Viedokļu un problēmu daudz. Makšķernieki tās pārrunāja arī savā starpā.
FOTO: Sarmīte Feldmane, EDruva.lv
Portālā EDruva.lv publicēts raksts par ezeru apsaimniekošanu. Taurenes pagasts ir bagāts ar ezeriem. Stupēnu ezers, Bānūžu, Ilzes, Dabaru, Lodes, Taurenes, vēl arī mazākie Kālenītis, Slīcenis un citi ir ne tikai pagasta makšķernieku iecienīti. Tā kā kaimiņu lielajos ezeros Alaukstā un Inesī noteikta licencētā makšķerēšana, taureniešus pēdējā laikā satraukušas runas, ka arī viņu pagasta ezeros varētu būt līdzīgi. Satraukumu radījis arī tas, ka krietni vairāk uz copēm brauc kaimiņi no Vecpiebalgas, jo loms iznāk lētāks. Un netrūkst arī citu problēmu.
Makšķerniekiem svarīgs katrs ezers
Cēsu novadā 64 ezeru, upju un to posmu apsaimniekošanu pašvaldība uzticējusi Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībai. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma tās vadītājs Ainārs Šteins un inspektors Agris Ķesa, kā arī pašvaldības vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis tikās ar Taurenes, Vecpiebalgas un tālāku apkaimju iedzīvotājiem, lai atbildētu uz viņu jautājumiem, izklāstītu biedrības darbību, paveikto un iecerēto.
Grib zināt arī kaimiņi
Uz tikšanos starp teju pussimts makšķerniekiem bija atbraukuši arī vīri no Smiltenes, Valmieras, Alūksnes novada. Visi uzsver, ka makšķerniekiem nav novadu robežu, tikai katrā ezerā savi noteikumi, kas jāievēro.
“Kā makšķernieki redzam, ka Vecpiebalgas ezeros makšķernieku maz. Inesī, Alaukstā jau vide bija sakārtota, ko izdarījusi biedrība – vai tikai uzlikusi norādes zīmes? Solīja Nedzī kaut ko darīt, runāja par vietējo biznesa attīstības iespējām,” stāsta Ainārs Kapačs no Valmieras, bet alūksnietis Imants Hamanis atceras, ka 1.maijā Gulbenes un Alūksnes ezeros katra otrā laiva bijusi no Cēsu novada. Makšķernieki skaidri pateikuši – te atbraukuši, jo pietiek ar makšķernieka karti, nav vēl jāmaksā par licenci.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
“Daba mainās. Alūksnes ezerā zandarti slimoja, pārāk silts laiks. Laikapstākļi, makšķernieku slodze, rūpnieciskie zvejnieki, tas viss ietekmē ezerus. Laivas var ievazāt slimības. Ir pieredze, ka vietās, kur noteikta licencēta makšķerēšana, nemaz neļauj citas laivas ielaist,” pastāsta I.Hamanis, bet A.Kapačs piebilst, ka pašvaldības ezeru apsaimniekošanā mēdz aiziet galējībās, ir piemēri, kad ezerā salaiž dīķu karpas un rīko karpu makšķerēšanas sacensības.
“Gribam dzirdēt, kā Cēsu novadā apsaimnieko ūdenstilpes,” uzsvēra A.Kapačs un piebilda, ka saprot – biedrībai resursi mazi, bet jābūt nopietnam plānam.
Andris un Digna Soboļevi atbraukuši no Raunas. “Braucām uz Inesi, kamēr nebija licencētā makšķerēšana. Tagad biežāk uz Burtnieku, jo tur licence lētāka nekā Inesī un Alaukstā, kur arī noteikumi ir drastiskāki. Diezgan regulāri braucam arī uz Bānūzi, Ilzes, Taurenes, arī Dzērbenes ezeriem. Ziemā Brengūzis, Kapsētas ezers, retāk Juveris. Tad biežāk uz Peipusu,” pastāsta A.Soboļevs un uzsver, ka makšķerniekiem ir svarīgi zināt, kādas ezeru apsaimniekotājam ieceres, saprast, kāpēc tiek pieņemts viens vai cits lēmums.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
