No žurnāla Lielais loms arhīva.
Gauja ir viena no mūsu lielākajām taimiņu un lašu upēm, tai apsaimniekotājs GIAB (Gaujas Ilgstpējības attīstības biedrība) – biedrība, kuras intereses ir 5–7 gadu laikā pavairot zivju resursu, atjaunot mazās Gaujas pieteku upītes, lai tajās notiktu sekmīgāks taimiņu nārsts, krāču un nārsta vietu tīrīšana, smoltu laišana un citas ar Gauju saistītās lietas, kas palīdzētu pavairot zivju resursu.
Pašreizējais Gaujas potenciāls veido tikai 28% no iespējamā zivju resursa. Papildus valsts programmai tika ielaisti neskaitāmi tūkstoši smoltu Raunas un Amatas upēs. Kopā ar DAP (Dabas aizsardzības pārvalde) tiek apstiprināti projekti par Gaujas baseina upju tīrīšanu. 2020. gadā tika iztīrītas Sikšņu krāces, kuras ir vienas no lielākajām un potenciāli labākajām nārsta vietām Gaujas augštecē, kuru tur netrūkst.
Cilvēka iejaukšanās
Vēl ir problēma ar mazajiem hesiem un aizsprostiem. Ir plānots veikt pilnu upes inventarizāciju Amatā, lai saprastu, kas ir pie vainas. Amata ir viena no potenciāli lielākajām nārsta upēm Gaujas baseinā. Un ne tikai. Alatas un foreles Amatā ir sugas, kuras upē uzturas visu gadu. To kļūst mazāk. Domājams, ka to varētu veicināt hesa straujās ūdens svārstības, kuras maina ūdens temperatūru, un ātra temperatūras maiņa ir nelabvēlīga lašveidīgajām zivīm. Temperatūras svārstību dēļ zivis pamet savas ierastās mājvietas. Vēl var būt daudzi citi iemesli, skatoties uz Gaujas zivju resursu kopējo fonu. Slāpeklis, pesticīdi, ar kuriem tiek migloti lauki, nonāk mūsu upēs. Siltās ziemas, kuru dēļ pietrūkst ledus iešanas, kas iztīra un izrauj upes gultni. Tas viss ir liels darbs, kas kādam jādara. Mēs, makšķernieki, esam liela daļa no tā visa. Bez mums un mūsu atbalsta tas nav iespējams. Licencētā makšķērēšana dod līdzekļus. Makšķerniekam nopērkot licenci spiningošanai Gaujā, viņš atbalsta mūsu zivju un lašveidīgo zivju resursu saglabāšanu un pavairošanu nākotnē.
Kārļu un Braslas zivaudzētavas katru gadu Gaujā un tās baseina upēs ielaiž vairāk nekā 100 tūkstošus smoltu ar nogrieztām taukspurām. To griešana ir laika un darba stundu apjoms, ko veic zivaudzētavas darbinieki. Stundām ar rokām pāris grādus aukstā ūdenī griežot spuras, – tas ir smags roku darbs. Kaimiņos tas jau sen ir digitāls process, kurā tiek izmantoti čipi, kas pēc tam ar ierīci tiek nolasīti. Tādējādi tiek iegūta visa vajadzīgā informācija par lašveidīgās zivs dzīvi. Lai arī esam diezgan patālu no visām moderno tehniku iespējām, kuras ir pieejamas mūsu kaimiņiem, arī mēs ejam uz priekšu un kopā varam padarīt nākotni zivīm bagātāku.
Pieskatām savus ūdeņus
Taimiņu spiningošana kļūst populārāka, un tas priecē. Jo vairāk makšķernieku būs pie ūdeņiem, jo labāk upēm. Iespējams, Covid-19 ieviestās karantīnas un citu ierobežojumu dēļ makšķerniekiem ir vairāk brīvā laika, kas tiek pavadīts pie ūdeņiem. Pats biju pie tā makšķernieku pulka, kurš, nemainot taimiņu un lašu spiningošanas tradīcijas, 1. janvārī plašā draugu lokā devās Līgatnes virzienā. Šis upes posms man vienmēr ir bijis sirdij tuvs tā skaistuma dēļ. Dabas takas, krāčaina upe un klinšainie krasti liek elpai aizrauties. Spiningot un reizē tur atrasties ir prieks. Pat zivis paliek otrā plānā! Jāsaka, ka no mūsu sešu cilvēku kompānijas ar zivīm izcēlās tikai divi no mums. Raimondam trāpījās taimiņu bērniņš, bet Tomam kārtīgs tuvu pie 80 cm garš taimiņa tēvs.
