Breksis ir viena no populārākajām karpu dzimtas zivīm, kas iecienīta pludiņmakšķernieku, gruntsmakšķernieku un pat zemledus copmaņu vidū. Šī zivs izceļas ar plašu dzīvesvietu areālu – tā sastopama upēs, kas ieplūst Azovas, Baltijas, Kaspijas, Baltajā un Melnajā jūrā, kā arī daudzos Eiropas ezeros. Breksis ir iedzīvojies arī citos reģionos, tostarp Sibīrijā un Kaukāzā, padarot to par vienu no universālākajām saldūdens zivīm.
Izskats un izmēri
Breksis ir viegli atpazīstams – tā ķermenis ir plats un saplacināts vertikāli, ar garu anālo spuru. Tā mute atrodas gandrīz ķermeņa apakšējā daļā, piemērota barības meklēšanai pa grunti. Āda ir sudrabota ar vieglu zeltainu nokrāsu, bet spuras – pelēcīgas. Vidēji brekši sasniedz ap 50 cm garumu un līdz 6 kg svaru, taču ir bijuši gadījumi, kad šī zivs izaug līdz pat 70 cm garumam un 8–10 kg svaram, kļūstot par iespaidīgu trofeju jebkuram makšķerniekam.
Dzīves cikls un nārsts
Breksis nārsto pavasarī, parasti aprīļa beigās līdz maija beigām, kad ūdens temperatūra sasniedz ap +12°C. Tas izvēlas sēkļus ar ūdenszālēm, kur vienā reizē izdēj līdz pat 390 tūkstošiem ikru. Pēc nārsta brekši pārvietojas uz dziļākām vietām, kur barojas un pavada vasaru.
Barība un ēšanas paradumi
Breksis ir visēdājs – tas barojas ar tārpiem, kūniņām, moluskiem un ūdenszālēm, taču neatsakās arī no neparastākas barības, kā maize, mīkla vai putraimi. Ziemā brekši bieži uzturas baros dziļumā, bet pavasarī un vasarā tos var sastapt pie sēkļiem un vietās ar bagātīgu ūdenszāļu klātbūtni.
Makšķerēšana – brekša medībās
Breksi iespējams makšķerēt visa gada garumā, izmantojot dažādas tehnikas un aprīkojumu. Vasarā to ķer gan no krasta, gan no laivas, pielietojot pludiņmakšķeres vai gruntenes. Brekši ir piesardzīgi un bailīgi, tāpēc labākie lomi ir agrās rīta stundās vai vakaros, kad zivis piepeld tuvāk krastam. Lieliskas copes vietas ir pie bedru malām vai pašās bedrēs, kur brekši regulāri uzturas.
Padomi veiksmīgai copei
Veiksmīga makšķerēšana brekša medībās prasa atbilstošu aprīkojumu. Aprīkojumam jābūt vieglam un līdzsvarotam, auklai – abrazīvi noturīgai un pavadiņai – pēc iespējas nemanāmai ūdenī. Ēsmai vispiemērotākās ir sliekas, motiļi, maizes bumbiņas, konservēta kukurūza un aromatizētas mīklas. Ziemā būtiska ir rūpīga iebarošana – izvēloties vairākas āliņģu vietas un pacietīgi gaidot, līdz brekši tur nonāk.
Gastronomiskā vērtība
Neskatoties uz to, ka breksim ir daudz asaku, tā gaļa ir garšīga un iecienīta dažādos ēdienos. Brekši var cept, kūpināt vai izmantot zupās, padarot šo zivi par vērtīgu papildinājumu maltītei.
Breksis ir ne tikai aizraujošs makšķerēšanas objekts, bet arī zivs, kas piedāvā izcilu iespēju baudīt dabu un pārbaudīt savas prasmes pie ūdeņiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu