Nenoliedzami šī ir viena no interesantākajām mūsu piekrastes zivs sugām, ar kuru būtu vērts sākotnēji iepazīstināt katru, kurš nolēmis kļūt par makšķernieku. Vai tas ir pieaugušais vai bērns, tam nav nozīmes, jo tik interesanta paskata un pēc uzvedības agresīva, teju visu rijošā zivs ar garantiju būs uz āķa pat iesācējam. Kāds ir šī apaļā jūrasgrunduļa blīvums Baltijas jūrā, kādi ir dzīves apstākļi Latvijas piekrastes ūdeņos un vai tas tiešām ir tik rijīgs un nevēlams, kā runā piejūras zvejnieki un makšķernieki? To šī raksta tapšanas gaitā palīdz noskaidrot pētnieki no pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” ar Zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas pētnieci Loretu Rozenfeldi.
Vispārīgs sugas apraksts
Baltijas jūru pārņēmis un apbrīnojami labi iedzīvojies apaļais jūrasgrundulis. Šī ir pēdējo desmitgažu viena no sekmīgākajām invazīvajām zivīm Ziemeļamerikā un daudzviet jau arī Eiropā. Zinātniskajā literatūrā un citos informācijas resursos atrodamā informācija norāda par ne visai labu vai pat postošu ietekmi uz citu līdzās esošo zivju un gliemeņu populāciju. Tas ietekmē ne tikai dzīvos jūras iemītniekus, bet arī ir izmainījis vispārējo ekosistēmu zemūdens pasaulē. Šobrīd, kad nenovēršami populācija ir iedzīvojusies Baltijas jūras reģionā, likvidēt apaļo jūrasgrunduli vairs jau nav iespējams.
Apaļais jūrasgrundulis ir invazīva suga ar diezgan garu nārsta sezonu. Tas spējīgs pat uz vairākiem nārstiem vienas sezonas laikā. Neliels ar ieapaļi iegarenu ķermeni, ar samērā lielu galvu un uz āru izvirzītām acīm, un biezām lūpām. Ķermeņa garums var sasniegt 25 cm, svars parasti nepārsniedz 250 g. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Ķermeni sedz zvīņas, bet to nav uz pakauša viduslīnijas. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni. Labi attīstīta sānu līnija, kas palīdz medīt pilnīgā tumsā. Ķermenis raibs ar dzeltenīgi pelēku pamattoni. Nārsta laikā tēviņi kļūst tumši, gandrīz melni ar baltu vai zili baltu astes spuras malu. Mazuļiem pamattonis līdz viena gada vecumam pārsvarā pelēks. Tā ir plastiska zivju suga, kas var dzīvot gan jūrā, gan saldūdenī. Priekšroku dod sekliem, iesāļiem ūdeņiem. Labprāt uzturas virs smilšainām vai akmeņainām gruntīm, kuras bagātīgas ar veģetāciju. Izturīgs, spējīgs paciest plašas temperatūras svārstības (0–30 °C).
Tas galvenokārt ir vientuļnieks, bet reizēm veido barus. Ļoti agresīvs un bezbailīgs. Uzbrūk citām zivīm, ja tās pietuvojas nārsta vietai. Varētu dēvēt par nometnieku, jo parasti uzturas nelielā teritorijā, bet barības meklējumos vai mainoties sezonai, mēdz arī veikt dažu kilometru migrāciju. Vasarā Baltijas jūrā parasti uzturas seklākās vietās, ziemā pārvietojas uz dziļākām. Apdzīvoto vietu dziļuma amplitūda sasniedz no 1,5 līdz 50 m. Dzimumgatavību mātītes sasniedz 2–3 gados, bet tēviņi 3–4 gados. Daba ir parūpējusies par mātītēm un uz katru mātīti ir radījusi 2–3 tēviņus. Nārsto no aprīļa līdz pat septembrim. Mātītes nērš ikrus ik pēc 18–20 dienām, vienā reizē laižot pasaulē 90–3840 ikru. Ikri tiek piestiprināti pie augiem, akmeņiem, gliemežvākiem un principā pie jebkuriem citiem priekšmetiem ūdenī. Tēviņi tos agresīvi apsargā, kā arī pēc tam apsargā jau izšķīlušos kāpurus, kas vēl vairāk veicina sugas ātru izplatīšanos. Pēc nārsta tēviņi parasti iet bojā. Mātītes nodzīvo līdz trīs gadu vecumam, bet tēviņi – līdz četru gadu vecumam. Sugai viens no lielajiem plusiem ir tas, ka nav izvēlīga barības ziņā, principā tā nesmādē nekādu proteīna avotu. Apaļais jūrasgrundulis ir plēsīgs, galvenokārt ēd grunts gliemenes, tārpus, zivju ikrus, barojas arī ar citu zivju sugu mazuļiem. Var ietekmēt gliemeņu populāciju.
Dabiskais izplatības areāls ir Ponto-Kaspijas reģionā, kā arī Azovas, Melnās un Marmora jūras baseini, taču mūsdienās apaļais jūrasgrundulis plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla. Tas veiksmīgi iedzīvojies Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņos. Ceļojot pa Volgu un pietekām uz augšu, sasniedzis Maskavu. Valda uzskats, ka Baltijas jūrā tas nonācis no Melnās jūras ar kuģu balasta ūdeņiem. Pirmo reizi tas tika konstatēts Polijā, Gdaņskas līča piekrastē, 1990. gadā. Tieši tādā pašā veidā – ar kuģu balasta ūdeņiem – ap 2004. gadu tas sasniedzis Ziemeļameriku, kur pārņēmis vairākus Lielos ezerus.
Latvijā oficiāli pirmo reizi ticis novērots Liepājas apkārtnē 2004. gadā. Toties Igaunijas piekrastē pirmo reizi to konstatēja divus gadus agrāk, proti, 2002. gadā. Šodien jau tas sastopams visā Latvijas jūras piekrastē. Nav retums, ka suga tiek sastapta arī saldūdens baseinos. Jau šobrīd tie vairākkārt makšķernieka lomos nonākuši, makšķerējot Liepājas Tirdzniecības kanālā un pašā Liepājas ezerā.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Sugas izplatības tendences
Apaļais jūrasgrundulis ir samērā slikts peldētājs, dienā nopeldot vidēji tikai vienu kilometru. Tādēļ nozīmīgs garo distanču izplatības vektors bija tieši šie kuģu balasta ūdeņi, kas īsā laika periodā aiztransportēja maza izmēra apaļos jūrasgrunduļus un apaugļotus ikrus uz citu reģionu ostām. Deviņus gadus pēc pirmā konstatētā invāzijas gadījuma apaļais jūrasgrundulis sāka izplatīties arī ārpus Polijas teritorijas un tika konstatēts Vācijā pie Rīgenes salas. Izplatības areāls tobrīd sasniedza 270 km2. Šī suga 2002. gadā sasniedza arī Klaipēdas ostu, Somu līci, Šēru jūru un Rīgas līci pie Pērnavas krastiem, izplatības areālam pieaugot līdz 400 km2. Populācijas blīvums Latvijas piekrastes atklātajā daļā (2017. gada dati) sasniedza vienu līdz trīs zivis uz m2, vislielākais apaļā jūrasgrunduļa skaits novērots 10–15 m dziļumā, ko var skaidrot ar blīvāko gliemeņu koncentrāciju šajā dziļuma zonā. Balstoties uz jaunākajām sugas izplatības tendencēm, pašlaik lielākais populācijas blīvums konstatēts tieši Baltijas jūras centrālajā daļā, kur ietilpst arī mūsu pašu Latvijas piekraste.
Visdrīzāk to veicinājis šeit raksturīgais zemais dabisko ienaidnieku daudzums un akmeņainie sēkļi, kas ir piemēroti gliemeņu audzēm, kas ir šīs zivs pamatbarība, kā arī nārstu ligzdu izveidei. Noslēdzošais invāzijas posms turpinājās 2012. gadā, kad šī suga sāka apdzīvot visu Somijas dienvidu piekrasti un Botnijas līci. Šajā laikā populācijas blīvums sasniedza pat četras zivis uz m2, taču turpmākajos gados šis skaits samazinājās. Rezultātā vien 22 gadus pēc pirmā invāzijas gadījuma Baltijas jūrā apaļais jūrasgrundulis tika konstatēts pilnīgi visos Baltijas jūras apakšbaseinos. Pašlaik lielās populācijas un agresīvā dzīvesveida dēļ tas tiek uzskatīts par pēdējās desmitgades invazīvāko zivs sugu Baltijas jūras reģionā, un pilnīga tā izskaušana no ekosistēmas vairs nav iespējama.
Tirgus potenciāls nākotnes ekonomiskajās perspektīvās
Latvija kopš 2017. gada apaļos jūrasgrunduļus pamatā eksportē uz Ukrainu, jo ar šo valsti ir izveidots ļoti veiksmīgs eksporta tirgus. Tas skaidrojams ar to, ka apaļais jūrasgrundulis oriģināli ir cēlies no šī reģiona, tādēļ tas tiek plaši izmantots vietējā virtuvē. Baltijas jūrā tas izaug lielāks nekā Melnajā jūrā, kas skaidrojams ar invāzijas ekoloģiju, kā rezultātā zivs izmērs pieaug, lai nodrošinātu labākas invāzijas sekmes. Rezultātā savu lielāko izmēru dēļ mūsu apaļie jūrasgrunduļi ir īpaši iecienīti Melnās jūras piekrastes valstīs.
Dānijā šo zivs sugu izmanto vēl inovatīvāk, piemēram, ir uzsākta suņu uzkodu ražošana no apaļajiem jūrasgrunduļiem, kā arī uzsākts projekts GrExOmega Omega-3 eļļas ražošanai.
