu līga – sākumā mūsu sacensībās netrūka lietuviešu, bet no 2018. gada, kad arī Lietuvā sākās area laikmets, sacensībās varēja gadīties četrus un pat piecus periodus sektorā netrāpīt ne uz vienu lietuvieti, un otrādi. Starp citu, 2018. un 2019. gada, proti, abu pirmo Lietuvas čempionātu uzvarētājs ir mūsu A. Livdāns.

Sacensību virtuve

Tātad sāksim ar virtuves iekārtojumu. Sacensības tiek organizētas sekojoši – dalībniekiem paredzēts noteikts skaits (parasti astoņi līdz desmit atkarībā no sacensību formāta) noteikta ilguma (parasti 20 minūtes) periodu, kuros jāsacenšas ar citiem dalībniekiem, katrā periodā vienu. Katrs periods notiek noteiktā, parasti ap 6 m platā sektorā. Sektori ir numurēti, to saraksts ir katra dalībnieka kartītē, kuras dalībnieki saņem izlozes kārtībā. Pretinieku sastāvs mainās, sektori katrā periodā arī. Uzvara pār pretinieku dod trīs punktus, neizšķirts ar noķertām zivīm neatkarīgi no zivju skaita dod 1,5 punktus, neizšķirts bez zivīm – 1 punktu, zaudējums – 0. Atsevišķās sacensībās Krievijā var būt noteikta atšķirīga punktu skaitīšanas sistēma. Ņemot vērā to, ka starptautiskajā federācijā spiningošana dīķos nav izdalīta atsevišķi, vienotu starptautisku noteikumu nav. Tas gan varētu būt tikai laika jautājums, jo ir valstis, kur sporta spiningošana dīķos jau ir populārāka nekā sporta spiningošana no krasta. Spininga maksimālais garums Latvijas sacensībās ir noteikts 2,40 m. Krievijas sacensībās parasti 2,70 m. Tāds statistiski vidējais instruments ir sešas pēdas sešas collas līdz sešas pēdas desmit collas garš ar vidēju akciju un mānekļa svara testu 0,5–4 vai 5 g. Šeit katrs var izmantot savām rokām piemērotāko rīku. Galvenie nosacījumi – lai pašam ērti izvadīt zivi un iemest mānekli. Tikai jāņem vērā pāris sīkumi – māneklis, lai cik viegls, jānogādā ūdenī tur, kur zivs to grib redzēt,  arī dīķa vidū,  turklāt jebkuros apstākļos, arī tad, ja vējš ieskrējies tāds, ka dīķī viļņiem metas balti gali. Un ne tikai ūdenī, bet stingri sektora robežās, jo par dzīvošanu autos var saņemt brīdinājumu, bet to kolekcionēšana var novest pie diskvalifikācijas. Laika apstākļu dēļ  noteikumus neviens nemainīs. Tāpat kā spiningu, arī spoļu izvēles iespējas ir neierobežotas. Biežāk lieto 2000. vai 2500. izmēra spoles. Tikai viens noteikums – lai pietiekami kvalitatīvi uz kasetes tiktu uzklātas tievās, pēc japāņu saprašanas #0,2 un 0,3 auklas. Turklāt jāuzmanās no briesmoņiem, kas ēd auklu. Ir spoles, kas darbojas visādi citādi perfekti, bet tievo pīto vai monofilo auklu sabojā pāris makšķerēšanas reizēs. Otrs moments, kas jāatceras, – 2500. spoles parasti vienā spoles roktura apgriezienā uztin vairāk auklas. Šis apstāklis var sarežģīt dzīvi reizēs, kad nepieciešama superlēna mānekļa vadīšana. Citāda situācija ir ar auklu izvēles iespējām. Vienā ziņā foreļu ķeršanas sportam gan dīķī, gan upē ir kas kopīgs ar zemledus makšķerēšanas sportu – auklas un furnitūra tiek spīdzinātas praktiski pie maksimālās izturības robežas, jo izmantotie mānekļi reizēm ir tuvu bezsvara kategorijai, līdz ar to tievās auklas ir vienīgais variants, kā nodrošināt garšīgu mānekļa spēli, spiningošanā arī iemetienu. Tādējādi kura katra aukla nederēs, jo tai jābūt pietiekami kvalitatīvai pēc visiem parametriem – gludai, ar minimālu deformāciju lietošanas laikā un izturīgai gan pret berzi, gan mezglu vietās. Kanava Poltava, Suņ viņ zin, Dryankya strikke un tamlīdzīgu ražotāju izstrādājumi nederēs. Kādu auklu kurā situācijā lietot – pīto, monofilo, ēstera vai fluorkarbonu –, katram izvēles standarti ir atšķirīgi. Latvijas apstākļos parasti ar metālu un vobleriem lieto pīto vai monofilo auklu, ar silikona ēsmām – pīto. Pītajai auklai parasti pievieno fluorkarbona t.s. šoklīderi. Pavisam atšķirīga pieeja auklu izvēlē ir pasaules area modes noteicējā Japānā, bet tā arī ir pavisam cita virtuve. Arī ar diegiem ir aršana, tikai pareizie diegi nepieciešami.

