Marts ir laiks, kad daudziem spiningotājiem ir iestājusies neliela starpsezonu depresija. Ūdeņi nav vaļā, tos klāj ledus vai tieši otrādi – ir sācies pavasaris, un ledus sācis kust. Sācies plēsīgo zivju nārsts. Līdaku nārsta liegums ir no 1. marta līdz 30. aprīlim. Svētīgi ir šīs zivis nārsta periodā netraucēt, kaut makšķerēšanas noteikumi mums neliedz tās spiningot. Lomu paturēt nedrīkst. Visas noķertās zivis nekavējoties jāatlaiž brīvībā. Ja martā vēl ir ledus, tad līdakas no 1. marta ķert nedrīkstam. Ja esi kaislīgs spiningotājs, tad visas cerības tiek liktas uz to laiku, kad upēs būs noskrējis palu ūdens. Ja upes vēl klāj ledus, tad spiningošana ir iespējama no ledus malām.
Gar ledus malu ar prātu
Izskatās, ka ziema mūs šogad (raksts tapis 2021. gadā) lutina. Ir iespējams, ka uzsals pietiekami biezs ledus. Būs kārtīgi pali, kas patīrīs upes no dažādiem sanesumiem un izraus kādu dziļāku bedri. Daudzus gadus kārtīga ziema nav bijusi. Pavasara pali nav manīti ilgāku laiku. Pali, lielais ūdens dabai un zivīm nepieciešams tāpat kā mums, cilvēkiem. Ik pa laikam ieiet dušā un nomazgāt visus netīrumus. Upe ir kā dzīvs organisms, kam nepieciešams restarts. Ledus iešana un pavasara pali ir labākais veids, kā palīdzēt upei. Palu laikā tā iztīrās, parādās jaunas bedres, un tiek aiznesti nevajadzīgie sanesumi.
Šoreiz stāsts būs par spiningošanu neierastos laika apstākļos. Daudzi no mums ir redzējuši dažādas bildes ar drosmīgiem vai pārgalvīgiem spiningotājiem, kas stāv pie pašas ledus malas. Skats diezgan baiss. Pirms vairākiem gadiem piedzīvoju ko līdzīgu. Mani līdzi uz copi paņēma pieredzējušie lašinieki. Liels izbrīns bija, kad piebraucām pie upes. Izkāpjot no mašīnas un pametot skatienu upes virzienā, neredzēju nevienu vietu upē, kura nebūtu pārklāta ar ledu. Pie sevis nodomāju – čaļi mani izjokojuši. Man lika paņemt spiningu, sakrāmēt vizuļu kastīti un atved tevi pie sasalušas upes. Ļoti asprātīgi! Kā izrādījās, tas nebija joks. Kungi kārtoja somas un stutēja kopā vergas. Tieši to pašu darīju es. Kā saka, ja visi, tad es arī. Galvā bilde nelikās kopā. Kas tagad notiks? Kāti salikti, somas uz muguras uzmestas, un dodamies pa nelielu kalniņu upes virzienā. Stāvam pie upes. Man nav skaidrs, ko mēs ar spininga kātiem šeit taisāmies darīt. Tajā pašā brīdī no kolēģa puses seko stiprs cirtiens ar vergu pa ledu, viņš droši uzkāpj uz ledus un dodas uz upes vidu. Sekoju kolēģim, pie sevis domādams, kur tad mēs iesim un cik tālu. Kur acis redz, viss apkārt ciet. Pirms daudziem gadiem ziemas bija daudz aukstākas, ledus daudz drošāks. Nogājuši pa upi teju puskilometru, aiz līkuma parādījās aptuveni 60 metrus garš un kādus 15 metrus plats tīrs ūdens, kas nebija aizsalis. Strīpa, kura bija vaļā, atradās tuvāk pretējam krastam. Tuvojoties vietai, kas bija vaļā, ar vergu tika pārbaudīts katrs solis. Tikai tad, kad pārliecinājāmies, ka ledus ir drošs, 1,5 metrus no vietas, kura bija vaļā, apstājāmies un sakabes galā uzāķējām mānekļus.