Cik aktīvi notiek ziņošana?
Pētījums tiek organizēts projekta Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ietvaros. Apaļo jūrasgrunduļu iezīmēšana tiks veikta 8000 zivju (4000 zivju Rīgas līcī un 4000 zivju Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē). Šī gada vasarā tika iezīmēti pirmie apaļie jūrasgrunduļi, kopā ap 2000 zivju. Pagaidām atkārtoti noķertas ir vien pāris zivis tuvu to izlaišanas lokācijai. Lielākā fiksētā migrācija konstatēta ap 30 km. Sagaidāms, ka pirmās kvantitatīvās ziņas par iezīmēto apaļo jūrasgrunduļu noķeršanas gadījumiem tiks saņemtas tikai nākamajā sezonā. Tas saistīts ar to, ka šī gada iezīmēšanas darbi tika veikti neilgi pirms apaļo jūrasgrunduļu zvejas sezonas beigām, kas sakrīt arī ar tā nārsta migrācijas perioda noslēgumu – strauji samazinās zivs kustību aktivitāte un līdz ar to samazinās iespējamība noķert šo zivi atkārtoti, lai spriestu par tās migrāciju. Jāpiemin, ka šāda veida pētījums par apaļajiem jūrasgrunduļiem Baltijas jūras reģionā vēl nav veikts, taču šādas zināšanas būtu būtisks solis šīs zivs sugas ekoloģijas izpratnes veicināšanai un zvejas efektivitātes uzlabošanai. Tādēļ zvejnieku un makšķernieku aktivitātei ir svarīga loma šīs vērtīgās informācijas iegūšanai.
No dabiskiem cēloņiem populācijas izmaiņas zināmā mērā var ietekmēt arī barības bāzes samazināšanās, kā arī temperatūras režīms piekrastē, jo nārsta reižu skaits tiešā mērā ir atkarīgs no ūdens temperatūras. Vēsākā laikā tas notiks retāk, samazinoties iznērsto ikru skaitam, – tādējādi samazinās paaudžu ražība. No vienas puses, populācijas skaita kritiens norāda uz veiksmīgo zvejas mehānismu izmantošanu apaļā jūrasgrunduļa populācijas stabilizēšanai, samazinot tā ietekmi uz vietējām sugām. Taču, no otras puses, apaļā jūrasgrunduļa krājumi turpmākajos gados turpinās sarukt, kas atspoguļosies kā kopējās nozvejas kritums. Kur šis kritiens apstāsies, vēl ir pāragri prognozēt. Tomēr, par spīti šai tendencei, Latvijas piekrastē joprojām ir viena no augstākajām apaļā jūrasgrunduļa nozvejām Baltijas jūrā, un tas no mūsu vietējās ihtiofaunas neizzudīs, turpinot būt par svarīgu zvejas objektu vietējiem zvejniekiem.
Secinājumi
No vienas puses, raugoties uz šo interesantā paskata, desmitgades invazīvāko zivs sugu Baltijas jūras reģionā, varētu itin viegli secināt, ka tai nav vietas mūsu ekosistēmā. Kas visnotaļ ir taisnība. Tā ieceļojusi šeit kā nelūgts viesis, kurš pie pusdienu galda nevīžo kulturāli uzvesties. Atstāj aiz sevis ne pārāk labu ietekmi uz citām zivīm un ekosistēmai tik svarīgajām gliemenēm. Ir agresīva un ar lielāko prieku pārņem citu vietējo zivju dzīvotnes. Apēd vietējo zivju ikrus un samazina to populāciju. Taču, kā norāda pētnieki, tad izstumt apaļo jūrasgrunduli no Baltijas jūras reģiona šobrīd jau ir neiespējami un cīnīties ar vējdzirnavām, ieguldot lielus resursus, ir diezgan bezjēdzīgi.
Viena lieta, ko šajā situācijā varam darīt, ir pretoties sugas pavairošanās potenciālam, to kontrolēti zvejojot, neieviešot nozvejas limitus vai citādi neatvieglojot tai dzīves apstākļus. Otra lieta ir apzināties un pieņemt situāciju, ka šī suga neizbēgami būs mūsu ihtiofaunas sastāvdaļa arī nākotnē. Varam mācīties no tās gūt racionālu labumu un to izmantot savā labā, apzinot tirgus potenciālu. Pārstrādājot, ražojot un eksportējot iespējams gūt ienākumus un dot ieguldījumu tautsaimniecībā. Šobrīd un, ticamākais, arī turpmāk apaļais jūrasgrundulis ir un būs svarīgs zvejas objekts lielai Latvijas zvejnieku daļai.
Kā tad ir – vai atļauts makšķerēt zem tiltiem un tiltu konstrukcijām?
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ makšķernieku KALENDĀRS ar ieteicamajām copes dienām!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
