Daudzi cilvēki dzīvo ar domu atpūsties kaut kur pēc iespējas tālāk, kur upes ir straujākas, bet jūras – dziļākas. Parasti cilvēki pirms došanās uz svešāku vietu sapotējas pret difteriju, pret B hepatītu utt., bet es domāju, ka daudzi pat neiedomājas par dažādiem dzīvniekiem, augiem un arī zivīm, kas var izrādīties kaitīgi un pat bīstami cilvēka veselībai un arī dzīvībai. Jā, mēs zinām, ka nevajag atrasties krokodilam pa kājām vai haizivij pie spurām, bet ir jau arī citas dzīvās radības.
Šoreiz runa būs par akmeņzivi, kas pieder pie Synanceia dzimtas zivīm. Tā ir indīgākā jūras zivs un viena no bīstamākajām radībām pasaulē. Ja nejauši uzkāpsiet uz akmeņzivs, tā jūs vienkārši nogalinās, injicējot indi dziļi kājā. Bez tūlītējas kvalificētas palīdzības iznākums ir diemžēl letāls. Pēc aculiecinieku teiktā, sāpes no akmeņzivju indes ir tik intensīvas, ka tās upuri bieži lūdz pat amputēt kāju. Šī zivs darbojas kā vienkārša bioloģiska nāves mašīna.
Tātad, ja jūs dodaties, piemēram, uz Austrāliju, uzmanieties no šīm slepkavām! Tās var paslēpties no cilvēka pat smiltīs vai maskēties uz ūdenskrātuves gultnes, turklāt krasta tuvumā. Atcerieties, ka akmeņzivis var izdzīvot pat diennakti pēc izvilkšanas no ūdens.
Akmeņzivju pazīmes
Lielāko daļu zivs ķermeņa aizņem milzīgā galva, kurai ir neregulāra forma, ar mazām acīm un lielu muti, bet apakšžoklis viegli izvirzīts uz priekšu. Uz zivs galvas ir neregulāras formas izciļņi un padziļinājumi. Zivis sasniedz līdz 50 cm garumu. Zinātāji lēš, ka ir manītas patiesi iespaidīga izmēra akmeņzivis, tās varot sasniegt pat 60 un vairāk cm.
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka zivs āda ir raupja, un pieskarties tādam eksemplāram ir nepatīkami. Patiesībā zivs āda ir mīksta, tiesa, ar asiem, adatām līdzīgiem izaugumiem. Akmeņzivs krāsa galvenokārt ir spilgti sarkana, bet, iespējams, var sastapt arī tumši brūnus eksemplārus ar baltiem, dzelteniem un pelēkiem plankumiem. Viss tās ķermenis ir pārklāts ar kārpām un dažāda izmēra izciļņiem. Aizmugurē ir spuras, kas aprīkotas ar 12 indīgām adatām.
Ļoti īpatnējas ir akmeņzivs acis, kuras, ja nepieciešams, pilnībā slēpjas galvā, it kā tiek ievilktas tajā, un pēc pavisam neilga brīža tās atkal parādās. Uz zivju spurām ir cieti stari, ar kuru palīdzību zivis var viegli pārvietoties gar jūras gultni un iespējamo briesmu gadījumā ierokas dziļi gultnē.
Akmeņzivis ir mazaktīvas. Tās pavada daudz laika, gaidot savu medījumu (mazas zivtiņas, garneles un citus vēžveidīgos), ierakušās vai nomaskējušās smiltīs vai augsnē. No augšas ir redzama tikai daļa galvas un muguras augšdaļa, pie kuras pielīp dažādi ūdensaugi. Tas padara zivi vēl neredzamāku, tas patiesībā arī rada briesmas.
Zivis var sēdēt savā slēptuvē nomaskējušās pat vairākas stundas, no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tās snauž. Bet, tiklīdz upuris tuvojas piemērotam attālumam, akmeņzivis zibenīgā ātrumā uzreiz uzlec uz tā. Upuri ir nelielas zivtiņas, kuras pat nesaprot, kas ar tām īsti notiek, viss notiek tik ātri.
Ja cilvēks nejauši uzkāpj vai pieskaras šai zivij, tad viņam ir visas iespējas tikt sadzeltam ar asajiem un indīgajiem ērkšķiem. Akmeņzivs inde cilvēkam ir nāvējoša. Parastie peldētāju apavi šajā gadījumā nepasargās no asajām un cietajām adatām. Ja cilvēks pēc saskares ar šo zivi nekavējoties nemeklē medicīnisko palīdzību, viņš var mirt.
Akmeņzivs dūriens izraisa stipras un ilgstošas sāpes, stingumkrampjus, un nāve var iestāties pat pēc 1–3 diennaktīm. Šīs zivs dūriens ir pārsteidzoši ātrs, cilvēks pat reizēm nepamana pašu zivi. Sāpīgas sajūtas rodas uzreiz, nekavējoties un var izraisīt sāpju šoku, samaņas zudumu un (vai) halucinācijas. Jau pirmajās minūtēs pēc dūriena cilvēka sirds var apstāties vai rasties paralīze. Ja indes daudzums nav nāvējošs, tad sadurtā vieta ap brūci strauji kļūst zila, tā uzpampst, kas ātri izplatās pa visu ķermeni. Pilnīga atveseļošanās ir iespējama tikai pēc vairākiem mēnešiem. Bet pat tad, ja ārstiem izdevies novērst galvenās saindēšanās sekas, upuris var palikt invalīds līdz mūža beigām.
Akmeņzivis ir sastopamas Sarkanajā jūrā, kā arī Indijas un Klusajā okeānā. Vislielākā šo plēsēju koncentrācija ir pie Indijas un Jaungvinejas krastiem, kā arī pie Samoa un Svētās Maurīcijas salu piekrastēm. Šī okeāna iemītniece ir sastopama visur, izņemot Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānā.
Bet, tā kā šī ir zivs, tad kāds to arī ēd. Ēdieni no akmeņzivīm ir populāri Ķīnā un Japānā. Šajās valstīs no tām tiek gatavoti suši ar nosaukumu okose. Arī akvārijos tās diezgan veiksmīgi tiek turētas, jo zivis nav prasīgas pret dzīvošanas apstākļiem. Lai gan pēc skata tās nav pašas krāšņākās akvārija iemītnieces, tās piesaista savu uzmanību ar visai neparasto izskatu. Parasti cilvēki, redzot šo zivi akvārijā, uz to noraugās ilgāku laiku. Nebrīvē tās spēj sasniegt pat 30–40 cm. Maksimālais reģistrētais akmeņzivs garums akvārijā bija 51 cm.
Akmeņzivju indes iedarbība
Inde izraisa stipras sāpes ar iespējamu šoku, paralīzi un audu nāvi. Ja ērkšķis nokļūst lielajā asinsvadā, tad nāve var iestāties 2–3 stundu laikā. Lai atgūtu veselību, nepieciešams ilgs laiks. Īpaši uzmanīgiem vajadzētu būt tūristiem Ēģiptē un Taizemē. Tieši šajās valstīs cieš visvairāk cilvēku no šīm zivīm. Ja esat nolēmis iet peldēties, piemēram, Ēģiptē, Sarkanajā jūrā, tad no šīm zivīm varētu paglābt vienīgi apavi ar ļoti cietu un izturīgu zoli.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Čaterbaits ceļ miroņus, tas ir māneklis, kas jāaizliedz! Garmin Predator Cup 2024 emocijas
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
