Dullākie jau ir izpētījuši gan Latvijas karti, gan arī makšķerēšanas noteikumus, kurās upēs jābūt lašveidīgajiem un kurās ar pirmo decembri ir beidzies spiningošanas liegums. Pārējie mirstīgie, tostarp arī es, gaida pirmo janvāri, kad vaļā būs visas upes, un tad nu atliek cerēt uz mātes dabas labvēlību par pieejamību upēm.
Un te nu sanāk koks ar diviem galiem – vieni cer uz kārtīgu salu, lai ledus visur droši staigājams; citi cer, ka sali nebūs lieli un upes feini spiningojamas. Pēdējos gados sevi esmu pieķēris pie domas, ka tā ledus cope mani neuzrunā… Nezinu – vecums varbūt vai kas cits, bet labprātāk izvēlos pastaigu pa džungļiem, sniegu aiz krāgas no kārtējā zaru biezokņa, kuram lauzies cauri potenciālas vietas meklējumos pie upes. Uz Peipusu jau noteikti pāris reižu aizlaidīs un tievo aukliņu prieku arī pabaudīs, bet tad, kad kāds taimis vai kur nu vēl lašu memmītis ieknābj vizulī, tad tie asarīšu lomi paliek kaut kur dziļi, dziļi otrajā plānā.
Tad nu pirms šī raksta tapšanas izbridu sniegus līdz garāžai, iztērēju divas šķiltavas, lai atkausētu slēdzeni (nav ne jausmas, kā šamā pamanījās aizsalt) un tiktu pie savas lašu somiņas, lai ar tās saturu padalītos arī ar jums. Pieredzējušiem lašotājiem tur diži nav ko redzēt, bet varbūt kādam iesācējam kaut kas aizķersies. Apskatīsim somu, un padalīšos drusku arī par savu inventāru un copi kopumā. Tad nu vērsim pie ragiem!
Pati soma man ir jau kādu trešo sezonu, un neko arī negrasos mainīt. Somai trīs nodalījumi, no kuriem vienā ir maciņš ar kabatiņām, kurās ērti pa vienai salikt iepriekš sagatavotas pavadiņas, lai pie upes nav lieki piedzīvojumi jāmeklē. Tāpat tur ērti ielikt standziņas un citus sīkumus, kas atvieglo copes pasākumu. Pa vidu galvenais nodalījums – vafeļpanna, kurā es salieku visus savus ejošos un nosacīti labākos mānekļus, ar kuriem paredzēta darbošanās. Šeit gan jāpiebilst, ka galvenā nodalījuma sastāvs iepriekšējā vakarā pirms copes mēdz tikt pamainīts atkarībā no izvēlētās upes un arī laikapstākļiem. Un tad ir pēdējais nodalījums, kurā atsevišķa mānekļu kaste ar visu ko, kas var noderēt kādā konkrētā vietā pie upes, kad ar ejošajiem nevar izdarīt to, ko gribētos. Piemēram, prasās smagāks šūpiņš vai kāds voblers ar dziļāku mēli, vai arī gluži pretēji.
Par pašiem mānekļiem
Un tagad paskatīsimies, kas tad lācītim vēderā. Daudz kur dzirdēts par oriģinālajiem mānekļiem un kopijām, un arī šajā jomā nav nekas diži citādāks. Ko nu katrs izmanto, tas lai paliek paša un arī maka biezuma ziņā, bet es esmu izgājis cauri dikti daudz mānekļiem un beigās esmu palicis pie oriģināliem. Gan psiholoģiski tiem ir lielāka ticība, gan arī metiena attālums tiem būs neatsverami lielāks, un platās upēs, kā Salaca un Gauja, tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Pats copēju vai nu ar šūpiņiem, vai vobleriem. Rotiņi mani galīgi neuzrunā auklas vērpšanās dēļ. Jā, var likt dubultus vai pat trīskāršus griezuļus, bet pie tāliem metieniem aukla tāpat tiek vērpta, un man tas nepatīk. Tad nu iziesim cauri pa mānekļu kategorijām, kurus es lietoju. Pateicoties arī šim rakstam un somas apskatam, sapratu, ka vairākas pozīcijas būs jāpapildina, jo gribi vai ne, bet arī upe katru gadu kaut ko paņem sev.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Foto: Arvis Ančevskis
Lai arī man vienmuļas, dziļas bedres nepatīk, bieži vien ir tā, ka tieši tur atpūšas lašu mammas. Un tad nu, lai aizsniegtos maksimāli tuvu gruntij, dziļie mānekļi ir nepieciešami. Vai nu dziļie vobleri, vai 20+ gramu šūpiņi. Es priekšroku šādās vietās dodu vobleriem, jo tos var ilgāk novadīt pa bedri. Straumes tecējums šādās vietās ir lēns, bet labs voblers savu spēli dos arī tādās vietās, un darbības ar spoli būs minimālas. Smagāks šūpiņš savukārt vienkārši nogrims, un, lai tas iedotu savu spēli, tas tomēr būs jāietin ātrāk, un potenciāli pazaudējam iespēju tikt pie zivs attiecīgajā horizontā.