Mazo sīkumu lielā nozīme

Vēl nav redzēts, ka kāds ķertu zivi tikai ar kātu, spoli un auklu. Kaut kas vēl tiek piekabināts. Nu protams, sakabe. Šim sīkumam arī ir liela nozīme. Pārāk liela izmēra vai pārāk rupja materiāla sakabe kavēs viegla mānekļa spēli. Tajā pašā laikā sakabe nedrīkst deformēties vai nogurt, bieži lietojot. Nedod dievs, vēl atkabināties ar kādu grūti sameklējamu vai vispār neatrodamu (ir modeļi, kuri zivi ķer lieliski, bet kuru ražošanā vairs nav) vobleri un zivi. Starp citu, visvairāk sakabes tiek deformētas, forelei ārdoties pa uztveramo tīkliņu, jo pietiek āķim kaut kur ieķerties, lai sakabei izturamā slodze palielinātos dubulti. Īpaši vēl, ja gadās, un tādas gadās diezgan bieži, forele, kas, sajūtot, ka kaut kas viņu tur, uztveramajā tīkliņā rotē ap savu asi līdzīgi kā krokodils, kas cenšas izraut gabalu no sakampta laupījuma. Līdz sakabei esam tikuši, tagad par to, kas tiek kabināts. Forele ir visēdāja, bet sportā drīkst izmantot tikai spiningošanas tehniku. Tātad var izmantot visus tos pašus mānekļu veidus, ko ķerot jebkuru plēsīgo zivi. Šūpojošos un rotējošos vizuļus, voblerus, ratlinus un, protams, silikona izstrādājumus. Tos pašus mānekļu veidus gan nenozīmē tos pašus mānekļus. Par līdaku un cito lielo plēsēju mānekļiem varat aizmirst, kaut gan teorētiski 130. Rudra, aprīkota ar noteikumos atļautajiem āķiem, sekmīgi sacensībās varētu ķert arī foreles galvas rajonā, līdz žaunu vāku malai. Faktiski izmantojama ir viena daļa no sapalu ķeršanai lietotā arsenāla, kam var pievienot kaut ko no asaru ķeramajiem, īpaši silikona mānekļus. Un tomēr visvairāk tiek izmantoti tieši foreļu ķeršanai paredzētie vizuļi un vobleri. Te gan jāpiezīmē, ka starp foreļu ķeršanu upē un dīķī tādu striktu robežu novilkt jau ir grūtāk, jo lielākā daļa mānekļu strādā gan vienā, gan otrā vietā. Citādi ir ar silikonu – to uzturā mēģina lietot ne tikai foreles, bet arī citas zivis, piemēram, lielākā daļa foreļu arsenāla ļoti labi ķer asarus, dažreiz arī kāds zandartelis ar to ir ieinteresējams. Iemetot aci jebkura sportista kastē, pirmais iespaids parasti ir sekojošs – raibs gar acīm. Forele ir glamūrīga būtne, kas dod priekšroku spilgtām krāsām, bet citreiz gatava uzklupt kaut kam pavisam neuzkrītošam. Turklāt izšķirīga var būt kaut kāda nianse mānekļa krāsojumā. Piemēram, tumši zaļu vizuli neņem, bet tādu pašu vizuli, sauktu par Brazīliju (pēc karoga krāsas), proti, ar dzeltenu svītru, ņem viena pēc otras.  Un kā nu bez neviena vārda par āķiem. Neatkarīgi no uzkabinātā, piesietā vai kā citādi piekonektētā mānekļa visiem āķiem viens nosacījums – absolūts atskabargas trūkums. Šī punkta neievērošana pieķeršanas gadījumā nodrošina nekavējošu diskvalifikāciju, bez jebkādiem brīdinājumiem. Pilnīgi pietiek, ja šādi aprīkots māneklis ir bijis pie kāda no sacensībām sagatavotajiem spiningiem, pat ja sacensību laikā ūdeni nav redzējis. Tagad par šūpiņiem. Izmantojamo