Aktualitātes

Invazīvais signālvēzis. Kādēļ tas kaitē Latvijas dabai un kā to atpazīt?0


Invazivs.lv
Invazivs.lv
Signālvēzis

Amerikas signālvēzis, iespējams, ir viena no zināmākajām ūdenī mītošajām vēžu sugām Latvijā, bet, cik daudzi zinās, ka tā ir invazīva suga? Tas sastopams gan upju straujtecēs, gan lēni tekošos posmos, arī ezeros.
Signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) ir viena no trim invazīvākajām vēžu sugām Eiropā – suga sastopama 27 Eiropas valstīs un reģionos. Latvijā tas ievests apzināti 20. gadsimta beigās, lai saimnieciska izdevīguma vārdā uzlabotu vietējo vēžu krājumu, kas strauji samazinājās vēžu mēra ietekmē. Sākotnēji izvietots z/a Brasla, bet no tās ielaists Primma ezerā Salacas upes baseinā. Pašlaik labi iedzīvojies Salacas baseinā un tur arī visbiežāk novērots. Diemžēl vēlāk vietējie iedzīvotāji sugu izplatījuši nesankcionēti, un signālvēzis ir pierādījis, ka tā ietekme uz ekosistēmām ir daudz plašāka un sarežģītāka, nekā sākotnēji paredzēts.

Signālvēzis ir izturīgs pret dažādiem negatīviem vides apstākļiem un slimībām, tostarp vēžu mēri, ko tas pats var pārnēsāt. Tas ieņem to pašu ekoloģisko nišu, ko vietējais platspīļu vēzis (aizsargājama suga), ātri vairojas un izkonkurē gan platspīļu vēzi, gan citas vēžu sugas. Piemēram, Primma ezerā, kur tika ielaists signālvēzis, vietējā platspīļu vēža populācija ir izzudusi. Nav zināms par citiem gadījumiem, kad abu sugu populācijas vienlaikus spētu pastāvēt kādā citā ūdenstilpē. Signālvēža spēja pielāgoties dažādām ūdenstilpēm, sākot no maziem dīķiem līdz lieliem ezeriem un upēm, padara to par īpaši bīstamu invazīvo sugu, turklāt signālvēži atšķirībā no platspīļu upesvēža ir mazāk prasīgi pret ūdens kvalitāti.
Invazīvās sugas var mainīt vietējo bioloģisko daudzveidību. Signālvēzis barojas ar vietējiem ūdens bezmugurkaulniekiem, piemēram, mazākiem vēžiem, moluskiem un ūdens kukaiņu kāpuriem, kā arī ūdensaugiem. Signālvēža izplatība ietekmē arī saimniecisko darbību, jo samazina vietējo vēžu populāciju, kas ir nozīmīgs resursu avots vietējiem zvejniekiem un tirgotājiem.

Signālvēzis viegli izceļas

Tas ir vidēja lieluma (ap 13 cm garš) zilgani vai sarkanīgi brūns vēzis. Pieauguši tēviņi ir lielāki par mātītēm un var sasniegt ap 16 cm, pieaugušas mātītes – ap 12 cm. Signālvēža ķermenis ir gluds, bez dzeloņiem ar masīvām un strupām spīlēm. Tā galvenā atpazīšanas un raksturīgā pazīme – savienojuma pamatnē starp spīles pirkstiem ir gaišs plankums, kas redzams kā jauniem, tā pieaugušiem īpatņiem. Tas atšķir no platspīļu vēža, dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža. Šī agresīvā suga strauji vairojas, un tai ir salīdzinoši liels dzīves ilgums. Vienā metienā mātītei ir no 200 līdz 400 ikru, bet dzimumgatavību sasniedz dzīves trešajā gadā. Signālvēzis vidēji dzīvo 15–16 gadus, bet, ja apstākļi ir labvēlīgi, var nodzīvot 20 gadus!

Kā cīnīties?

Cīņa pret signālvēzi ir sarežģīta un prasa integrētu pieeju. Lai kontrolētu šīs invazīvās sugas izplatību, ir nepieciešama koordinēta rīcība, kas ietver sabiedrības izglītošanu, stingru kontroles pasākumu ieviešanu un regulāru monitoringu. Ļoti svarīga ir sabiedrības līdzdalība, jo signālvēža izplatību var ierobežot, ievērojot noteiktus piesardzības pasākumus, piemēram, nelietojot signālvēžu ķeršanai izmantotos zvejas rīkus ūdenstilpēs, kurās dzīvo platspīļu vēzis. Tāpat nevajadzētu pieļaut šo vēžu pārvietošanu starp ūdenstilpēm vai veidot sieta barjeras. Tādējādi iespējams ierobežot vēžu izplatību uz līdz šim neinvadētajām ūdenstilpes daļām. Barjeru veido un izvieto tā, lai vēži nevar ne cauri, ne garām, ne pāri tai izkļūt, bet vienlaikus tiek nodrošināta ūdens plūsma caur to. Taču jāņem vērā, ka mazie vēži, sākot patstāvīgu dzīvi, ir tikai ap 1 cm gari un var izkļūt cauri sieta acīm, tādēļ pēc barjeras izvietošanas veic vēžu ķeršanu.
Viena no izplatītākajām metodēm ir vēžu ķeršana ar krītiņu – Latvijā tā ir tradīcijām bagāta nodarbe. Ķeršana ar vēžošanas krītiņu nozīmē krītiņa vidū piestiprināt aromātisku ēsmu, piemēram, svaigu vai viegli pūdētu gaļu (aknas) vai zivi, bet pašu krītiņu iesiet striķī, ko piestiprina pie kāta. Krītiņu ievieto ūdenī un regulāri (1–2 reizes stundā) pārbauda, izceļot no ūdens un nolasot vēžus, kas tajā iekļuvuši baroties. Cita metode – lasīt ar rokām, staigājot pa ūdenstilpi tās seklākajās daļās un uzlasot redzamos vēžus. Tikai jāatceras – šo vēzi labāk ņemt no aizmugures, jo tas spēj spīles pacelt 90 grādu leņķī un sāpīgi iekampt rokā. Var pievilināt arī ar zivīm vai gaļu. Vēžotāji zina teikt, ka signālvēzi var ķert arī pa dienu, jo tas nebaidās no spilgtas saules. Taču parasti vēži ir aktīvi naktī. Labākie mēneši šīs sugas ķeršanai ir jūlijs un augusts.
Vēžus pēc nolasīšanas iznīcina vai lieto pārtikā, ja tie pārsniedz izmēra limitu (8 cm), bet ja nepārsniedz – atlaiž atpakaļ ūdenstilpē. Ir arī citas iespējas – ūdenstilpes nolaišana, barjeru veidošana, plēsīgo zivju – vēdzeļu, līdaku, asaru, zandartu – ielaišana. Aicinām iepazīties ar makšķerēšanas un vēžošanas noteikumiem, jo vēžus var ķert tikai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos norādītajās vietās vai licencētajās vēžošanas vietās, iegādājoties speciālu vēžošanas licenci. Jābūt arī derīgai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens mednieka kartei.
Cīņa pret invazīvām sugām ir nepārtraukts process, kas prasa gan zinātniskos pētījumus, gan sabiedrības iesaisti. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam saglabāt un aizsargāt mūsu dabas resursus nākotnes paaudzēm, nodrošinot Latvijas ūdeņu ekosistēmu ilgtspējību un bioloģisko daudzveidību.
Novērojumus var iesniegt divos veidos – vietnē www.invazīvs.lv un mobilajā lietotnē Survey123, kurā nepieciešams uzstādīt ziņošanas anketas pirms došanās dabā. Instrukcija darbam ar mobilo lietotni un anketu uzstādīšanai pieejama tīmekļvietnē www.invazivs.lv.

Saistītie raksti


Raksts publicēts ar Zivju fonda atbalstu!

Viens starp lāčiem, aptaisījies, bez rekorda līdakas. Rešetins un Zviedris. Ķeram lielo #41 epizode

Jaunākais žurnāla Lielais loms numurs ir klāt!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! BAM Streetfishing Līgas 2024 noslēdzošais posms un gada kopvērtējuma apbalvošana
9. novembris, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Skaties un seko līdzi! Foreļu nārsts Daugavas baseina upē
2. novembris, 2024
Linda Dombrovska
Makšķerēšana
VIDEO! Latvietis, kas ar savu zīmolu iekaro pasauli. Jānis Bulavs. Sarunas laivā #15
Ekskluzīvi 29. oktobris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Burkāncopes meistarklases! Burtniekā līdakas ķeras arī uz burkāniem
Speciālreportāža 26. oktobris, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
VIDEO! Vieta, kur dzimst laivas, un kā ieziemot laivas motoru. Arnis Zobens. Sarunas laivā #14
Ekskluzīvi 21. oktobris, 2024
Indulis Burka
Inventārs
Video! Kādu eļļu liet laivas motorā? Iesaka Arnis Zobens. Lielais loms noslēpumi #3
Ekskluzīvi 18. oktobris, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Pēdējā nagla LIVE tehnoloģiju zārkā un Latvijas sapņu komanda. “Ķeram lielo!” #44 epizode
Ekskluzīvi 15. oktobris, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Nevar piespiest zivi ķerties, piespiest zivi ēst – Igors Prātiņš. Sarunas laivā #13
Ekskluzīvi 1. oktobris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO! Kā humāni nobeigt zivi, lai to paņemtu uz mājām. “Lielais loms” noslēpumi #2
Ekskluzīvi 19. septembris, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Ja tu zivi atnes mājās un apēd, tā patiešām neizdzīvos! “Sarunas laivā” #12 epizode
Ekskluzīvi 17. septembris, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Dokumentu un inventāra pārbaude! Reidā ar Rīgas pašvaldības policiju. “Ķeram lielo!” #43 epizode
Ekskluzīvi 10. septembris, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Uzmanību! Uzzini, kurš kļuvis par konkursa uzvarētāju un ieguvis laivu GLADIATOR 420
Ekskluzīvi 6. septembris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO! Kā pareizi bildēt zivi, lai tai nenodarītu pāri. “Lielais loms” noslēpumi #1
Ekskluzīvi 6. septembris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Kontroles nav, zivju nav, bet pašvaldība iekasē finansējumu. Viedoklis par licencēto makšķerēšanu
Ekskluzīvi 3. septembris, 2024
Lielais Loms
Inventārs
VIDEO! Lielie džerki, lielie kāti ar striķiem un multiplikatoru spolēm
Ekskluzīvi 30. augusts, 2024
Lielais Loms
Inventārs
VIDEO! Māneklis, ar kuru noķert lielāko asari sacensībās!
Speciālreportāža 29. augusts, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Čaterbaits ceļ miroņus, tas ir māneklis, kas jāaizliedz! Garmin Predator Cup 2024 emocijas
Ekskluzīvi 21. augusts, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
VIDEO! Nebijis konkurss! Balvā laiva GLADIATOR 420
Ekskluzīvi 28. augusts, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Kad ķeras sezonas lielākie zandarti un ir cilvēki, kas taujā pēc tīkliem. “Ķeram lielo!” #42 epizode
Ekskluzīvi 27. augusts, 2024
Lielais Loms
Inventārs
Asaris ir huligāns, to vajag uzbudināt! Rotiņš – mānekļu māneklis. Video bloga #28 epizode
Ekskluzīvi 26. augusts, 2024
Lielais Loms
Inventārs
Mērķis līdaka. Kā to sakaitināt laikā, kad tā neķeras. Video bloga #27 epizode
9. augusts, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Lai cope nepārvērstos par blenšanu ekrānā. Alda Sāviča pikantie stāsti. “Sarunas laivā” #10
Ekskluzīvi 13. augusts, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Rezultāti un video! Līdz pēdējai minūtei mūsējie cīnījās par uzvaru GARMIN PREDATOR CUP 2024
Ekskluzīvi 17. augusts, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Skaties un seko līdzi REZULTĀTIEM! GARMIN PREDATOR CUP 2024 2.dienas tiešraidi
16. augusts, 2024
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO! Tēvu un dēlu stāsti. Āķis pirkstā, ātrie bez maksas un lepnums par dēlu
Ekskluzīvi 15. augusts, 2024
Kate Šterna
Receptes
Video recepte! Laša tartars ar marinētiem sīpoliem
Ekskluzīvi 17. jūlijs, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Viena monstrīga līdaka divas reizes dienā – tas ir iespējams – Anri Anaņins. “Sarunas laivā” #9
Ekskluzīvi 16. jūlijs, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Video! Aklā līdaka un lietus, kas sāpēja. Reportāža no Tumsas Kausa 2024
Ekskluzīvi 14. jūlijs, 2024
Arvis Ančevskis
Skaties!
SKATIES! Viņiem reāli paveicās! Uzskatāms piemērs tam, kādēļ jāpievērš uzmanība bojām!
Ekskluzīvi 12. jūlijs, 2024
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO! Nobrauc gar pašu laivu un uztaisa vilni! Kā ir ar savstarpējo copmaņu ētiku?
Ekskluzīvi 8. jūlijs, 2024

Lasītākie