Klasiku klasika. No augšas četri gabali Jackal Timon Tricoroll, Akara Ablet, Lucky John Silver Shiner, Lucky John Anira.
Bildē redzami lielākoties Akara, viens Tiemco un leišu meistara roku darinājumi.
Foto: Arvis Ančevskis
Augšējie seši pēc formas izskatās līdzīgi, bet oriģinālie, protams, ir Timoni. Lai arī neesmu izvilcis milzu lērumu ar lašveidīgajiem, lielākā daļa ir tieši uz Timoniem. Arī krāsas ir izmēģinātas praktiski visas, bet esmu apstājies tieši pie šīm četrām. Un, jā, lielākā ticība ir tieši oriģināliem, bet Akara un Lucky John ir tie, ar kuriem es sāku nezināmā vietā. Gluži vienkārši tos noraut būs drusku mazāk sāpīgi. Parasti kādus sešus metienus uztaisu ar kādu no šiem un tad ķeros klāt Timoniem. Un pilnīgi noteikti nevar teikt tā, ka uz Akaras vai Lucky John nav vilktas zivis, ir un ļoti daudzi ķer tikai ar šiem! Bet sēž prātā tas velniņš un saka, ka paņem, nomaini un uzliec to Timonu. Un sagadīšanās vai ne, bet vietā, kur tikko esi novadījis kādu no tā sauktajām kopijām, uzliekot Timonu, seko cope.
Šūpiņi. Sudraba Akara ar sarkano galvu man ir pats, pats rezultatīvākais šūpiņš. Savu pirmo taimiņu noķēru tieši uz šo. Arī savai draudzenei šajā pavasarī uzliku šo, un īsā laikā krastā tika izvilkti četri skaisti taimiņi pēc kārtas, līdz šūpiņš tika iestādīts Gaujas dzelmē. Daudz nedomājot, nopirku vietā četrus tieši tādus. Šeit gan ir īpaši jāpiemin arī Tiemco šūpiņi. Man gan kastē palicis tikai viens, un tieši šī pozīcija tiks papildināta. Nezinu, ko un kā tur viņu inženieri ir strādājuši, bet nu TĀDS metiena attālums, kā ir Tiemco, nav salīdzināms ne ar ko citu. Vismaz man personīgi nav bijusi iespēja ko tādu mest. Un arī straumē, vienkārši pieturot mānekli, tam spēle ir teicama.
Bildē redzami lielākoties Akara, viens Tiemco un leišu meistara roku darinājumi.
Foto: Arvis Ančevskis
Taimiņu killerīši.Zipbaits Khamsin. Domāju, ka šim māneklim, ejot uz lašveidīgo zivi, somā ir jābūt. Lido lieliski, arī straumē uzvedas teicami un taimiņiem uz nerviem spēlē pamatīgi. Šis ir populārs māneklis, kurš tiek kopēts, piemēram, Kosadaka ražo līdzīgas formas mānekļus, bet tos es no kastes izņēmu ārā tāpēc, ka lidojuma īpašības tiem ir nekādas. Zinu, ka tauta uz tiem ķer, šaurākās upēs noteikti tie strādās, bet es pārsvarā dodos uz Salacu un Gauju, un priekš tiem ūdeņiem man tie šķiet par “īsu”.