vizuļu svars parasti sākas no nulle komats kaut kas līdz sasniedz četrus, četrarpus gramus. Ja no virtuves skatpunkta, tad gandrīz visa ēšana vizuļu kulinārijā notiek ar irbulīšiem. Pamatā Japānā ražoti, mānekļi tiek meklēti citvalstu tirdzniecības tīklos gan Japānā, gan Krievijā, kaut kas Eiropā. Pilnīgi saprotama situācija, jo dažu desmitu area sportistu dēļ neviens tirgotājs nevedīs no ārzemēm muitojamas kravas ar tik specifisku produkciju. Tas nenozīmē, ka pie mums nav atrodams pilnīgi nekas, bet krāsu un modeļu izvēle ir salīdzinoši mazāka. Visbiežāk tas, ko var atrast mūsu veikalos, visās kastēs jau dzīvo. Vobleri ir tā mānekļu kategorija, kuras iegādes iespējas, vismaz tai apakškategorijai, kas strādā gan upē, gan dīķī, ir vislielākās arī mūsu veikalos. Grūti būs atrast tieši specifiskos area voblerus, bet čabiki, ridži un vēl daži visnotaļ populāri un dīķī izmantojami vobleru modeļi nav kaut kas vispār neatrodams. Tikai jāatceras par āķu nomaiņu. Vēl jāpiebilst, ka dīķī vobleru pielietojums neatšķiras no vispārpieņemtā – tāpat lieto gan peldošos, gan grimstošos, gan suspenderus. Arī dalījumu pēc formas minnow, shad un crank neviens nav atcēlis. Paradokss, bet vissliktākā situācija ir ar silikona mānekļiem. Ir milzums mānekļu, ko var izmantot dīķī, bet Latvijā neviens netirgo speciāli foreļu ķeršanai izstrādātos mānekļus. Tas nenozīmē, ka Latvijā tie nav sastopami. Tiek meklēti un atrasti kontakti Krievijā un Ukrainā, parasti pie ražotāja, un tad Latvijas robežu šķērso kārtējā gumijas krava, kas, atverot iesaiņojumu, rada pretrunīgu reakciju apkārtējos. Katrā ziņā silikona krājumus labāk revidēt situācijā, par kādu Holivudas kinoindustrija pat filmu uzņēmusi. Protams, Viens pats mājās. Ir dzirdēts par zemestrīcēm virtuvē, kas decibelu ziņā var pārspēt skandālu par aizmirstu mušu kāpuru iesaiņojumu, kā rezultātā februārī virtuvē jautri džinkst gaļas mušu mākonis, kā arī sajūsmu par ledusskapī pabēgušiem naktstārpiem. Ja šo lasa kāds biologs, tad silikona mānekļi ir ģints, kas iedalās četrās galvenajās sugās – tārpi, kūniņas (dīķa valodā ļičinkas, faktiski īsi dažāda resnuma tārpi), tantveidīgie (arī radiatori, nosaukums no viena no pirmajiem šāda tipa mānekļa modeļiem – FISH UP TANTA) un nimfas. Starp citu, tieši tantveidīgie mānekļi foreļu ķeršanā ir ienākuši no asaru kantēm, bedrēm un citām koncentrācijas vietām. Tikai krāsas forelei patīk spilgtākas. Sastopamas arī dažādas starpformas, piemēram, tārpi ar galvu, gluži kā kurkulim, bet šie četri ir pamata mānekļu veidi. Tādā pašā secībā tipiski paraugi pievienoti zemāk. Piebilde, jo mānekļi attēloti dažādos mērogos – šī tārpa izmērs dabā ir trīs collas ar astīti, attēlā redzamās kūniņas kalibrs – 1,7 collas. Radiators (šeit tīrasiņu tanta) var būt uzēdies no vienas līdz vairāk nekā trijām collām, šeit redzamā nimfa paaugusies tikai līdz pusotrai collai. Silikona mānekļu aprīkošanai āķi