Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības (GIAB) inspektori ir aktīvi strādājuši novembrī, cīnoties ar maluzvejniekiem. Maluzveja ir joprojām ļoti liela problēma, it īpaši šajā laikā, kad lašveidīgo zivju makšķerēšana ir aizliegta. Joprojām ir daudz cilvēku, kas par spīti augstajiem sodiem, mēģina nelikumīgi ķert zivis.
Tā 21.novembrī, apsekojot kādu Gaujas pietekupi, GIAB inspektori satikās ar makšķernieku, kurš lašveidīgās zivis mēģināja iegūt cemmerējot. Šai upē šobrīd jebkāda veida makšķerēšana ir aizliegta, bet zivju cemmerēšana ir nežēlīgs un sodāms zivju ieguves veids. Cemmerē, kad zivs tiek ķerta, nevis pievilinot to ar ēsmu, bet gan aktīvi izmantojot āķi vai cilpu. Turpināsies administratīvais process, kas par šādu pārkāpumu paredz sodu līdz 350 eur.
Savukārt 20.novembrī GIAB inspektori kādā Gaujas pietekupē aizturēja maluzvejnieku, kurš lašveidīgās zivis iekārojis iegūt ar tīklu. Lai maluzvejnieks būtu cik zinošs un piesardzīgs, tomēr katram reiz pienāk brīdis, kad tas iekrīt. Padomājiet, vai tas ir tā vērts!
13.novembrī GIAB inspektori sadarbībā ar Valsts Zemessardzi aizturēja maluzvejnieku, kurš Amatā nogalinājis 10 lašveidīgās zivis. Priekšā kriminālsods, kas par šādu nodarījumu paredz sodu un zivju resursiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu vismaz 7500 eiro apmērā. Paldies inspektoriem un Zemessardzes kareivjiem par veiksmīgu sadarbību.
Arī Valsts vides dienests aicina sabiedrību būt vērīgiem un ziņot, ja izdodas konstatēt iespējamu pārkāpumu. Pamanot negodprātīgu rīcību, iedzīvotāji aicināti ziņot VVD zvanot uz +371 26338800, vai izmantojot Vides SOS mobilo aplikāciju.
Lašu un taimiņu ieguve ir aizliegta visā Latvijā. Ieguves liegums neattiecas uz Rīgas līci – posmā no Vecāķiem līdz Vaivariem un lašiem un taimiņiem, kas iegūti nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, jo šīs zivis ir mākslīgi pavairotas zivju audzētavās un tām minētajās ūdenstilpēs nav dabīgo nārsta vietu.
Par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 EUR apmērā, bet jūrā – 429 EUR. Par pārkāpumu piemēro arī administratīvo sodu par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Maksimālais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu ir 350 EUR, bet par rūpnieciskās zvejas pārkāpumu – fiziskai personai 700 EUR, juridiskai – 4300 EUR. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, pārkāpējam draud kriminālatbildība.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu