Katrs makšķernieks agri vai vēlu kļūst par vecāku vai vecvecāku. Un pēc pavisam īsa brīža nāk tas aizkustinošais moments, kad jaunā paaudze vēlas doties makšķerēt. Kā lai mazajam makšķerniekam paskaidro, kā pareizāk vajadzētu lietot makšķerlietas, lai tiktu pie kārotā loma?
Pirms braukšanas uz copi
Sarunas par makšķerēšanu jāiesāk dažas dienas pirms brauciena. Ar bērnu jārunā pozitīvas frāzes ar zemtekstiem, piemēram: “Nevaru sagaidīt sestdienu, kad kopā varēsim braukt makšķerēt” vai “Kā tu domā, uz kādas ēsmas (mānekļa) labāk ķersies?” Jāveido ar jauno copmani diskusija, lai viņš noskaņotos copei. Vienmēr jābrauc kopā ar bērniem uz to vietu, kur jau ir makšķerēts. Ja pazīstamā vieta to vai citu iemeslu dēļ neder, par nākamo nolūkoto vietu vajadzētu ievākt pēc iespējas vairāk informācijas no citiem copes kolēģiem, no forumiem utt. Visu vajadzētu sagatavot jau iepriekš, lai atbraucot uzreiz varētu sākt makšķerēt. Bērni, sevišķi tie, kuri pirmo reizi atbraukuši, var ātri zaudēt interesi par copi, jo jaunajai paaudzei pacietības ir maz. Jāpaņem līdzi viss, kas nepieciešams jebkurai būšanai aiz pilsētas mūriem. Vasarā noteikti jābūt līdzi pat tādam sīkumam kā pretiedeguma krēms un dažādu knišļu atbaidītājs, iespējams, līdzi jāņem arī kāda bērna mīļlietiņa, var noderēt. Noteikti jāpadomā arī par kādu ērtu sēžamo.
Pie ūdenskrātuves
Mēģiniet jauno paaudzi apmācīt nelielās ūdenskrātuvēs, tajās ir daudz vieglāk atrast zivis, sevišķi bara zivis, jo gluži vienkārši tās vairāk turas kopā, bērnam var rasties lielāka interese par zivīm un par to, ko viņš dara pie ūdenskrātuves. Pārrunājiet savas makšķerēšanas darbības, kādas zivis tiks ķertas, te es domāju sugas izmēru, noteikti jāpiemin, ka, iespējams, lomā būs mazas zivtiņas un gan jau arī kāds lielāks eksemplārs gadīsies. Es domāju, ka tieši šajā brīdī jaunajam makšķerniekam jāstāsta par pacietību un kurā brīdī jāveic piecirtiens. Manā skatījumā “piecirtiens” ir ļoti svarīgs copes moments. Ne mazāk svarīga ir ēsmas vai mānekļa izvēle. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka jaunajiem makšķerniekiem būtu jāizmanto pludiņa makšķere vai fīderis, vārdu sakot, tas inventārs, kur jāizmanto dzīvā vai augu valsts ēsma. Jaunajam makšķerniekam ir jātrenē sava pacietība, pieļauju domu, ka viņam lielāka interese, lielāka patika būs, kad viņš redzēs, kā iegrimst pludiņš, kā raustās kāta spicīte. Jā, noteikti jāpiemin arī fakts, ka plēsīgās zivis tomēr lielāku interesi izrādīs par spiningu un attiecīgo inventāru, bet tā jau ir nākamā makšķerēšanas stunda.
