Matīss Lēnerts
Sagatavoju nelielu ābeci par esošām un ejošām džiga montāžām. Iekļaušu tikai tās, kuras pats labi pārzinu un bieži izmantoju savu makšķerēšanas sesiju laikā. Par katru montāžu pastāstīšu sīkāk – kad un kādos apstākļos to labāk lietot, lai montāža palīdz sasniegt labākus rezultātus.
Džiga montāža palīdz mānekli nogremdēt uz grunts, vadīt to vienmērīgi virs grunts, kā arī pusūdenī vai pat pa ūdens virspusi. Džigs palīdz veikt tālāku metienu, ja pats māneklis ir ļoti viegls. Svinam sitoties pret grunti, tas sasauc visas plēsīgās zivis. Atkarībā no zivs noskaņojuma citreiz pietiek ar nelieliem svariem, un ir gadījumi, kad ir jāpamēģina divreiz smagāku, nekā sākotnēji liktos. Makšķerējot upē, svins ir jāpiemeklē tāds, lai tas kopā ar mānekli ātri grimtu un to nenestu prom pa straumi. Var teikt, ka katram māneklim var būt cits svina svarojums, jo mānekļa formas specifika ir citādāka un straume var nest to prom ātrāk, šeit noteikti jāpalielina svina svars. Slaidākiem mānekļiem svarojums būs mazāks, apaļīgākiem tas būs lielāks. Kā arī var būt peldošas gumijas vai porolons un mandulas, kurām jau var pieplusot 10 g pie svara klāt. Kāpēc tas viss ir tik svarīgi? Jo pēc nogrimšanas un vadīšanas mums ir jākontrolē māneklis, lai tas nokrītot paliek uz vietas un zivs var uzbrukt. Visbiežāk copes ir tieši pēc mānekļa nogrimšanas uz grunts. Labāk lai ir pārsvarota montāža nekā par maz un to nes prom. Svarīgs ir arī metiena virziens: makšķerējot upē, ir jācenšas veikt ne vairāk kā 45 grādu leņķī straumei uz leju. Stāvošā ūdenī gan šis faktors nav jāņem vērā. Ja džigojam no krasta, tad skatāmies straumei uz leju un veicam metienu līdz 45 grādu leņķim uz pretējo krastu augšup pa straumi. Makšķerējot no laivas, tas ir pa labi vai pa kreisi metiens līdz 45 grādiem. Tādējādi montāža dara savu darbu, maksimāli precīzi un, galvenais, kontrolēti apmakšķerējot potenciālo vietu. Metot augšup pa straumi, vairāk sanāk mānekļa pludināšana, pazūd kontrole, un tas palielina iespēju noķert zemūdens ķērāju. Svarīgs faktors džigošanā ir auklas izvēle un pavadiņas resnums: jo resnāka ir pamataukla un pavadiņa, jo lielāks svina svars būs jālieto. Straumē pārāk rupja pavada dos klāt 5–6 g pie svina svara. Pie maziem svariem varbūt tas nebūs jūtami, bet 20 vai 25 g jau būs būtiska atšķirība.
Es iedalu džigu trīs kategorijās – mikro džigs, kas ir līdz 5–6 g, vieglais džigs līdz 13–14 g un pārējais svars pie vidējais/smagais džigs. Mikro džigu lieto, pārsvarā ķerot asarus stāvošā ūdenī no krasta vai laivas, nelielā straumē ar nosacījumu, ka ir smalka pītā aukla. Tas ļauj saglabāt un nepārkāpt svina svarojumu. Saglabājot pareizu svarojumu, uzlabojas arī makšķerēšanas komforts, kā arī izvēlētais makšķerkāts netiek pārslogots. Vieglais džigs, klasisks stāvoša ūdens variants, ērti makšķerēt gan pie grunts, gan pusūdenī, vienmērīgi ietinot. Vidējs/smags – upes klasika, kas var sasniegt līdz pat 40–50 g svarojumus. Sadalot džigu svara klasēs, dodoties makšķerēt, ir vieglāk ķert kontrolēti ar tam mērķim pareizi izvēlētu inventāru. Universāls makšķerkāts var būt tikai vienreiz, tas ir, makšķerējot pirmo reizi, lai saprastu, ka katram mērķim ir sen jau izdomāts savs inventārs. Ar to es biju domājis, ka ar vidēja/smaga džiga kātu ķert ar 4 g vai 12 g nebūs komforta, kāds tas būtu ar tam piemērotu inventāru.
