Sociālajos medijos arvien biežāk parādās ieraksti par to, ka compaņi devušioes butēt. Nolēmām apkopot informāciju par to, kā viņiem veicas.
Facebook grupā Butes Latvijā, Cope pie Jūras Žanis raksta, ka 28. oktobrī Užavā piedzīvota ļoti laba bušu cope, nekas tāds iepriekš gaišajā laikā neesot bijis piedzīvots. Butes esot ķērušās gan uz garneli, gan reņģes fileju ar ķiploku smaciņu, un paretam pat uz slieku.
Tāpat pirms dažām dienām butes labi ķērušās arī Raivim, arī pie Užavas, netālu no Ziru ceļa.
31.oktobrī Edmunds makšķerējis Ventspilī pie Ovīšu bākas. Cilvēku neesot bijis, bet butes gan daudz. Laika apstākļi ne pārāk labi – lietus un vējš.
Tāpat 31.oktobrī labi ķēries arī Liepenē, Helgai lielisks loms laika posmā no 15:00 līdz 20:00.
Pirms dažām dienām labs loms bijis arī Anatolijam, kurš copējis Liepājā no Ziemeļu mola, laika posmā no 14 un 12 stundu laikā noķerti 9,8 kg zivju. Izmantota vārīta garnele, reņģe ķiploku marinādē.
27.oktobrī lieliska bušu cope izdevusies arī Krišjānim Lisovskim, kurš savā Facebook profilā raksta:
“Sadzirdēju, ka jūra sauc, un šādos gadījumos atteikt nedrīkst, tāpēc sarunāju naparņiku un neskatoties, ka iepriekšējā vakarā biju uz zandartu copi, no rīta laižam uz jūru prom. Protams, zinājām, ka laika apstākļi būs normāli, ir taču internets. Starp citu nu šobrīd ir īstais laiks, lai brauktu butēs, jo pēc vētras jūra komfortabla un zivis pilns, ja ne vienā vietā, tad citā. Izcils laika pavadīšanas veids ar sievām un bērniem, un vēl garšīgs.
Par pašu copi. Jā, saķēru pilnu spaini, bet nebija nemaz tik vienkārši un dažām labam krastā bija tik dažas butes, pa vairākām stundām.
Pirmie metieni vienmēr atnes zivis, jo tās tur ir sastājušās, bet ja nav copes, tad jāsāk domāt. Šoreiz zivij ļoti patika karūsas un zandarta filejas gabaliņi. Bieži uz zivs fileju ņem lielākas butes, šoreiz tas nebija izņēmums.
Vēl ļoti interesants moments, ka pa tumsu bija jāmakšķerē uz paša sēkļa, burtiski 50 cm dziļumā. Aiz sēkļa zivis kategoriski atteicās ņemt un atrasties. Savukārt, dēļ tā, ka jūra mierīga, pa dienu vajadzēja mest 100 m+. Un man ir tādi instrumenti, kas šādos laika apstākļos, palīdz ķert nevis neķert!
Ļoti svarīgi tieši ir svins un sistēmas, īt īpaši tālmetieniem, un tādi štrumi, protams, man arī vienmēr līdzi. Tad nu tā, šī cope man nežēlīgi patika, savas dinamikas dēļ. Tā lika domāt, visu laiku mainīt attālumus, ēsmas, pat bija svarīgi, uz augšējā āķa ir fileja vai apakšējā, visu laiku jāseko bija līdz zivs uzvedībai un atrašanās vietai. Un, protams aktīvi jāstrāda un jākustās!”
Raksts publicēts, sadarbībā ar Zivju fondu!
Pirmie soļi bušu copē – svarīgākās lietas iesācēja acīm – vairāk lasi izdevumā Makšķernieka gads 2024
Ik rudeni visos Latvijas makšķernieku portālos cilvēki dalās ar fantastiskām bušu copes bildēm. Ne vienmēr tās ir bildes ar pilniem spaiņiem zivju, bet bieži vien tā vienkārši ir daba – jūra, kāpas, liedags. Pirms diviem gadiem vēl nebiju domājis, ka es varētu pievērsties bušu copei, bet tās bildes mani tomēr ievilināja sevī. Esmu ļoti universāls makšķernieks, copēju ļoti daudz un dažādas zivju sugas, ļoti daudz un dažādos veidos. Tāpēc šoreiz stāsts par manu divu gadu pieredzi bušu copē un kādas atziņas esmu guvis.
Mājasdarbs
Dodoties uz jūru, svarīgi izpildīt mājasdarbu, lai nesanāk iebraukt “auzās”. Mājasdarbs šajā gadījumā ir laikapstākļu pētīšana un analīze. Ezerā bieži vien uzmanība tiek pievērsta tikai vēja stiprumam, taču jūrā ir daudz citādāk. Jūrā ir ļoti svarīgs straumes ātrums, kā arī vēja virziens un stiprums. Jūs noteikti domājat, kā, pie velna, lai es zinu visu šo informāciju, ja dzīvoju 200 kilometru no jūras…
Nu re, es arī agrāk tā domāju, bet tagad esmu uzgājis fantastisku jūras datu portālu – marine.meteo.lv. Tajā bez iepriekšminētajiem var redzēt arī tādus rādītājus kā ūdens temperatūra, gaisa temperatūra, viļņu augstums un nokrišņu daudzums. Jūras copē ļoti svarīgs ir vēja virziens, makšķerniekam komfortablākais vējš ir tad, ja pūš no krasta uz jūru, bet butēm bieži vien tiek minēts, ka labāk, kad pūš no jūras uz krastu, tā teikt, sejā. Nepateicīgs vējš un straume ir tad, kad tā nāk no viena vai otra sāna, jo tad auklas tiek nestas pie krasta.