Šobrīd esmu aizdevies pirmajā atvaļinājumā uz siltākām zemēm, kamēr Latvijā vēl ziema aiz logiem. Bet…atvaļinājums bez copes tāpat neiet kopā. Tāpēc aizņēmos no drauga 4daļīgu spiningu, to kopā ar spoli un mānekļu kastīti ieliku čemodānā līdzi. Pāris stundu pārcelta lidmašīna dēļ laikapstākļiem, tad vēl 5 stundas gaisā un esmu jau siltumā piereģistrējies viesnīcā.
No sākuma uz jautājumu vai drīkstu makšķerēt saņemu apstiprinošu “JĀ”, kas manām ausīm jau skan kā mūzika. Jāiet nočekot piekraste, jo šeit katrai viesnīcai savi metri pie jūras un gar malām žogs, lai netiec citā teritorijā. Par laimi manā gadījumā var droši pārvietoties pa 3 viesnīvu teritoriju, kas dod 300 metru potenciālas copes iespējas, BET visur ir sekls, izņemot vienu vietu, kur pie piestātnes tiek parkoti lielie kuteri, attiecīgi arī dziļums ir vērā ņemams. Baigi nepadomājot, līdzi paņēmu tikai voblerus un šūpiņus, kas bija kļūda. Lai gan pirmajā dienā mētājot visu pēc kārtas, uz voblera tieku pie baisākā ērma, saukts par “lizardfish”, zivs neliela, bet rīkle milzīga un pilna ar zobiem. Ņemt nost no āķa baisi, jo standziņas man līdzi nav. Tie mošķi bija gana atsaucīgi, bet gribās vēl.
Nākamajā dienā pāris stundas veltu spiningam, bet pilnīgi nekādas reakcijas, vienīgi uz šūpiņa visu laiku skrien pakaļ vējenēm līdzīgas bultas ap 40cm garumā, bet neņem, vienkārši skrien pakaļ. Neesmu mierā un kaut kas ir jādara lietas labā. Biju pastaigā uz vietējo zivju tirgu. Vietējā kultūra ir vienkārši baisa, bet par to ne šajā stāstā. Tirgū zivju klāsts ir milzīgs – grūperi, garneles, astoņkāji, kalmāri un tā tālāk. Samaksājot ap 2 eur, nopērku 3 kalmārus. Tālāk domāju ko ar viņiem darīt. Uztaisīju grunteni (svina vietā 20g šūps, visa sistēma no 0.37 fluorkarbona, divas pavadas ar to pašu fļuriku un galā no veobleriem noņemti trīsžuburīši). Sagaidīju tumsu, viesnīcas restorānā klusām aizņēmos nazi un aidā uz piekrasti. Kalmāri svaigi vēl ar visu tinti iekšā, smaka baisa, bet nu izķidāju, sagriežu strēmelītēs, uz trīsžuburiem virsū un aidā jūrā. Pēc grimšanas ātruma spriežu, ka apakšā metri 6. Sistēma nogrimst un nekovējoties jūtu agresīvas copes. Atļauju ierīt un taisu piecirtienu. Galā kaut kāds mežonis. Spolei bremze piegriezta, bet kāts ripā un spole kauc, līdz brīdim kad seko zaceps. Tas mežonis paņēma un visu sistēmu ievilka koraļļos. Līdzi neko nebiju paņēmis, aprāvos un gāju uz viesnīcu remdēt bēdas vēsā alus kausā.
Diena nākošā. Domāju, kā izvairīties no zacepiem, jo atstāt visu šūpiņu kolekciju galīgi nav vēlmes. Pītai auklai (#1.2) uzsēju galā metru fluorkarbona, tad ar karabīni iekarināju šūpiņu bez āķa un pie āķa gredzena piesēju vēl fluorkarbonu ap 40 cm un tam galā trīsžuburīti.
Kalmārs līdzi un aidā. Jau biju novērojis, ka vakaros ir paisums un no rīta ap 10iem jūra sāk atkāpties. Esmu vietā pirms desmitiem, iemetu sistēmu, copes seko uzreiz, un drīz vien tieku pie krāsaina brīnuma.
Vispirms nopētu potenciāli asās spuras, no āķa nost, bilde un uzredzēšanos. Bet…jā, copes ir daudz, bet kolīdz pagaidi drusku ilgāk, tā zivs ievelk visu koraļļos un balle beidzās. Tostarp paņēma atkal kas iespaidīgs, bet iznākums tieši tāds pats. Bet nu vēl pāris krāsainus brīnumus izvelku un metu mieru. Makšķernieka dzītais gēns ir nomierināts un pie savām pirmajām Sarkanās Jūras zivīm es esmu ticis. Pastāv jau varbūtība pa maksu iebraukt jūrā uz copi, bet tāda cope mani neuzrunā. Šādi no krasta, pašam kaut ko izdomājot ir daudz reizes interesantāk. Skaidrs, ka ja gribās ko tādu atkārtot, tad ir jāņem līdzi 2 diametru flurokarboni lai maksimāli aprautu tikai āķus.
Sistēmas jātaisa garas ar resnu fluorkarbonu, lai ir kaut cik aizsardzība no koraļļiem, un obligāti vajag vienžubura āķus un slīdošos svinus ko izmantot. Neatradu šeit nevienu copes veikalu kur kaut ko iepirkt jo viss balstās uz daivingu un tāda veida tūrismu. Bet jebkurā gadījumā esmu priecīgs, jo sanāca pacopēt kaut kur tālāk un neizmantojot nekādus gida pakalpojumus, kuri tavā vietā visu izdara un Tev atliek izvilkt zivi un justies lepnam ar trofeju. Ak jā, biju netīšām aizķēris “puffer fish”, kas ir indīga, to pat nebildējot kratīju nost no āķā. Vietējiem rādīju bildes ko esmu noķēris, šie teica, ka esmu stulbs, ka atlaidu, jo īpaši sarkanā esot super garšīga. Man vēl pāris dienas priekšā, varbūt aiziešu vēl paprovēt vēl pie kādas sugas tikt 😊 Ne asakas visiem, tiekamies pie un uz ūdeņiem!
Arvis Ančevskis.