Svina formas lējumus var aizstāt ar volframu. Ar vienādu volframa un svina svaru volframa izmērs būs gandrīz uz pusi mazāks. Mīnusi volframam – tas ir krietni dārgāks. Ar mikro džiga svarojumiem vēl stipri nejūti sadārdzinājumu, bet ar 10 g volframa jau starpība ir ļoti liela. Volframu visbiežāk lieto tieši nelielos izmēros, lai uz mikro māneklīša bumbulis būtu pēc iespējas mazāks. Volframa priekšrocības var labi izjust uz akmeņainām, gliemežainām gruntīm, jo tas sūta papildu vibrācijas, saskaroties ar tādu grunti, bet svins tās noslāpē.
Cieto montāžu grupa
Džiggalva ar vienžuburi
Pirmā montāža, ar ko sāksim no cieto montāžu grupas, ir džiggalva ar vienžuburi. Universāla montāža, ko var lietot daudzpusēji. Ķert no grunts, ķert pusūdenī un no virspuses. Svarīgi ir tikai piemeklēt āķa izmēru un svarojumu. Tā kā šāds veids ir populārs, svarojumu diapazons ir liels, sākot no 0,1 g līdz neierobežotam svaram. Iesaku izvēlēties tādu, kur pinumi ir uz āķa kātiņa pie svina galvas vai āķītis pie galvas, tas palīdz gumijai nenoslīdēt no āķa, svina izlējuma stiprinājums bieži deformē un sabojā gumiju.
Vadīšana: ķerot no grunts, 90% gadījumu pēc metiena sagaidām, kad nogrimst (to var redzēt pēc auklas – tā vairs netinas no spoles kasetes vai tinas lēni, straume nes auklu) vai, ja lociņš ir ciet, tad var just kātā bums. Tad veicam ātrus divus spoles apgriezienus, lai iztaisnotu auklu, gaidām, kad montāža nogrimst ar raksturīgo bums sajūtu kātā. Ja sajūtas nav vai ir ļoti, ļoti vāja, tad nākamajā metienā ir jāpalielina svina svars. Šo sajūtu mēdz samazināt arī tādi faktori kā vējš auklā vai smilšaina grunts, kas neatdod kātā brīdi, kad svins atsitas pret grunti. Turpinām, kad sajūtam bums, veicam vienu pilnu spoles apgriezienu un gaidām atkal, kad nogrims. Tad veicam divus pilnus apgriezienus un sagaidām nogrimšanu uz grunts. Šādi dienas laikā varam izmēģināt dažādus paņēmienus – 1, 1, 1 apgrieziens vai variēt 1, 2, 1 utt. Jo vairāk apgriezienus veiksim ietinot, jo augstāk māneklis pacēlies no grunts un jo ilgāk tas arī grims. Te vajag pieturēties pie sekundēm – viens pilns spoles apgrieziens ar pareizu izsvarojumu ļauj māneklim grimt vienu sekundi, ar diviem pilniem apgriezieniem tas attiecīgi grimst divas sekundes. Vadīšanas laikā grimšanas ātrums var arī atšķirties, jo ūdenstilpes gultne ir nelīdzena – ar padziļinājumiem vai kāpumiem. Tas viss ir normāli, ir jāpiemeklē vidējais svarojums. Uz grunts montāža imitē zivs barošanos, kas notiek pauzes laikā, kad māneklis ir uz grunts. Vienmērīgas ietīšanas laikā montāža imitē peldošu zivtiņu.
Pie plusiem šai montāžai: pēc metiena ietinot apaļa svina forma nedaudz šūpina mānekli (pievilina zivi); universāla lietošanā ar visa tipa mānekļiem; populāra veikala plauktos – viegli atrast.
Mīnusi: ķert zāļainā vietā vai ķērāju pilnā ir neiespējami, jo āķis ātri atrod kur ieķerties; metiena attālums ir mazāks, salīdzinot ar citām tehnikām; apaļa svina forma uz smilšainas vai mīkstas grunts slikti nodod signālu uz kātu; vienžubura āķis, kuru nevar nomainīt.
Ieteikums:
Tukšās copes var samazināt, ievietojot papildu trīsžuburi montāžas sakabē vai ar stingera palīdzību astē. Tas arī palīdz kompensēt, ja āķis ir par garu vai par īsu. Ķerot uz smilšainas vai mīkstas grunts, iesaku lietot gludekļa formas svinu Luck John Stand Up Jig.
Ieskrūvējamā džiggalva
Šī montāža nodrošina tieši tādas pašas īpašības kā pirmā cietā, tikai šai ir vairāk plusu tādos pašos pielietošanas apstākļos kā pirmajai. Vairāk pielietot var uz lielām, masīvām gumijām, jo tās neslīd nost. Vadīšana tāda pati kā pirmajai.
Plusi: āķi var nomainīt ar trīsžuburi vai vairākiem stinger sistēmā. Gumija turas virsū vislabāk no visiem veidiem.
Džiggalva ar ofsetu
Šī džiga montāža iekļauj ofseta āķi, kas ļauj novadīt zālēs un ķērājos, vadot to kā pirmo aprakstīto. Mīnusi: slikti piecērtas.