tiek ņemti no mušiņmakšķerēšanas apcirkņiem. Nu jau ir pāris ražotāji, kas ražo arī tieši dīķu spiningošanai paredzētus āķus, bet ražoti tiek tikai jig āķi. Pārējie jāmeklē interneta plašumos. Un tad, kad atrasta super forma, atveram preces aprakstu… nolamājamies un meklējam tālāk. Diemžēl mušām ražoto āķu izmēri visbiežāk ir vismaz pāris izmērus par mazu. Ir sastopami piemērotas formas un izmēra karpu ķeršanai paredzēti āķi, bet tie izgatavoti no tik resnas stieples, ka gumija ātri vien būs pagalam un foreles uzķeršanās procents krietni samazināsies. Arī uz āķiem līmējamos džiggalvu svariņus forelisti bez žēlastības čiepj no mušotājiem. Ļoti maz kur var atrast gatavus āķus. Un ja arī var, tad parasti ir nepietiekama āķu izmēru izvēle katram galviņas svaram. Ārpus Latvijas jau aprīkotus āķus var atrast biežāk, bet problēma tā pati, turklāt āķi parasti aprīkoti ar mūsu apstākļiem pārāk smagām galvām. Ja nepieciešami dažādu silikona mānekļu aprīkošanai paredzēti āķi ar dažādiem svariem, jāķeras pie līmes pašam.  Mazliet par to, kur tad tas viss sacensību laikā tiek glabāts. Iespējas nodrošināt pietiekami ērtu loģistiku visam, kātus ieskaitot, ir neierobežotas. Pieejami dažādi rūpnieciski ražoti statīvi un kastēm pievienojami kātu ieliktņi. Protams, apmeklēt būvmateriālu veikalu un izmantot personiskās rokas arī neviens nevar aizliegt.

Kad inventārs savākts,  tad jādodas pie ūdens

Kas īsti notiek tajās sacensībās? Raibas lietas. Ņemot vērā sacensību kārtību, proti, atrašanos noteiktā sektorā dīķa krastā, nav nepieciešama zivs meklēšanas meistarība, toties nepieciešama visa zivs pierunāšanas māksla. Forele ir klejotāja, tātad tajā brīdī, kad zivs ir sektorā, jāprot piedāvāt tādu mānekli vai tādā veidā, kas radīs nepārvaramu vēlēšanos to nogaršot. Bet ko darīt, ja blakus sektoros stāv vēl daži desmiti sportistu ar tādu pašu mērķi? Nekas cits neatliek kā ātri domāt un vēl ātrāk pieņemt lēmumu. Un te nu ir visas iespējas variēt ar mānekļiem, mānekļa vadīšanu un vispār izpausties pēc pilnas programmas. Turklāt forele klejo pa dīķa akvatoriju ne tikai horizontālā virzienā, bet arī pa ūdens slāņiem (area valodā – horizontiem). Tas nozīmē, ka aktīvā zivs var atrasties gan ūdens virspusē, gan pie grunts, gan jebkurā citā ūdens slānī. Arī ar to vēl nekas nebeidzas, forele šos slāņus var mainīt ik pēc dažām minūtēm. Perioda laikā aktīvā zivs var paspēt nomainīt atrašanās vietu trīs reizes, paliekot uz vietas attiecībā pret ūdenstilpnes krastiem. Īsts rēbuss? Tad vēl mazliet, tā teikt, jautrībai. Bez visa iepriekš norādītā forele var atrasties divos horizontos vienlaikus, ķerties abiem pretiniekiem, un uzvarēs tas, kurš ķers horizontā ar lielāko zivs aktivitāti.  