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Mums mānekļi atšķīrās. Kādu laiku jau biju uzticīgs saviem mīļajiem vobleriem. Mani skolotāji savukārt turējās pie lašu un taimiņu klasikas, kas ir šūpiņi. Apmakšķerējuši šo vietu, kuru neklāja biezs ledus slānis, devāmies tālāk. Tur ledus bija biezs un drošs. Man kā jauniņajam ļoti interesēja saprast, pa cik biezu ledus kārtu mēs pārvietojamies. Paņemot vergu un mēģinot ledū izcirst caurumu, man tas neizdevās. Ledus bija noteikti vairāk nekā 20 centimetrus biezs, un tādā izcirst caurumu ar vergu ir ļoti grūti. Pāris minūšu ņemšanās ar vergu mani par to pārliecināja. Jāsaprot, ka tā ir upe, kurā ir straujākas vietas, kur ledus var nebūt tik drošs kā vietās ar lēnāku straumi. Tieši šī iemesla dēļ vienmēr jāņem līdzi verga un, pirms speram soli uz priekšu, ar cirtienu jāpārbauda, kur mēs grasāmies kāpt. Mēs devāmies vairākus kilometrus pa upi uz augšu, meklējot vietas, kas ir vaļā un kur pastāv iespēja droši piekļūt ledus malai. Nekāda Eldorado nebija. Atradām četras potenciāli labas vietas, kurām varēja tikt klāt un drošā attālumā piekļūt ledus malai. Šajās vietās mums izdevās tikt pie pāris taimiņiem un pāris copēm. Rezultātu deva tieši vobleri. Tos var ilgāk noturēt straumē. Šūpiņš ātrāk grimst, bet vieta, kur spiningot, nav plata. Līdz ar to tas ātri beidz spēlēt un ātrāk jāvelk ārā. Spiningojot šādos apstākļos, izvēlos peldošus voblerus ar dziļu iegrimi. Māneklim pēc nokļūšanas ūdenī jāvar pēc iespējas ātrāk nokļūt vajadzīgajā dziļumā. Ziemā vietas, kas ir vaļā, nav platas. Tās ir atsevišķas upes strēmeles, kuras nav aizsalušas un reti mēdz būt upes platumā. Tieši šī iemesla dēļ ir nepieciešams, lai vobleris uzreiz iegrimtu vajadzīgajā dziļumā. Izvēloties nepareizā tipa mānekli, reti izdosies tikt pie rezultāta. Man vienmēr patīk teikt, ka nav universālu mānekļu, bet katrai vietai noder cits. Arī kātu izvēlei jābūt attiecīgai laika un vietas apstākļiem. Ja esat nolēmuši riskēt ar šādu ekstremālu copi, tad ieteiktu uz to doties ar garāku spiningu. Tā garumam vajadzētu sākties no trim metriem un uz augšu. Ar īsu kātu būs grūtāk uz ledus uzvilkt zivi, kas pieķērusies. Visām mazajām lietām – riņķiem, sakabēm, āķiem – ir jābūt kvalitatīviem un stipriem. Ar auklas plānumu nepārspīlējam. Zivi mēs daļēji velkam pa ledu. Auklas izturībai jābūt lielākai, nekā parasti esam pieraduši. Plānāku par PE 1,5 (0,18–0,20 mm) neieteiktu. Ņemot vērā to, ka spiningosim laikā, kad gaisa temperatūra būs stipri zem nulles. Būs nepieciešams speciāls silikons, kas neļaus pītajai auklai sasalt. Tādi silikoni nopērkami vairākos makšķernieku veikalos. Ja tuvākajā makšķernieku veikalā nav šāda silikona, var izlīdzēties ar Johnsons baby oil. Šī eļļa ir pārbaudīta jau sen pirms speciālo silikonu ēras. Silikons ir daudz šķidrāks, un ar to ir vienkāršāk darboties. To var uzsmidzināt spiningojot. Baby oil ieteicams iepriekšējās dienas vakarā uzklāt uz auklas, lai tā pa nakti iesūcas auklā. Eļļa ir daudz biezāka, un tāpēc to vajadzētu darīt siltumā. Kā zinām, aukstumā eļļas kļūst biezākas, un tas uzklāšanu padarīs daudz grūtāku. Tāpēc vajadzētu auklu sagatavot jau mājās.