Ļoti svarīgi ir dot bērniem izvēles brīvību, sevišķi ja ir arī citas aizraušanās, tās arī ir jārespektē. Nevajag uzspiest savas vēlmes, tās gluži vienkārši var nesakrist ar iespējamā makšķernieka vēlmēm.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Pēc izbrauciena
Ja jūsu bērns ir aizrāvies ar copi, ja viņu ir ieinteresējusi zemūdens dzīve, tad jācenšas tam palīdzēt un gatavoties jau nākamajam izbraucienam. Pie vakariņu galda būtu vēlams ar bērnu apspriest izbrauciena kļūdas, veiksmes un kuriozās situācijas, pasmaidīt par tām. Ļoti svarīgi ir kopīgi apmeklēt braucienu uz copes bodi. Uzklausīt jaunā makšķernieka domas, ieklausīties tajās. Vajadzētu ļaut iegādāties arī kādu makšķerēšanas inventāru, varbūt ne pašu dārgāko, bet jaunā makšķernieka izvēlētu, un tad kādā lietainā dienā abiem kopā savā un arī jaunā makšķernieka makšķerlietu kastē veikt inventarizāciju, iespējams, vienam ar otru apmainīties ar mānekļiem. Vienas no labākajām atmiņām ir bērnībā, kad kopā ar vecākiem devāmies dabā, braucām makšķerēt. Es vēlētos šīs tradīcijas turpināt arī savā ģimenē.
Daži vērtīgi padomi tiem vecākiem, kuru bērni interesējas par makšķerēšanu
Pirmais makšķerēšanas izbrauciens: ar ko sākt?
– Bērns izrāda interesi par makšķerēšanu, bet viņa vecāki patiesībā nav copmaņi, tie zina, ka zivis dzīvo ūdenskrātuvēs un dažkārt iespējams tās izvilkt ar makšķeri vai spiningu. Ko darīt?
– Vispirms vajadzētu pašam mazliet saprast, kā tas ir – atrasties pie dabas un mēģināt izvilkt kādu zivi. Var, protams, atrast kādu paziņu, kas saprot, kā to dara. Ja jūtat, ka paliekat viens pret vienu ar nezināmo makšķerēšanu, tad ķerieties pie pēdējā salmiņa – meklējiet īpašo literatūru vai video materiālus.
Ar ko sākt makšķerēšanas apmācību?
– Ar paskaidrojumu, kāds inventārs kurām zivīm der.
No kura vecuma var ņemt bērnu uz copi?
– Uz copi, manuprāt, būtu jāņem no trīs gadu vecuma, kad bērniņš vienkārši atpūšas dabā, ieklausās klusumā, kaut pavisam minimāli sajūt makšķerēšanas atmosfēru, bet uzticēties ne ātrāk kā no piecu gadu vecuma, turklāt nedrīkst no jaunā makšķernieka nolaist acis kaut uz minūti, kaut uz sekundi. Bērnam visu laiku jābūt pieauguša cilvēka uzmanībā!
Izvēlamies makšķeri un citu copes inventāru
Kādu kātiņu izvēlēties jaunajam makšķerniekam?
– Vispirms nepieciešams saprast, kādas zivis plānojam noķert. Es ieteiktu pludiņa makšķeri, jo tas vairāk ir universāls inventārs. Ar tā palīdzību iespējams noķert praktiski visas zivis, bet pirmkārt jau karpu dzimtas zivis: raudas, karūsas, brekšus. Bērnam pietiek ar kātiņu, kura garums ir 3–4 metri. Sākumā labāk izvēlēties kātiņu bez gredzeniem un spoles, jo ar to vieglāk darboties. Vajadzētu izvēlēties vieglu, ne smagāku par 200 g, bet tajā pašā laikā lai kātiņš būtu pietiekami izturīgs. Nav ne mazākas vajadzības uzreiz pirkt kaut ko dārgu. Ja bērnam makšķerēšana tomēr nepatiks, tad vērtīgais kātiņš vienkārši tiks “transportēts” no viena istabas stūra uz otru, un tā vērtība kritīsies ar katru pārnešanas reizi. Iemācīties pareizi darboties, iemest un arī izvilkt ar to ir nedaudz grūtāk, turklāt jāprot arī zivi vēl izvilkt. Jaunajiem censoņiem ir viens mīnusiņš – viņi visu grib ātri, ātri iemest, ātri izvilkt, bet, ja kaut kas uzreiz neizdodas, tad interese zūd un sākas čīkstēšana. Mūsdienu bērniem nav pacietības, bet makšķerniekiem tā ir ļoti svarīga.
Vai bērna augumam un svaram ir kāda nozīme?
– Makšķerēšanā noteikti ne.
Kāda ēsma nepieciešama, lai ķertu zivis?