V.V. Craft. Mūsu pašmāju meistara darinājums. Es pat teiktu – mākslas darbs, nevis māneklis. Pats gan esmu tikai vienu taimiņu uz viņiem izvilcis, bet manā īpašumā tie nav ilgi, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka skaistu lomu tie man vēl atnesīs.
Vivingras, Pontoon21 Crack Jack un Westin Heron.Vivingras ir feini mānekļi, ar izteiktu spēli straumē. Ja uz budžeta klases kāta citu vobleru spēli var redzēt pēc spicītes, tad šo var just konkrēti rokā. Bet viņiem ir viens mīnuss. Tie ne velna nelido. Jā, ir jaunie modeļi, kuri ir smagāki, un tie kaut cik lido, bet mani līdz galam neuzrunā. Cita ne mazāk svarīga lieta ir tā, ka viņi ļoti masīvi tur savu spēli. Piemēram, ja pa upi iet vižņi vai kūstoši ledus gabaliņi, tad Vivingra ir māneklis, kuru tieši šādā laikā var izmantot, un vižņi nosacīti netraucēs tā spēli. Respektīvi, aukla izskries cauri sniega sanesumam, bet neuzraus mānekli līdz ūdens augšai. Īpaši jāpiemin ir Westin Heron. Manā īpašumā ir kopš šī pavasara, un šis ir mazliet apgreidots māneklis. Tas ir pārkrāsots pie jau iepriekš minētā V.V. Craft meistara, tam ir pielikts assist hook – vienžuburis cilpā. Šogad sanāca ļoti maz iespēju to patestēt, bet jau pirmajā metienā uz tā bija cope. Paklausoties citu lašenieku stāstos, šis māneklis spēj rādīt brīnumus. Es teiktu: tas ir kaut kas starp šūpiņu un vobleru, bet lido teicami un spēlē tikpat labi. Sāksies sezona, un noteikti to likšu lietā arvien vairāk.
Inventārs
Te nu katram pēc savas rocības jāskatās. Katrā ziņā jāņem vērā, ka cope ir no krasta, attiecīgi jāmet ir tālu, un arī pie krasta mēdz būt daudz un dažādi ķērāji, un, jo garāks kāts, jo vieglāk zivi būs izvadīt. Pilnīgi noteikti īsāku kātu par 2,7 m neiesaku. Tas manā skatījumā būtu pats minimums, ar ko sākt. Pašam man ir Daiwa kātiņš 3,05 m ar testu līdz 35 grami. Extra fastus, fastus te baigi nevajag, drīzāk jāskatās ir kaut kas no moderate fast akcijām. Svarīgi ir redzēt/sajust to, kas notiek ar tavu mānekli. Ja kāts būs atbilstošs, tad, iemetot vobleru, uz kāta gala varēs redzēt to, kā tas spēlē. Ja tas nokļuvis kādā aizstraumē, spēle apstāsies, tad drusku patinam spoli, lai voblers atkal ieslēdzas un dara to, kas tam ir jādara – jākaitina lašveidīgais.
Ja par spolēm, tad mikrodžiga spoles labāk atstājam mājā. Jo jaudīgāka, jo labāk. Pats staigāju ar Daiwa Lexa 3000. izmēra, un viss ir kārtībā. Aukla 1,2 vai 1,5 pēc japāņu klasifikācijas. Labāk izvēlēties četru dzīslu, jo ledus malas, ķērāji dara savu un astotniece fiksi sāks spuroties. Pavadai izmantoju 0,37 mm fluorokarbonu. Un te var izvēlēties, ko darīt, – siet pa taisno pie pītās vai caur griezuli. Pēdējos gados es tomēr izmantoju griezulīti. Bet, ja pa taisno pie pītās, tad tāpat kā dropšotā iesaku burkāna mezglu. Kā to sien, noteikti var atrast, youtube ierakstot meklētājā carrot knot. Griezuļus un karabīnes gan iesaku izvēlēties kvalitatīvas, jo pazaudēt cīņā savu trofejas lasi lētas karabīnes dēļ būtu vienkārši stulbi.