Daudz strīdu bijis par auklām – kāda labāka, kura izturīgāka, astoņu vai četru pinumu, kuri zīmoli labāki vai sliktāki. Es izmantoju Japānā ražotās auklas. Esmu izmēģinājis visus populārākos japāņu zīmolus – YGK, SUNLINE, GOSEN, VARIVAS un YAMATOYA. Nevaru neko sliktu teikt ne par vienu no šiem zīmoliem. Vairāk ir jāskatās, kādam nolūkam aukla ir ražota. Astoņu pinumu auklas uzsūks mitrumu vairāk nekā četru pinumu auklas. Līdz ar to tā ātrāk sals un kļūs nelietojama. Šādiem ekstrēmiem laika apstākļiem jāizmanto četru pinumu auklas, tās neuzsūc daudz mitruma, ir abrazīvi noturīgākas un kalpos ilgāk.
Pēdējos pāris gadus esmu pieķēries Varivas zīmolam. Tam ir daudz dažādu modeļu, no kuriem katrs atradīs sev piemērotāko auklu. Izvēle liela. Šogad februārī bija -25 grādu temperatūra. Uz spoles bija uztīta Varivas Premium PE 4 pinumu aukla, kas pirms tam apstrādāta ar silikonu. Nospiningojām visu dienu, aukla neapledoja. Ik pa laikam spininga riņķis gan jāpatīra, citādi uz tā sakrājas mitrums un veidojas ledus. Bet nekādā citādā ziņā problēmu nebija. Biju ļoti apmierināts ar auklu un domāju to izmantot nākotnē.
Nebrauc viens
Šogad sociālajos tīklos redzēju daudz dažādu bilžu. Ārā atkusnis, makšķernieki stāv uz ledus malas metru no vaļējas upes. Tiem nav blakus vergu, ar kuru var pārbaudīt, cik ledus drošs un biezs. Šādas bildes mani nedaudz šokēja. Nedrīkst tik bezatbildīgi staigāt pa ledu, kas kūst, un turklāt zem tā tek straume. Upēs ledus biezums ir nevienmērīgs. Kur stiprāka straume, tur ledus plānāks. Kur mazāka, tur biezāks. Gauja ir viena no bīstamākajām upēm. Tā ir smilšaina. Smiltis kopā ar ūdeni un straumi ir kā smilšpapīrs. Tā biezums mainās, un atkusnī to izskalo ļoti ātri, kas var novest pie nepatīkamas peldes. Šeit nedaudz aprakstīšu par to, kam vajadzētu būt līdzi, lai šo ziemas spiningošanas nodarbi padarītu drošāku.
Uz copi nebraucam vieni paši. Mēģinām atrast kādu draugu vai paziņu. Kompānijā būs drošāk un jautrāk. Kad zivis neķeras, būs ar ko pazirgoties. Ņemam līdzi vergu. Tā ir neaizvietojams drošības darbinieks pie jūsu sāniem. Iebrauciet veikalā un nopērciet kaķa nagus. Tā ir lieta, kas palīdzēs izrāpties ārā no ūdens, ja tas būs nepieciešams. Ir cilvēki, kuri velk peldošos kombinezonus vai peldvestes, – drošs veids, kā noturēties virs ūdens, ja notikusi nelaime. Noteikti ņemsiet līdzi mugursomu, kurā ieliksiet termosu ar karstu tēju un maizītēm. Atrodiet somā vietu virvei. Tā var izglābt dzīvību. Nedod dievs, ja atgadījusies nelaime un cilvēks ielūzis pie ledus malas un paša spēkiem nespēj izrāpties no ūdens. Virve būs īstais glābiņš, ko varēsiet pamest nelaimē nonākušajam cilvēkam. Iespējams, ka, šo lasot, kādam nemaz vairs negribēsies spiningot no ledus malas. Sargāsim sevi un būsim uzmanīgi.
Vēl nedaudz par apaviem. Krasti bieži ir apsaluši, līdz ar to slideni un iešļūkt uz pēcpuses tur, kur nevajag, lielu prasmi neprasa. Ir speciālas uzlikas ar radzēm, kuras uzvelk uz zābaka zoles, un iespēja paslīdēt samazinās līdz minimumam. Ievērojot šos ieteikumus, droši dodamies izbaudīt skaistos dabas skatus un ziemas spininga priekus.
Esam uzmanīgi, saudzējam sevi un tuvākos! Ne asakas!
Kur paliek lielie zandarti – Imants Tiltiņš un Svens Rubulis. Ķeram lielo! #3 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
