Saskaņā ar Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas Facebook lapā publicēto informāciju, iespējams, ka kritīs 1987.gadā uzstādītais noķertās alatas (Thymallus thymallus) rekords. LMSF ir saņēmusi pieteikumu par rekordam atbilstošu noķertu alatu. Kaspars Poišs, rekorda pieteicējs 15.maijā Gaujā ar slovāku meistara darinātu vobleri noķēris 1200 gr. smagu un 49,5 cm. garu alatu. Alatas rekorda pieteikums tiks izvērts LMSF valdē sadarbībā ar mūsu zivju pētniekiem no BIOR. Līdzšinējais alatas rekords pieder J. Bogdanovičam – 1020 g., arī toreiz alata noķerta Gaujā.
K.Poišam pieder arī taimiņa (Salmo trutta) rekords – 6155 g.
Pēc Wikipedia datiem:
– Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā. Daudzās valstīs, arī Latvijā, iekļauta Sarkanajā grāmatā. Eiropā aizsargājama saskaņā ar Bernes dabas aizsardzības konvencijas trešo pielikumu, Saldūdens zivs, retos gadījumos sastopama iesāļā ūdenī piekrastē.
– Latvijā droši zināma tikai Gaujas un Ventas baseinu galvenajās upēs un dažās to pietekās. 20. gadsimta sākumā un vidū literatūrā norādīta daudzās nelielajās šo upju pietekās, kā arī Pededzē. Parasti sastopama ar skābekli bagātu, nepiesārņotu upju straujajos un krāčainajos posmos, ar stingru smilšu vai akmeņotu gultni. Ezeros Latvijā nav atrasta. Apdraudējumus sugai rada vides piesārņotība, upju regulēšana un aizsprostošana,[3] malu elektrozveja.Tiek uzskatīts, ka alatas, visticamāk, bijušas starp pirmajām zivju sugām, kas ieradušās Latvijas teritorijā pēc ledus laikmeta beigām.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
– Izskats un īpašības. Ķermenis slaids un ieapaļš. Mute vērsta uz priekšu, ar sīkiem zobiem tajā. Mugura zaļgani pelēka, pārējais ķermenis sudrabots, ar neizteiktām gareniskām brūnganām svītrām uz sāniem un melniem plankumiņiem uz muguras un sānu augšdaļas. Krūšu un vēdera spuras no dzeltenīgām līdz sarkanām, muguras, anālā un astes spura violetas. Uz neparasti augstās muguras spuras vairākās rindās četrstaraini tumši plankumiņi. Pirmsnārsta periodā tēviņu krāsojums pastiprinās un tiem izveidojas nārsta kārpiņas. Mazuļiem uz sāniem tumšas šķērssvītras.
Skaitliskie dati
Maksimālais garums: līdz 69 cm, Latvijā līdz 40 (43) cm, garums bez astes spuras Latvijā līdz 33 cm.
Parastais garums: pasaulē ap 30 cm.
Maksimālais svars: līdz 6,7 kg, Latvijā līdz 0,6 (1,0) kg.
Maksimālais vecums: 14 gadi.
Muguras spura (D): 3-10 cietie un 11-18 mīkstie stari,
Anālā spura (A): 2—6 cietie un 8-11 mīkstie stari,
Krūšu spuras (P): 1—2 cietie un 11-16 mīkstie stari,
Vēdera spuras (V): 1—2 cietie un 8-12 mīkstie stari,
Astes spura (C): 19-21 stars,
zvīņu skaits sānu līnijā: 68-98,
Pirmā žaunu loka bārkstiņu skaits: 6-30,
Mugurkaula skriemeļu skaits: 53-62.
No līdzīgajām sugām atšķiras ar taukspuras esamību un lielāku staru skaitu muguras spurā nekā citām lašu dzimtas zivīm, tāpat lielāku nekā sīgu dzimtas zivīm vai salakām.
Cope tālrunī. Kaspars Puksts par tautas klasi un bigbaita norietu. “Ķeram Lielo” #38 epizode
Abonē uz otro pusgadu līdz 21.jūnijam un uzzini daudz ko jaunu!Saistītie raksti
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
