Kā ziņo medijs Cēsu Druva, pēdējā gada laikā Vecpiebalgā pieaugusi neapmierinātība ar pašvaldības politiku ezeru apsaimniekošanā. Īpaši to izjūt makšķernieki, kuri pieraduši pie vietējo ezeru bagātībām, bet tagad nav mierā ar licencētās makšķerēšanas ieviešanu Alauksta un Ineša ezeros. Iedzīvotāji interesējas, kā vērtējams ezeru apsaimniekošanas eksperiments, kādi ir tā ieguvumi vai secinājumi. Vai nebūtu labāk ļaut pagastam pārņemt apsaimniekošanu, kā tas bija agrāk? Pašvaldības mērķis gan ir vides ilgtspējas nodrošināšana un apsaimniekošanas sistēmas uzlabošana, skaidroja domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.
Ezeru apsaimniekošanu šobrīd veic Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kas šīs tiesības ieguvusi konkursa kārtībā. Tā nav vienīgā organizācija novadā, kas rūpējas par publiskajiem ūdeņiem – piemēram, Zaubes Augšezeru apsaimnieko vietējā biedrība, savukārt Stalbes pagastā Ruckas ezera apsaimniekošanā arī darbojas licencētā makšķerēšana. Biedrība Gaujas ilgtspēja līgumu noslēgusi uz noteiktu laiku, un arī Vecpiebalgas iedzīvotājiem ir iespēja dibināt savu organizāciju un piedalīties konkursos. Jāatzīmē, ka šobrīd izsludināts jauns konkurss par Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu, un pieteikties var juridiskas personas.
Inese Suija-Markova norādīja, ka Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība veikusi vairākus uzlabojumus – labiekārtotas peldvietas, uzraudzīta makšķerēšanas noteikumu ievērošana, kā arī ezeros ielaisti zivju mazuļi. Licencētā makšķerēšana nesusi pozitīvus rezultātus – pirmajā gadā izsniegtas 814 licences Inesī un 778 Alaukstā. Iegūtie līdzekļi tiek sadalīti šādi: 7% saņem licenču realizētājs, 20% – valsts Zivju fonds, bet pārējie ienākumi – apmēram pieci tūkstoši eiro gadā – paliek pašvaldībai ezeru vides uzlabošanai.
Avots: Cēsu Druva
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu