Septembris ir laiks, kurā plēsīgās zivis sāk uzvesties agresīvāk, un dažas no tām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav saldūdens, migrē uz upēm. Skaidra lieta, runa būs par lašveidīgajām zivīm – lasi un taimiņu.
Lašveidīgajām zivīm nepieciešami vēsāki ūdeņi. Kad upē ūdens temperatūra uzkāpusi virs 22 grādiem, tas šīm zivīm par labu nenāk un dažreiz beidzas ar letāliem gadījumiem. Ja zivs nespēj atrast vēsu ar skābekli bagātu vietu, kur pārlaist karstuma vilni, tā vienkārši aiziet bojā.
Salacā jau vairākus gadus migrējošās zivis tiek uzskaitītas. Ar skaitītāju nosaka migrējošo lašveidīgo skaitu un izmēru. Skaitītājs ir smalka elektroniska ierīce, kura ar kameru fiksē zivs garumu un pēc foto var noteikt tās dzimumu. Salaca ir Latvijas vienīgā lašu indeksa upe, un tieši šī iemesla dēļ tai ir pievērsta nedaudz lielāka uzmanība kā pārējām. Skatoties uz spiningotāju atskaitēm copes portālos un sociālajos tīklos, nevienam nav noslēpums, ka tieši Salaca ir ar lašu lomiem bagātākā upe. Lasis ir sastopams ne tikai Salacā, bet salīdzinājumā ar citām upēm to šeit ir vairāk.
Mums, makšķerniekiem, par nožēlu, ar spiningu vai mušiņmakšķeri Salacas upes krastos septembrī atrasties ir liegts. Nu, neko darīt. Nedaudz jāpaciešas. Zinātniekiem ir jātiek galā ar pētījumiem, lai mēs zinātu, kad un cik daudz varēsim legāli spiningot vai mušot šajā skaistajā upē.
Nere
Šī iemesla dēļ rudenī bieži dodos pie mūsu kaimiņiem uz Neres upi. Šī upe ir 510 km gara. Tā iztek no Baltkrievijas un ietek Nemūnas upē pie Kauņas. Upe ir ar vidēji stipru straumi un vidējo dziļumu no viena līdz 3,5 m. Platuma ziņā varētu salīdzināt ar Gauju. Upes gultne ir oļaina, vietām ar izteikti lieliem akmeņiem, bedrēm un krācēm. Patiesi skaista upe, un makšķerēšana tajā sagādā lielu baudu. Attālumi lieli, un vietas jāmaina bieži. Dažreiz, nonākot pareizi izvēlētā vietā, var pavadīt visu dienu, lēnām staigājot gar upes krastu. Aiz katras labas vietas izskatās, ka nākamā būs vēl labāka, un tā var nostaigāt vairākus desmitus kilometru. Krasti pateicīgi staigāšanai. Populārākajās vietās nebīstieties no iestaigātām takām! Lietuvieši ir lieli lašu ķērāji, un rudens ir populārākais laiks. Gandrīz visi Lietuvas makšķernieki reizi rudenī izmēģina savu veiksmi.
Lašu spiningošana ir kā medības. Vispirms jāatrod medījums, un tad pa to var šaut. Vai izvēlēties sēdēt slēpnī un gaidīt, kad lasis uzrodas. Vairāk ieteiktu pieturēties pie pirmās versijas, jo sēdēšana un gaidīšana var aizņemt vairākas nedēļas. Jāteic, ka lašveidīgo spiningošana ir ļoti aktīvs atpūtas veids, ko pavadīt pie dabas. Šeit ir grūti nosēdēt uz vietas. Sākumā zivs ir jāatrod, un ticiet man – to, kur tā atrodas, neviens neteiks. Tā ka pašam būs jāķeras vērsim pie ragiem.
Uz Neres upi neieteiktu doties vienas dienas ekskursijā. Divas dienas kā minimums, kuras vajadzētu pavadīt pie ūdens. Parasti braucu uz 3–5 dienām. Ja laiks nebūtu šķērslis, noteikti pavadītu tur ilgāku laiku. Pirmā vai pat pirmās divas dienas ir vietu izpēte. Ja izdodas kādu zivi ieraudzīt, tā ir laime.
Septembrī parasti zivju ir daudz un to blīvums uz upi ir pietiekami liels, lai katrs atrastu kādu lasi, ar kuru var pastrādāt. Lasis ilgi nespēj noslēpties, tas agrāk vai vēlāk parāda sevi. Tas var būt lēciens vai delfīnam līdzīga muguras atrādīšana virs ūdens. Zivs, ja nav gājienā, šādu vietu nepamet, un tas ir drošs signāls, “ka es tur esmu”. Gadās, ka atrodat vietu, kurā šādi iznācieni ir vairāki, un tas nozīmē to, ka ir pietiekami liela zivju koncentrācija un tās savā starpā konkurē. Šādā vietā ir lielāka iespēja satikties ar agresīvāk noskaņotu eksemplāru.