Taktika
Pašam man pa nullēm. Nu, ko darīt! Tā ir makšķerēšana, ar zivīm nekad neko nevar zināt. Gribētāju bija ļoti daudz, un, apjautājoties par lomiem, vien retajam bija izdevies tikt pie kāda taimiņa. Pie sevis domājot un pērkot licenci Jaunā gada vakarā, bija nojauta, ka manis izvēlētajā posmā daudz zivju nebūs. Vietas, kuras biju nolēmis aplūkot, bija straujas ar spēcīgu straumi. Tas jau man tā kā bija skaidrs, ka laikā, kad ūdens temperatūra ir nedaudz virs nulles un tikko ir beidzies lašveidīgo zivju nārsts, straujās un krāčainās vietās taimiņam uzturēties nepatīk. Viņš vairāk uzturas vietās ar vienmērīgāku un mazāku straumi, kur straumes spiediens nelēkā. Taimiņš izvēlas mierīgākas vietas, kurās tas atpūšas pēc labi padarīta darba. Izstaigājām Līgatnes dabas takas, pāris foto ar selfijiem, un pusdienas laikā pieņēmām lēmumu nobraukt zemāk uz mierīgākām vietām, kur straumes spiediens būtu mazāks. Jarēķinās ar to, ka dienas ir īsas un daudz vietu izbraukāt nesanāks. Noejam pāris posmus, un diena jau otrajā pusē. No Līgatnes aptuvenu 40 minūšu braucienā esam citā vietā. Izskatās labi, cilvēku daudz mazāk, un daudz pēdu gar upi neredzam. Esam palikuši trīs vīru kompānija. Pārējie trīs mūsu sabiedrotie nolēma doties mājās un mums vairs nepievienoties. Priecēja, ka mūsu izvēlētajā vietā nebija bijis daudz cilvēku. Tas paaugstināja cerību aiziet no nulles. Pulkstenis rādīja 14.30. Līdz tumsai nedaudz vairāk kā stunda. Nolēmu tālu no mašīnas nedoties, kaut 10 minūšu gājienā pa straumi uz leju ir 100 m skaista vieta, kur upe kļūst dziļāka ar sakritušiem kokiem, kas ir ļoti laba slēptuve taimiņam. Mani kolēģi rīkojās pretēji un uzgāja pa straumi uz augšu zem mazas Gaujas pietekas upītes, kurā uz nārstu dodas lašveidīgās zivis. Tādās vietās pie upīšu iztekām ir vērts pievērst uzmanību. Nepagāja ne 20 minūtes, kad kolēģim uz Timon voblerīti pieķērās skaists taimiņš. Pēc neilgas cīņas tika mērīta 80 cm gara zivs. Šāda izmēra taimiņš ir liels. Tuvu 80 cm robežai zivs svars varētu būt gandrīz pieci kilogrami. Pats, kā jau iepriekš minēju, pie copes netiku. Prieks bija par Toma lielo taimiņu. Spiningoju daudzus gadus, un tāda izmēra zivs ir pieskaitāma pie trofejas kārtas zivīm. Braucot mājās un priecājoties par Toma smuko taimiņu, raisījās domas par rītdienu.
Uģis Circenis. Ja uzaicini meiteni uz deju, tas nenozīmē, ka precēsies “Ķeram lielo!” #28 epizode
Šogad pirmās trīs gada dienas varējām pavadīt pie ūdeņiem. Bija skaidrs, ka rītdien mēs noteikti dosimies vēlreiz upes virzienā. Šoreiz nolēmām pastaigāt gar Gaujas lejteci un paskatīties, vai nevar noķert kādu spožo taimiņu, kurš nesen ienācis no jūras. Tie ir daudz spēcīgāki, un to uzvedība ir daudz agresīvāka par tiem, kuri tikko nārstojuši. Sākām spiningot labi zināmās vietās, kurās parasti mēdz uzturēties svaigie taimiņi. Doma bija ātri izstaigāt un pēc iespējas vairāk apbraukāt zināmās vietas, lai rastos priekšstats, cik aktīvas ir zivis. Ir bieži nostrādājusi pieeja ilgi neuzturēties vienā vietā, bet pēc iepējas vairāk apbraukāt potenciālās zināmās vietas. Šāda veida taktika ļoti labi strādā, kad zivis ir aktīvas un ķeras uzreiz. Tiklīdz mainās laika apstākļi, ūdens svārstības, spiediens un citi faktori, šāda taktika var nenostrādāt. Šādos gadījumos pie potenciāli labākajām vietām jāpavada ilgāks laiks, jāpamaina mānekļi un to vadīšanas leņķi. Šāda taktika mēdz nostrādāt tad, kad zivis negrib ķerties.
