“Lidojošās” zivis Ventas rumbā. Nostāsti vēsta, ka Hercogs Jēkabs 1640. g. izgudrojis ierīci zivju ķeršanai gaisā, 3x dienā no murdiem izņemot līdz 100 zivīm. 1920.-30. gados rumba pat sadalīta privātos posmos, kur katrs licis savu no kārklu klūgām pīto grozu. Mūsdienās, lai saudzētu zivju “resursus” jeb populāciju, rumbas apkārtnē makšķerēt un citos veidos zivis ķert vairs nedrīkst.
Katru pavasari Kuldīgā labāko nārsta vietu meklējumos dodas vimbas, kuras saskaras ar dabīgu šķērsli – 240 metrus plato Ventas rumbu. Pārvarēt to spēj tikai retā zivs, bet šie mēģinājumi izvēršas par īstu dabas izrādi.
Avots: Zootēka, Twitter/Delfi