Āķi
Šis ir svarīgs punkts! Arī dārgajiem japāņu vobleriem āķi mēdz būt ļoti mīksti, jo gluži vienkārši tie nav paredzēti tādām slodzēm. DAUDZ lašu esmu pazaudējis tieši šī iemesla dēļ. Bet mācība rodas mācoties, manā gadījumā – vairākas reizes mācoties. Tagad, nopērkot jaunu mānekli, es tomēr apsēžos vakarā pie galda un pirms copes nomainu āķus pret BKK vai Owner tāda paša izmēra āķiem. Oriģinālie pie lielas slodzes taisnojas. Jā, var spēlēties ar spoles bremzi, bet ir situācijas, kad zivs ir jānovalda, lai neieskrien čakārņos, un tad ir īstais inventāra tests. Ir riktīgi stulba sajūta pazaudēt savu lomu tikai tāpēc, ka bija slinkums nomainīt āķi. Tāpēc pilnīgi visiem iesaku to izdarīt un tādējādi palielināt procentu, lai atmiņām varētu uztaisīt skaistu bildi ar skaistu lomu.
Drošība
Ziemas ir dažādas. Un bieži vien lašu cope notiek upēs no ledus malām. Ellīgi bīstams pasākums. Straumes dara brīnumus, un ledus nesalst vienmērīgi. Bieži ir bijis tā, ka ej pa ledu un viss ir labi, solis pa labi, un tur ledus biezums ir tāds, ka cilvēka svaru neizturēs. Pat ja gribas pa tām ledus malām staigāt, tad OBLIGĀTI līdzi verga. Es gan iesaku to nedarīt. Neviena zivs nav tā vērta. Bet, ja nu tomēr, tad jau iepriekš minētā verga būs labākais draugs šādā copē. Arī vienam nevajag doties šādā copē. Tāpat arī brienambikses nenāks par ļaunu, un!!! OBLIGĀTI aizsprādzēta josta virs vidukļa ap tām. Ja sanāks ielūzt un biksēs tiks iekšā gaiss, tad pats būsi kā pludiņš straumes tecējumā. Diemžēl ar galvu zem ūdens, un šādā situācijā izglābties ir mazas izredzes. Vēl viena situācija, kad makšķerniekam pazūd saprāts, ir tad, kad ir pieķērusies zivs un tā ir jādabū uz ledus malas. Nekad nelien klāt ledus malai, ja nezini, kas tur darās ar ledu. Pretējā gadījumā dosies peldējumā kopā ar savu lasi. Tāpēc arī ir labi, ja copē esat vairāki un otrs var palīdzēt iztaustīt, kur spert kāju un arī noparkot zivi. Es labāk izvēlos copi no paša krasta, kad droši var pārvietoties un lielākais ļaunums ir kāda bebra ala vai jau raksta sākumā pieminētie džungļi un sniegs aiz krāgas.
Pati cope
Nu te jau sākas eksperimenti. Bet nu princips ir gaužām vienkāršs. Iemet mānekli ap 30 grādu leņķī, skatoties uz pretējo krastu, straumes virzienā, aizver spoles lociņu un ļauj māneklim spēlēt, kamēr tas izspēlēs līdz tavam krastam. Vēro spininga spicīti, lai zini, ka māneklis spēlē, nav nokļuvis aizstraumē, nav noķēris kādu zāli vai ko citu. Lasi ūdeni. Skaties, kā straume griežas, meklē atstraumes, meklē vietas, kur zivs varētu sēdēt un atpūsties. Tie var būt lieli akmeņi upes vidū, koki pie krasta, straujāki upes līkumi, un tur, uz tās atstraumītes robežas, noteikti sēdēs tava mērķauditorija. Tas, vai sanāks viņu piemānīt, ir tavās un, protams, arī veiksmes rokās. Citādāk ir ar spožajiem – taimiņiem, kas pavasarī ieskrien no jūras upēs. Tie ir ārkārtīgi spēcīgi, dulli un arī gastronomiski garšīgi. Tie mierīgi sēdēs arī trakās krācēs, gaidot ko garšīgu pa ceļam. Un atceries, ka jāievēro noteikumi, pērkam licences un izbaudām šo lielisko copi!
Ne asakas!
Jo plakanāks dibens, jo mazāku motoru vajag. Gints Zeiļa.”Ķeram lielo!” #32 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