– Visbiežāk uz āķa tiek sprausti kāpuri un tārpi. Tos tirgo makšķerēšanas piederumu veikalos. Bērniem, kuri ir auguši laukos, no sliekām bail nav, ar pilsētā augušajiem ir nedaudz citādāk. Bet uz āķa uzspraust slieku ir nepatīkams process jebkuram! Kā novērst bērna bailes gan no tārpiem, gan no citām dzīvajām ēsmām? Varbūt sākumā lietā jāliek augu valsts ēsmas, piemēram, grūbas, maizes lodīte vai kukurūzas graudiņš. Ļoti svarīgi ir iemācīt pareizi uzspraust ēsmu uz āķa. Ja bērnam ir lielas bailes no tārpiem un kāpuriem, tad nevajag spiest uzvilkt tārpu uz āķa, var paņemt gumijas cimdus, un laika gaitā pieradīs darboties ar ēsmām arī bez tiem.cObligāti jāņem līdzi uztveramais tīkliņš, pirmkārt, lai viss būtu pa nopietno, pa īsto un, otrkārt, ja nu tas būs patiešām nepieciešams, kad pieķersies pirmā un uzreiz lielā zivs. Noteikti jāpadomā arī par iebarojamo ēsmu, iespējams, tieši šoreiz tā būs visvairāk nepieciešama. Jā, droši vien mazās zivtiņas neliks mieru, bet mūsu uzdevums jau ir panākt, lai vispār copē.
Pirmo reizi dodoties makšķerēt, uz kuru ūdenskrātuvi labāk doties?
– Tā kā mēs sākumā lietosim bezgredzenu pludiņa makšķeri, tad arī copes vieta jāizvēlas atbilstoša. Ideāli, ja izvēlētajā vietā ir daudz sīko zivtiņu, lai mazajam makšķerniekam nebūtu garlaicīgi. Šajā vecumā trofejas izmēram nav lielas nozīmes, galvenais, lai visu laiku par ēsmu zivtiņas izrāda interesi. Mūsu gadījumā ideāli noder dīķi ar karūsām vai nelieli ezeri ar raudām un ruduļiem. Ja vēlaties uzreiz sākt ar lielajām zivīm, tad lieti noderētu maksas dīķi, kuros ir palielināta zivju koncentrācija. Maksas dīķi būs lielā copes diena pieaugušajam, nevis jaunajam copmanim, bet vajag otrādi – lai jaunajam makšķerniekam būtu prieks.
Kādas vēl nianses jāņem vērā, makšķerējot ar bērnu?
– Sākumā un principā visas dienas garumā vajadzētu būt tikai pozitīvām emocijām. Ieteicams būtu braukt tikai labos laikapstākļos, noteikti nevajag braukt lietū vai aukstumā. Sākumā nevajadzētu plānot garus un tālus ceļojumus. Ceļš nogurdina pieaugušos un rūdītus copmaņus, savukārt mazais makšķernieks būs kašķīgs jau pēc pirmās brauciena stundas, gribēs ēst, padzerties un uz krūmiem skriet. Bērniņa jaunais hobijs sāksies ar lamāšanos un kašķiem. Pēc tālā ceļa bērns uz tādu avantūru vairs neparakstīsies. Obligāti nepieciešams parūpēties par aizsardzību no odiem un citiem kukaiņiem. Vienalga, vai makšķerēts tiks no krasta vai laivas, obligāti nepieciešama glābšanas veste. Bieži jaunais makšķernieks spēj sagādāt dažādas problēmas apkārtnei un arī sev, it īpaši iemešanas brīdī āķis nodevīgi var aizķerties. Pieaugušajam copmanim obligāti jākontrolē, ko dara jaunais makšķernieks. Mugursomā jābūt pirmās palīdzības aptieciņai, kas lieti var noderēt mazu traumu gadījumos. Blakus pludmalei labāk tomēr nemakšķerēt. Protams, zivis ir visā ūdenskrātuvē, bet mazajam copmanim var rasties vēlme doties uz atpūtnieku pusi, viņš nebūs ar zivīm, viņš būs ar atpūtniekiem. Turklāt pie jums nāks dažādi interesenti un sniegs padomus, bez kuriem noteikti varētu arī iztikt.
