Sākot no bruņu tērpa, beidzot ar veselu spanielu – haizivis gadu simtiem ir rijušas visādas dīvainas lietas. Pašu interesantāko atradumu sarakstu ir apkopojis medijs Outdoorlife.
Reti ir tie gadījumi, kad plēsēja kuņģī ir tikai un vienīgi gaļa. Lai gan vairums haizivju galvenokārt pārtiek no zivīm, jūras zīdītājiem un citiem jūras dzīvniekiem, tās tomēr nejauši apēd arī lietas, kuras īsti nav ēdamas. Gadsimtiem ilgi cilvēki okeānā ir pazaudējuši vai apzināti izmetuši dažādas lietas, sākot no apģērba un rotaslietām līdz mākslas darbiem un seniem artefaktiem. Ņemot vērā to, ka šobrīd okeāni ir pilni ar plastmasas izstrādājumiem, metālu un citiem dažādiem atkritumiem, haizivju vēdera saturs arvien vairāk līdzinās atkritumu tvertnes saturam.
Kādēļ haizivis vispār ēd atkritumus?
Lielākā daļa ūdenī mītošo sugu savā organismā uzņem plastmasu, metālu un citus neēdamus atkritumus. Kad šie materiāli nonāk barības ķēdē, tie pakāpeniski nonāk arī pie ķēdē augstāk esošajiem plēsējiem, piemēram, haizivīm. Citiem vārdiem sakot, kad haizivis ēd zivis, tās apēd visu, ko šīs zivis ir apēdušas. Taču haizivis dažreiz arī vienkārši apēd atkritumus. Interesanti, ka dažas haizivju sugas ir vairāk tendētas uzņemt atkritumus nekā citas. Piemēram, tīģerhaizivis ir iesauktas par jūras atkritumu tvertnēm, jo tās ielaiž zobus gandrīz jebkurā nezināmā priekšmetā. Tām zobos ir jutīgi nervu gali, un šādā veidā tās mēdz izzināt apkārtni.
Labā ziņa ir tā, ka haizivs kuņģis satur skābes, kas ir pietiekami spēcīgas, lai izšķīdinātu metālu. Dažas sugas pat spēj izvemt savu kuņģi uz āru, izskalot to un pēc tam atkal ierīt atpakaļ vēderā. Tomēr neviens no šiem paņēmieniem nav palīdzējis šīm plēsoņām sagremot dažus no patiešām neparastajiem kuņģa dārgumiem.
Bruņu tērps
1994. gadā izdevums New York Times ziņoja par ceļojošu haizivju izstādi, kas tika rādīta Amerikas Dabas vēstures muzejā Ņujorkā. Izstādē tika izstādīti priekšmeti, kas gadu gaitā atrasti haizivju kuņģos. Viens no priekšmetiem bija pilna tērauda bruņu tērpa replika ar ķiveri. Sešpadsmitajā gadsimta franču ārsts Gijoms Rondelē (Guillaume Rondelet) dokumentēja šo atradumu savā grāmatā Libri de Piscibus Marinis jeb Jūras zivju pārskats pēc tam, kad tērauda bruņas tika atrastas bojā gājušā baltajā haizivī. Gan atraduma vieta, gan tas, kā bruņas vispār nonāca ūdenī, joprojām ir noslēpums.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Kažoki
1994. gada haizivju izstādē bija izstādīts arī kažokādu mētelis, taču tas nebija vienīgais zināmais gadījums, kad haizivis ēdušas mēteļus. Pēc Roberta Rīda grāmatā Haizivis! Slepkavu stāsti no bīstamiem dziļumiem minētā, divdesmitā gadsimta sākuma Austrālijas ķirurgs un autors V.M. Koplsons (V.M. Coppleson) stāstīja par tīģerhaizivi, kas tika atrasta pie Adrijas jūras krastiem, un kas bija norijusi veselus trīs mēteļus un neilona lietusmēteli.
Automašīnu numurzīmes
Stāsts par haizivi, kas apēda auto numura zīmi, kļuva populārs pēc 1975. gada filmas Žokļi (Jaws) iznākšanas, kurā Ričards Draifuss (Richard Dreyfuss) pēc tīģerhaizivis nāves izvelk no tās kuņģa Luiziānas numura zīmi. Reāla Floridas numura zīme patiešām tika atrasta haizivs kuņģī un bija izstādīta šajā pašā 1994. gada izstādē. Daži makšķernieki pieļauj, ka metāla numura zīmes var līdzināties lieliem metāla mānekļiem, kas plēsīgajās zivīs izraisa interesi.
Tetovēta cilvēka roka
1935. gadā Austrālijas pludmalē tika noķerta tīģerhaizivs, kuru aizveda uz Kūgī akvāriju (Coogee Aquarium) Sidnejā. Tur haizivs izvēma veselu, tetovējumiem klātu cilvēka roku. Šī roka kļuva par iemeslu vairāku mēnešu ilgam slepkavības izmeklēšanas procesam. Izmeklētāji pieļāvuši domu, ka mirušā cilvēka ķermenis sadalīts, ieslēgts mucā un izmests ūdenī, kur to atradusi haizivs.
Vesels ziemeļbriedis
Reti kura haizivs būtu spējīga norīt veselu ziemeļbriedi. Iespējams, lielā baltā haizivs, taču to izplatības areāls gluži nesakrīt ar ziemeļbriežu apdzīvotajām teritorijām. Realitātē to var paveikt vienīgi Grenlandes haizivs, kas mīt Ziemeļu Ledus okeānā. Tās spēj nodzīvot līdz pat 400 gadu vecumam un izaugt līdz sešu metru garumam. Ir zināmi gadījumi, kad šīs haizivis ir apēdušas ne vien veselus ziemeļbriežus, bet arī zirga ķermeņa daļas.
Neatvērta vīna pudele
1942. gadā Francijas zvejas kuģa apkalpe atrada senu portugāļu vīna pudeli zilās haizivs kuņģī. Tas bija stiprināts vīns, kas ražots Portugāles salās. Šo vīnu daudz eksportē ar kuģu palīdzību, līdz ar to nav pārsteigums, ka viena pudele varētu nejauši nonākt ūdenī. Protams, francūži nespēja atturēties no dzēriena degustācijas un atklāja, ka vīns ir labā stāvoklī.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