Kustīgo montāžu grupa
Kustīgās svina ausaines jeb čeburaškas
Ierindojas pirmajā vietā pēc pielietošanas popularitātes, bet var arī atrast mīnusus. Vienā cilpas galā var piestiprināt jebkāda izmēra un formas āķi, bet otras cilpas gals stiprinās pie pavadas sakabes. Montāža ietver stieplīti un pašu svina bumbu un ir izjaucama. Veikalu plauktos vēl noteikti ir atrodamas neizjaucamās, tās ir jāaprīko ar papildu gredzeniem, lai varētu piestiprināt tai āķi. Kāpēc visi labprātāk izmanto izjaucamās? Jo viegli var mainīt āķus, un montāža, tieši džigojot no grunts, ir visaktīvākā spēlē. Šeit papildus ietin, pauze, ietin, pauze, kuru izmantojam, vadot pirmās grupas džiggalvas, var dot papildu animācijas ar kātu, tie var būt viens uzrāviens ietinot vai vairāki pēc kārtas. Ietinot montāžu var padrebināt ar kātu, imitējot labāku mānekļa spēli, ja mēs izmantojam kādu kukaiņa formas mānekli. Uz grunts montāža imitē zivtiņu, kas barojas no grunts. Ja veicam uzrāvienus ietinot, tad papildus uzkurinām plēsēju uzbrukt māneklim. Ausaini varam aprīkot ar vienžubura āķi, divžubura vai ofsetu. Bet, izvēloties vienžubura āķi, pievēršam uzmanību, kāda ir izvēlētā āķa cilpa. Tai ir jābūt: a) pietiekami lielam caurumam, lai ielīstu ausaiņa stieplīte, labāk lai ir lielāka un āķis brīvi kustas, un b) āķa cilpai ir jāskatās uz augšu. Visbiežāk tiek lietots tieši divžuburs, jo ir lielāka iespēja nepazaudēt zivi. Ausaini apbruņot ar āķi ir vienkārši. Izvelk stiepli no svina galvas, parasti to var izdarīt tikai vienā virzienā – ja stieple izvelkas no abiem galiem, tad tas ir brāķis un izmantot tādu nevajag. Cilpas galu, aiz kura izvilkām, stiprinām pie āķa, ieveram āķi cilpā un stumjam atpakaļ korpusā. Tam ir jāieiet tāpat, kā izvilkāt, kad tas ir darīts, brīvo cilpu stiprinām pie karabīnes. Montāžai ir laba copes realizācija, jo tā ir divkomponentu (kustīga). Labi sevi pierāda, džigojot asari un zandartu. Parasti montāžu vadu ar diviem lēzeniem kāta uzrāvieniem, ietinot spoli divas reizes, ja ķeru asari, un divus asus uzrāvienus, tāpat ietinot spoli, ja ķeru zandartu. Bet abi varianti strādā. Līdakai vairāk tomēr patīk vienmērīga ietīšana, tāpēc labāk izmantot pirmā tipa svina montāžas.
Plusi šai montāžai: tālu lido attiecībā pret pirmo grupu; var mainīt āķus; var sniegt papildu animācijas, kas labi atpoguļojas māneklī; var aprīkot ar ofseta āķi un vadīt cauri zālēm; viegli aprīkot ar mānekli un mainīt tos.
Mīnusi: mēdz sapīties; pietiekami nešūpo mānekli.
Šķeltie vai iegarenie svina lējumi
Mīnuss kustīgai montāžai ar apaļu svina bumbu ir, ka tā nešūpo mānekli, to ietinot pēc metiena. Tāpēc šeit ir iespēja izvēlēties šķeltus vai pilnībā iegarenus svina lējumus. Kā arī, makšķerējot pa akmeņainu grunti vai zaros, tie mazāk ķersies tajos, jo vienkārši izslīd cauri. Šķeltais svins, nokrītot uz grunts, noveļas vēlreiz uz sāna, kas ir papildu animācija kaprīzam plēsējam, un bieži tieši šī kustība izglābj necopju reizēs!
Apskats. Kādus mānekļus izvēlēties, lai sacensībās gūtu labus rezultātus?
Plusi šai montāžai: labi iešūpina mānekli, taisnais lējums, peldošās gumijas – Lucky john Jocho Shaker vai porolona zivtiņas, slug tipa gumijas.
Mīnusi: pilnībā taisns lējums sliktāk lido un ir mazāks kontakts virsmai ar grunti.
Jig Rig
Parasti lietoju, makšķerējot no krasta. Ķer labi asari un zandartu. Efektīvi ķer uz gliemežiem apaugušām kantēm, pauguriem. Svinu izmanto tieši garenas formas kopā ar ofseta āķi, lai minimāli ķertos ķērājos. Jāizmanto metāla pavada, lai gliemežu čaumalas negriež pamatauklu. Tālu lido. Āķim jābūt ar lielu cilpas aci.
