Gudri muldēt nav malku krāmēt! Tā Artis par startu Lietuvas fīdercopes sacensībās Salmo Fishing Latvija Facebook lapā.
Pēc ceturtdienas treniņa viss likās vienkārši. Kā mūsu Latvijas brekšu guru Artis Verza teica: “Dod daudz gaļu, un kad tas bars nāks, tad viņš arī apstāsies. Tieši tik vienkārši viss arī likās, līdz sacensību dienai. Jo arī piektdienas treniņš parādīja, ka upē zivis ir, daudz zivju.
Sacensību dienas rītā mūs ielozēja uz trešās betonkas, blakus sektorā kur vakar mums bija treniņa cope. Vēl pēdējie padomi no kolēģiem un aiziet! Atradām kanti, atradām perspektīvās vietas, bet krietni seklāks kā vakardienas vietā.
Gaidām starta signālu… Starts! Kaimiņi pa labi uzreiz sāk ar smalko zivi pie kājām. Vēl viens sektors uz priekšu jau pēc pirmās minūtes mēģina noparkot Skirvītes breksi, kurš uz aci liekas ap 2+ kg. Otrs metiens un konkurentiem nākamais breksis. Pirmajās septiņās minūtēs viņiem jau divi brekši. Kosmoss! Pēc sajutām liekas, ka tūlīt arī mums būs. Tūlīt, tūlīt būs! Ir copes, ir mazā zivs, kustība notiek. Pirmā stunda visai ražīga. Dažāda kalibra zivis, bet ne tas, ko vajadzēja/gaidījām. Šādi arī mēs nosēdējām līdz pašām beigām, eksperimentējot, mainot, cenšoties kaut ko saprast, bet sapratām, ka neko nesaprotam. Zivs tā arī pagāja garām vai viņa vienkārši nebija, vai arī meistarības trūkums neļāva noķert. Tikmēr citas latviešu komandas ar lielisku rezultātu nostartēja savos sektoros. Gan pirmās/otrās un citas augstas vietas ieņemtas.
Arī otrā sacensību diena izvērtās tik pat smaga un darbīga, jo pēc pašu lietuviešu stāstiem, mūsu ielozētajā vietā būs zivis. Zivis bija! Bet tās bija lokālās vietās, klausoties pašus leišus, varēja noprast, ka visa zivs ar lielo karstumu bija saspiesta bedrē un migrēja no vienas uz otru. Protams arī miljons citas nianses, miljons neatbildētu jautājumu, viela pārdomām… Pēc sacensībās tomēr atrodas arī patīkami mierinājumi – cik labi, ka treniņos bijām un vismaz tur bija iespēja paķert un pakaifot ar lieliem brekšu portfeļiem.
Pasākums kopumā grandiozs! Vienuviet varēja sastapt tiešām pašus spēcīgākos lietuviešu un latviešu puikas. Pašam gan ir milzīga rūgtuma sajūta, tas ir tikai normāli. Sports no ikdienas copes atšķiras kā diena pret nakti. Čujs! Ņuhs! Poņa! + vēl vajag arī lielu veiksmes faktoru. Tiekamies pie ūdeņiem!”