Un, lai būtu vēl sarežģītāk, viena iegaumējama lieta – forele bieži var neuzbrukt māneklim, kas atrodas, viņasprāt, par seklu vai par dziļu. Pat 20 centimetru novirze no horizonta var būt iemesls, lai foreles pilnīgi vienaldzīgi izturētos pret mānekli, kuram iepriekšējā metienā uzbruka vismaz divas zivis. Otra lieta, kas raksturo area sacensības, ir ātrums. Ne velti Krievijā šo sporta veidu salīdzina ar ātro šahu. Ātrums nepieciešams it visā – mānekļu maiņā, zivs izvadīšanā, zivs uztveršanā, zivs atbrīvošanā no āķa, pat mānekļa vadīšanā. Liekas nesavienojamas lietas – iepriekšminētā superlēnā vadīšana un ātrums. Tieši tā, jo māneklis tiek vadīts tikai sektora daļā, kur atrodas aktīvā zivs. Beidzoties darba zonai, māneklis lielā ātrumā tiek izvilkts un pārmests no jauna. Piemēram, gadījumos, kad periodā ķeras kā no ložmetēja, sektorā viss notiek vai nu ātri, vai ļoti ātri. Ir pat tāds starptautisks (lieto dažādās valodās) termins – netrāpīt māneklī vai netrāpīt horizontā. Tas nozīmē vai nu sākt periodu ar mānekli, kuru zivs šodien ignorē, vai nu uzreiz neatrast ūdens slānī horizontu, kurā uzturas aktīvā zivs. Gadās, ka perioda rezultāts izšķiras pirmajos trijos četros metienos, ja pretinieks abos faktoros ir trāpījis, tad pēc tam sadeldēt divu vai trīs zivju handikapu vairs var nebūt iespējams. Protams, gadās periodi, kad jāpierunā tā vienīgā, kas atnesīs trīs punktus, bet arī tad ātrums var izšķirt visu. Tā vienīgā var pieķerties pēdējā minūtē, un tad jāapvieno prātīgums izvadīšanā un ātrums, jo ieskaitīta zivs tiks tikai tad, ja būs ievadīta uztveramajā tīkliņā un izcelta no ūdens, pirms atskanēs perioda beigu signāls Pēc visa šeit lasāmā redzams – ir tik plašas iespējas sacensību režīmā foreli nenoķert, ka pilnīgi loģiski rodas vēlēšanās to noķert. Kaut vai par spīti visiem nelabvēlīgajiem apstākļiem, pretiniekus ieskaitot. Tas laikam arī ir galvenais, kas sektorā ievilinājis nepilnu pussimtu reitingā klasificēto sportistu. Tagad gan sporta aktivitātes ir apturējis lielmeistars, kurš visur piedalās ar deviņpadsmito numuru. Viņš esot tik spēcīgs visos sporta veidos, ka viņa uzvara šaubas neradot, tādēļ sacensības rīkot neesot jēgas. Dzīvosim, redzēsim. Katrā ziņā kā parasti – visiem ne asakas, ne kovida, un ne zupas uz tīras kaklasaites! P.S. Jau pēc materiāla iesniegšanas izrādījās, ka tekstā minētais laika jautājums par aprakstītās disciplīnas iekļaušanu starptautiskās federācijas apritē ir bijis gandrīz vai Nostradamusa cienīgs – starptautiskās federācijas kalendārā ir parādījies ieraksts par pasaules čempionātu Itālijā 2021. gada novembrī. Un tagad visu area troutistu prātus nodarbina tikai viena doma – kādi būs starptautiskie noteikumi. Daudzu dīķa forelētāju prātus tagad satrauc tādi jautājumi – būs vai nebūs atļauti silikona mānekļi, japāņi piedalīsies vai ne, un, protams, kā federācijas līmenī pieņemtie starptautiskie noteikumi izmainīs mūsu noteikumus. Būs vēl slapjākas muguras un aukstākas kājas.

Kā tad ir – vai atļauts makšķerēt zem tiltiem un tiltu konstrukcijām?

• dīķī
• sacensībām
• spiningiem.
• spiningošana dīķos
• Žurnāls Lielais loms