Ar svinu un āķi kopā nesaistītas montāžas
Atvadas sistēma
Bildē apskatāmi visi sasiešanas varianti, es parasti izvēlos pēdējo, ar divām karabīnēm, jo tā ir visjutīgākā. Šī montāža man šogad palīdzēja uzvarēt divus posmus Latvijas čempionātā spiningošanā no krasta pilsētas vidē. Bet labi montāža ķer arī no laivas. Liekas, ka ir piņķerīga, bet tā nav: ja tiek izmantots kvalitatīvs fluorkarbons pavadu siešanai, tad tā mazāk pīsies. Ķer ļoti labi asari un zandartu. Pavadas diametrus asarim izmantoju līdz 0,16 mm, zandartam līdz 0,30 mm. Vadīšanas veids ir kā klasiskajā džigā – viens spoles apgrieziens vai divi, pauze. Ar pauzes ilgumu var variēt, straumē pat pieturēt. Var veikt uzrāvienus ar kātu. Svinu formas var izmantot dažādas, pēc apstākļiem. Smilšaina grunts – jo plakanāka svina apakša, daudz ķērāju – dropšota svins, universāls apaļš. Pavadas galā sienam āķi bez karabīnes, pēc iespējas vieglāku, izmērs attiecīgi mānekļa izmēram. Gumiju var stiprināt, to uzverot uz āķa vai āķi uzdurot uz mānekļa galvas. Svina svarus izvēlamies pēc metiena nepieciešamā attāluma. Duļķainā ūdenī labi strādā tieši lielāki svari, jo spēcīgāks atsitiens pret grunti zivi sasauc labāk un labāk pievērš tās uzmanību māneklim. Labi strādā tieši uz pasīvu zivi.
Plusi montāžai: labi lido.
Mīnusi: neērti metieni. Ja apraujas, ilgi jāpārsien.
Dropšots
Daudz ir runāts par šo montāžu, kas mūsu ūdeņos ir ļoti populāra, tieši ķerot zandartu, bet arī asaris atsaucas ļoti labi. Montāža ir ļoti pasīva vadīšanā. Animācijas šeit ir ļoti lēnas un ilgas (aukstā ūdenī). Jāapbruņojas ar pacietību, un tikai tad būs rezultāts. Montāža sienas ātri un var mainīt āķa augstumu – 30 cm no grunts un uz augšu, parasti ne vairāk kā 70 cm, retos gadījumos augstāk. 90% gadījumos svina forma ir iegarena, lai tā mazāk ķertos pa grunti. Pievelkot taisām pauzi līdz pat 5 min. Ik pa brīdim lēnām iešūpina mānekli tā, lai svins neatraujas no grunts. Sien no 0,40 mm fluorkarbona zandartam un 0,25 asarim. Metienus parasti neveic tālus, lai lenķis nav mazāks par 45 grādiem.
Plusi montāžai: ilgi var noturēt punktā. Labi ķer pasīvu zivi.
Mīnusi: nogurdinoši ilga tehnika.
Carolina un Texas
Ļoti nenovērtēta montāža, efektīva tieši stipros ķērājos vai zālēs. Vislabākie rezultāti man ir bijuši Somijā, ķerot 3–4 m dziļumā, kur 2 m augstumā stiepjas ūdenszāles. Mūsu brauciena laikā līdaka sēdēja tikai dziļās zālēs un vienīgā montāža bija šī, kas to sakustināja un provocēja uz copi. Iesaku pamēģināt! Vadīšana ir ar rāvieniem – jo stiprāks rāviens, jo tālāk uzlido lode un ilgāk grimst māneklis, tas burtiski planē lejā. Carolina metode būs agresīvāka ar īsākiem veicamiem rāvieniem. Texas būs pasīvākā ar ilgāku mānekļa planēšanu.
Plusi montāžai: var lietot ķērājos.
Mīnusi: jāmeklē ir gatavās montāžas ar titāna pavadām vai jāsien pašam no titāna, kas ir grūti atrodams.
Ceru ka mana džiga ābece palīdzēs izvēlēties pareizo montāžu attiecīgajā copes reizē. Kopā apskatījām populārākos džiga veidus. Džigs ir makšķerēšanas veids, kur tiek izmantots mākslīgais gumijas māneklis, un tieši svins palīdz to nogādāt ūdenī. Piemeklējot svaru, var paveikt dažādus uzdevumus. Var vienmērīgi tīt un sakacināt zaļsvārci, var likt svinam sisties pa grunti un sasaukt zandartu, var tricināt un skrāpēt pa grunti, provocējot uz copi asari, kā arī minimāli uzraustīt gumijai asti un turēt to uz kants, gaidot zandarta uzbrukumu.
Ne asakas!