Padomājiet par vietu, kur redzējāt zivi, no tehniskā viedokļa! Vai tajā vietā var novadīt mānekli? Vai metiena attālums pietiekams? Vai māneklis paspēs iegrimt vietā, kur stāv zivs, vai to straume pārāk ātri neiznesīs no zivs redzeslauka? Īsumā sakot, nelieli snaipera aprēķini. Lasis neskries pakaļ, necelsies no bedres uz sekli vadītu mānekli. Tā ka māneklim precīzi jāatrodas tur, kur atrodas zivs. Tāpēc ir daudz vietu, kur ir liels zivju daudzums, bet kvalitatīvi novadīt mānekli praktiski nav iespējams.
Parasti lielāko problēmu sagādā metiena attālums, tas nav pietiekams. Varam mēģināt izmantot šūpiņus, pa retai reizei tas nostrādā, tomēr jāsaka, ka voblers ir daudz efektīvāks māneklis. Tā spēle un krāsa daudz vairāk kairina laša instinktu sadot pa mizu peldošajam svešķermenim.
Ko ņemt līdzi
Nere ir samērā plata upe. Ir dažas vietas, kur metiena attālumam nav lielas nozīmes, tomēr tādu ir gaužām maz. Lielākajā daļā upes ir vajadzīgi tāli un vidēji tāli metieni. Šādos apstākļos ne visi vobleri ir spējīgi ar jums kopā doties piedzīvojumā. Ieteiktu jau laikus izrevidēt kastīti, lai pie upes ir miers un par mānekļiem vairs nav jādomā. Daudz laika aizņems zivs meklēšana, un, ja vēl jākrāmējas pa mānekļu kasti, lai atrastu, ko iemest, lielu prieku tas nesagādās. Es personīgi izvairos no šādām situācijām. Tāpēc pirms brauciena cenšos to sakārtot tā, lai man par to vairs nav jādomā. Uzreiz piebildīšu, ka jāskatās ir uz tiem vobleriem, kuriem ir labas lidojuma īpašības un plašs krāsu klāsts. Mānekļu darba dziļums ir no viena līdz 2,5 metriem.
Ieteiktu noteikti padomāt par rezerves auklu, āķiem, sakabēm un fluorokarbona pavadām. Svarīgākais ir āķis. Daudziem vobleriem oriģināli uzliktie āķi ir par mīkstu. Ražotājs nav domājis, ka ar viņa mānekļiem tiks ķertas 10–15 kg smagas zivis. Šī iemesla dēļ ieteiktu īpašu uzmanību pievērst āķiem. Ja tie ir par mīkstu, aizstāt ar cietākiem. Spiningošanas laikā tie bieži paliek neasi. Nere ir akmeņaina upe. Nevienam nav jāstāsta, kas notiek ar āķa asmeni, kad tas vairākas reizes paspējis aizķerties aiz akmens. Var mēģināt uzasināt, ja līdzi paņemta vīlīte. Es izvēlos āķi aizstāt ar jaunu un bojātos asināt mājas apstākļos.
Ar pītas auklas diametru nevajadzētu pārspīlēt. Upe ir salīdzinoši pateicīga zivs izvadīšanai. Gar to var viegli pārvietoties. Tāpēc cīņas laikā nav jāsteidzas un ir jāļauj lasim nogurt.
Pēc japāņu izmēriem jāskatās uz #1,2 vai #1,5 izmēru. Galā noteikti fluorokarbona pavadu diametrā no 0,37 līdz 0,5 mm. Pavada pasargās no mānekļa pārmešanās un pītās auklas pārrīvēšanās. Pavadas garums ir vairāk vai mazāk atkarīgs no paša makšķernieka. Man patīk garākas, no 80 līdz 120 cm. Citiem traucē mezgls, kurš savieno pīto ar fluorokarbonu. Nedod dievs, ja jūs esat savienojis pavadu ar griezuļa palīdzību. Vairāk problēmu nekā labuma ir šādai montāžai. Aizmirstot par griezuli, to var ievilkt gredzenos un tos sabojāt. Griezuļa dēļ esam ierobežoti ar pavadas garuma izvēli. Ir daudz dažādu mezglu, ar kuru palīdzību ir iespējams sasiet kopā abas auklas, un tie netraucēs spiningošanai. Mezglu var ievilkt iekš riņķiem, un šī darbība nekādu skādi tiem neradīs.
Licences makšķerēšanai Neres upē nopērkamas visos Maxima XX, Maxima XXX veikalos. Veikalos, kuri atrodas tuvāk upei, to darbinieki nebūs pārsteigti par jūsu jautājumiem par licencēto makšķerēšanu. Ievērojam lašu copes ētiku, netraucējam un nebāžamies virsū citiem makšķerniekiem, un stipras auklas!
Ne asakas!
Visvieglākais un visbīstamākais veids, kā tikt pie trofejas līdakas. “Ķeram lielo!” #21 epizode