IR!!!
Rīts sākās nesteidzīgi, ar kafiju un pārdomām par vakardienas copi. Tieši vēl nodomājām, ka taimiņš īsti vēl nav atguvies no nārsta un straujās vietās uzturēties nevēlas. Esam lejtecē, kur straume vienmērīgāka un lēnāka. Piebraucām pie vietas, kur līkuma iekšmalā ir krauja ar bedri. Andris nogāja zemāk, kur sākās bedres izeja, Mārtiņš nedaudz augstāk, un es – bedres vidū. Andžam pirmajos metienos uz Timon Tricoroll vobleri skaists, spožs neliela izmēra taimiņš, kurš nesen ienācis no jūras. Turpat blakus Mārtiņam nerealizēta cope. Saprotot un prātā paturot vietu, kurā bija ņēmiens, pēc dažu metienu intervāla sekoja skaists grābiens un labs spiningotāja piecirtiens. Pēc dažām sekundēm zivs aizgāja. Tā gadās, neko darīt… Redzot dažu desmitu minūšu laikā notikušo, likās, nu būs dieniņa!!! Tās pārdesmit minūtes bija jautras, bet tālākā stunda bez nekādām pazīmēm par zivs klātbūtni.
Nolēmām pārbraukt uz nākamo vietu. Vairākas saliņas, gar kurām tek dziļa un lēna straume. Iestājos dziļākajā vietā, un pēc pāris metieniem sekoja pamatīgs belziens pa Rogos vobleri. Ir!!! Jūtams, ka zivs nav maza. Spriežot pēc agresīvās uzvedības, noteikti ir spožais. Tā arī ir. Un pēc pāris minūšu cīņas krastā ir skaists taimiņš – spožs un resns. Redzams, ka upē tas ienācis nesen. Vieta plaša, un sajūtas, ka viņš te varētu būt ne gluži vienīgais.
Tāpēc nolemju piestrādāt pie vietas. Sāku ar vobleriem, kuru iegrime ir tāda, lai vobleris ietu pusūdenī. Tad nomainīju uz dziļākiem, un, tiklīdz biju uzlicis Pontoon 21 Crack Jack Deep, tā sekoja stiprs un pārliecinošs rāviens. Pēc rāviena sekoja skaists zivs lēciens gaisā, un tā lēciena brīdī atbrīvojās no voblera āķiem. Uz acs likās tuvu pie 4 kg spēcīgs, spīdīgs sudraba krāsas taimiņš. Eh!!! Pie sevis nopūtos. Žēl, ka aiziet tik skaistas un lielas zivis. Tas tajā dienā bija viss no mūsu 2. janvāra notikumiem. Piedzīvojumi un copju skaits nebija liels, tomēr katrs tikām pie copēm, skaistām emocijām un pilnām plaušām ar svaigu gaisu. Lašu un taimiņu sezona tikko sākusies, viss vēl priekšā. Dodamies uz mūsu lašu upēm, baudām dabu, meklējam piedzīvojumus un sargājam savus dabas dotos resursus. Šogad Gaujā lašveidīgo nārsts esot bijis labs. Un tas nozīmē, ka šis gads būs lomiem bagāts. Iespējams, ka vēl mums var patraucēt ziema, kas var ieviest savas korekcijas spiningošanā. Upē ir pietiekami zema ūdens temperatūra, un pāris dienu mīnusu temperatūra var samazināt iespēju tikt pie tās. Cerēsim uz to labāko, kaut daba pati zina, kad un kādas pārmaiņas tai nepieciešamas.