Kādam vajadzētu būt apģērbam?
– Noteikti vajadzētu būt mitruma un vēja necaurlaidīgam apģērbam un gumijas zābaciņiem.
No kā baidās un kāpēc kļūst sarūgtināts jaunais makšķernieks?
– Obligāti vajag paslavēt jauno makšķernieku, piemēram, par veiksmīgu iemešanu, par loma izvilkšanu, un nav svarīgi, cik liels tas ir. Noteikti jauno paaudzi nepieciešams iesaistīt gatavošanās procesā. Viņi tad jutīsies kā pilntiesīgi komandas biedri.
Lielākiem bērniem, kuri jau paši var noķert normāla izmēra zivis, būs gandarījums, ja viņu loms tiks pagatavots kādā no ēdienreizēm. Viņi būs lepni, jo būs devuši savu ieguldījumu ģimenes pārtikas programmā. Ja zivtiņas ir maziņas, tās būtu jāatlaiž. Arī zivju atlaišana ir jāiemāca jau no mazotnes, jo tās augs lielākas un kādā no citiem izbraucieniem atkal priecēs makšķernieka sirdi.
Nepriecājieties par saviem panākumiem, priecājieties par bērna sasniegumiem! Pēc bērna aicinājuma vienmēr nāciet palīgā, paskaidrojiet pieļautās kļūdas, protams, neiedomājieties lamāties par kļūdām! Ja redzat, ka bērns ir noguris, atpūtieties no makšķerēšanas. Pastaigājieties pa tuvējo apkārtni, paspēlējiet kādas kustīgās rotaļas vai gluži vienkārši sāciet kopīgi gatavoties piknikam! Obligāts nosacījums ir iemūžināt bērnu ar lomu fotogrāfijā vai video, būs kā lepnums, ko parādīt radiņiem, bet pēc laika kalpos kā pašvērtības cēlējs starp vienaudžiem. Pēc darbošanās dabā neatņemama sastāvdaļa ir neliels pikniks. Pat ja braukts tiek uz dažām stundām, kaut kam obligāti ir jābūt līdzi. Bērnam āķis būs lūpā, ja paliksiet pie ūdens pa nakti, ja tiks celta telts, iekurts neliels ugunskurs un uz tā ceptas desiņas. Tiesa, manā bērnībā mēs ugunskurā cepām kartupeļus. Nokasījām mizu, uzkaisījām mazliet sāli, un bija tāds superīgs ēdiens. Jā, tas bija toreiz, kad nebija kečupa, čipsu, bet bija nepārvarama vēlme atrasties pie ūdens, atrasties starp pieaugušajiem jeb īstajiem copmaņiem un sildīties pie ugunskura. Nu, un beigās pats galvenais, nav vajadzības bērnu ar spēku vilkt uz copi, sevišķi, ja viņš kategoriski nevēlas. Katram tomēr ir pašam savs hobijs, bet vienreiz jāpamēģina, iespējams, tas ir tā vērts – celties agri, braukt tālu un noķert vien dažas zivtiņas. Svarīgi iemācīt mūsu bērniem noķert zivis. Tā ir noderīga pieredze, kas saglabājas paaudzēs. Kopā pavadītais laiks pie ūdens, tā ir komunikācija, kas veidojas jau agrā bērnībā un ilgst visa mūža garumā. Šķiet, kas tur – vienkārša zivju ķeršana. Uz šo jautājumu jāskatās nedaudz filozofiskāk. Manuprāt, bagāts ir tas cilvēks, kurš spējis nodot savu hobiju, savas intereses nākamajām paaudzēm. Ja jaunais makšķernieks ir guvis makšķerēšanas “poti” un jau pēc mēneša saka: “Ejam copēt”, tad vari būt laimīgs, ka nākamā paaudze ir uz pareizā ceļa. Jaunajam copmanim ir interese par ūdeņiem, par zivīm un dabu kopumā.
Piedāvājums, kas noliks uz pauzes! Jaunumi un pārsteigumi no Jahipaun.lv Video bloga #30 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
