Līdaka (Esox lucius) ir viena no ikoniskākajām zivīm, kas mīt Baltijas reģiona ūdeņos – gan Baltijas jūras piekrastē, gan saldūdens ezeros un upēs. Šī plēsīgā un ārkārtīgi pielāgoties spējīgā suga ir populāra gan makšķernieku vidū, gan ekosistēmu pētniekiem, jo tā spēlē nozīmīgu lomu ūdens ekosistēmu līdzsvara uzturēšanā.
Dzīvesvieta un paradumi
Līdakas apdzīvo dažādus ūdeņus – no maziem meža ezeriem un upēm līdz Baltijas jūras piekrastes lagūnām un līčiem. Saldūdens ekosistēmās līdaka dod priekšroku ūdenstilpnēm ar bagātīgu ūdensaugu klāstu, kas nodrošina gan slēpšanās vietas, gan iespējas medībām. Baltijas jūras piekrastē līdakas bieži sastopamas mierīgās vietās, piemēram, piekrastes lagūnās, grīvās un upju ietekās, kur ūdens ir nedaudz saldūdens un bagāts ar skābekli.
Līdakas ir mazkustīgas, un lielāko daļu laika tās pavada noslēpušās starp ūdenszālēm vai citos patvēruma objektos. Tās ir izcilas mednieces ar spēju uzbrukt zibensātrumā, izmantojot savu iegareni muskuļoto ķermeni, lai zibenīgi trauktos uz upuri.
Barība un uzturs
Līdakas uztura pamatā ir zivis, tomēr tās ir ārkārtīgi ēdelīgas un neizvēlīgas plēsējas. To barībā var ietilpt:
• Mazākas zivis: Asari, raudas, pliči un citas zivis.
• Vardes un kukaiņi: Sevišķi jaunām līdakām.
• Putnēni un mazi zīdītāji: Retos gadījumos, ja ir pieejami piemēroti upuri.
Līdakas ir kanibāliskas – lielākas līdakas bieži medī mazākas. Šāda uzvedība spēlē svarīgu lomu populācijas kontrolē.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Izmēri un svars
Līdaku izmērs var ievērojami atšķirties atkarībā no apdzīvotās teritorijas un barības pieejamības. Parasti tās izaug līdz 50–90 cm garas un sver 2–7 kg. Tomēr Baltijas reģionā sastopamas arī iespaidīgas trofejas – lielākās līdakas var pārsniegt 130 cm garumu un svērt vairāk nekā 20 kg.
Baltijas jūras līcī un lagūnās dzīvojošās līdakas bieži sasniedz ievērojamus izmērus, jo pieejamā barība – siļķes un reņģes – nodrošina ātru augšanu.
Nārstošana
Līdakas nārsto pavasarī, kad ūdens temperatūra sasniedz 4–8 °C. Nārsta vietas parasti ir seklas, bagātīgi aizaugušas ūdenstilpņu daļas. Viena mātīte iznērš 15 000–50 000 ikru atkarībā no saviem izmēriem. Pēc nārsta līdakas īslaicīgi kļūst mazāk aktīvas, taču ātri atgūst enerģiju, atsākot medības.
Dabiskie ienaidnieki
Pieaugušām līdakām dabīgo ienaidnieku ir maz, jo tās pašas atrodas barības ķēdes augšgalā. Tomēr mazuļiem un pusaudžiem draud:
• Putni: Gārņi un zivju ērgļi bieži ķer jaunās līdakas.
• Zivis: Lielākas līdakas un citi plēsēji, piemēram, sami, var uzbrukt mazākām līdakām.
• Cilvēku ietekme: Pārzveja, ūdenstilpņu piesārņojums un dzīvotņu zaudēšana apdraud līdaku populācijas dažās vietās.
• Roņi: Baltijas jūrā un piejūras ūdeņos roņi apraud visas zivis.
Baltijas jūrā dzīvojošās līdakas
Baltijas līdakas ir interesants piemērs pielāgošanās spējai. Tās var izdzīvot un vairoties arī nedaudz sāļā ūdenī, piemēram, Kurzemes piekrastes līčos vai Somu līča mierīgajos ūdeņos. Tās bieži uzturas grīvu tuvumā, kur barojas ar sālsūdenī dzīvojošām zivīm, piemēram, reņģēm un plekstēm. Šāds uzturs ļauj tām sasniegt lielākus izmērus salīdzinājumā ar saldūdens līdakām.
Līdaku nozīme un makšķerēšana
Līdakas ir ne tikai vērtīgs medījums makšķerniekiem, bet arī svarīgs elements ūdens ekosistēmā. Tās palīdz kontrolēt mazo zivju populācijas, novēršot pārmērīgu aļģu augšanu un uzturot bioloģisko līdzsvaru.
Makšķerēt līdaku ir iespējams visu gadu, bet īpaši labas izredzes ir pavasarī un rudenī. Baltijas reģiona makšķernieki izmanto dažādas metodes – no spiningošanas ar mākslīgajiem mānekļiem līdz klasiskajai makšķerēšanai ar dzīvo ēsmu.
Noslēgumā
Līdaka ir Baltijas reģiona ūdeņu plēsīgā karaliene, kas apvieno izcilas mednieka spējas ar neticamu pielāgošanās spēju. Lai arī cilvēku aktivitātes ir radījušas izaicinājumus šīs sugas pastāvēšanai, saprātīga zveja un dzīvotņu aizsardzība var nodrošināt, ka līdakas turpina plaukt un priecēt makšķerniekus un dabas mīļotājus vēl daudzus gadus.
Atceramies galvenās lietas, pat līdaku copi Latvijā:
• Līdaku nedrīkt paturēt, ja tā nav sasniegusi 50cm garumu
• No 1.marta līdz 1. maijam līdaku nedrīkst paturēt lomos(nārsta laiks)
• Lomā drīkst paturēt piecas līdakas, no kurām tikai viena drīkst būt garāka pat 75cm garumu.
Ne asakas!
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu
Kā rudenī pierunāt līdaku – tehnika, mānekļi, copes vietas. Sarunas laivā #17
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
