Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta. Pie plātņžauņu apakšklases pieder arī raju virskārta (Batoidea). Pasaulē ir vairāk kā 440 mūsdienās dzīvojošu haizivju sugu, kas iedalītas 8 kārtās, no tām 6 kārtas ir izmirušas. Visas haizivis ir plēsīgas zivis.
Milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un krokjoslu haizivs (Chlamydoselachus anguineus) ir vienas no ilgākajām mazuļu nēsātājām un audzētājām. Šis laiks iespējams ir ilgāks pat par 24 mēnešiem, tomēr zinātniekiem trūkst precīzu novērojumu.
Krokjoslu haizivs uzskata par tādu kā dzīvo fosīliju, tās pirmitīvās un zutim līdzīgas formas dēļ. Tā ir tumši brūnā krāsā, ar neparastu žokli, apmēram divus metrus gara. Par krokjoslu haizivi to sauc tādēļ, ka tai ir seši pāri žaunu sānos, veidojot tādas kā krokas. Tās dzīvo Atlantijas un Klusajā okeānā, parasti sastopamas 50 – 200 metru dziļumā. Kopā šai haizivij ir ap 300 zobu, kas sakārtoti 19 – 28 rindās augšējā žoklī un 21 – 29 rindās apakšējā žoklī. Šīs haizivs senči dzīvojuši uz šīs planētas pirms apmēram 80 miljoniem gadu, un tā saglabājusi savu aizvēsturisko izskatu. Tā pārtiek galvenokārt no kalmārveidīgiem dzīvniekiem, gliemežiem, mazākām haizivīm un zivīm. Krokjoslu haizivs žokļus var atvērt tik plati, ka spēj sagrābt ēdmaņu, kas ir par to lielāka.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
The frilled shark is a strange, prehistoric-looking shark whose lineage can be traced back approximately 80 million years.pic.twitter.com/icobjEgOPa
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
