Pavasarī tiek ziņots par dažādu putnu sugu ligzdošanu un aktivitātēm to novērošanai, bet jau 11 gadus top arī īpašas zivju mākslīgās nārsta ligzdas. Tās kopā ar dabas draugiem “Mēs – zivīm” veido AS “Latvenergo” darbinieki, un nu jau arī teju paaudze uzņēmuma bērnu ir izauguši kopā ar šo aktivitāti. Šogad 9. aprīlī tika izveidotas 460 ligzdas, kas papildināja 3800 ligzdas, kas izveidotas šajos gados un kurās 10 gadu laikā ir iznērsti aptuveni 190 000 000 ikru. Ligzdas ik gadu tiek izvietotas Daugavā, tajās nārsto un pirmās dzīves dienas pavada vairāku sugu zivis.
Zivju mākslīgās nārsta ligzdas ir veids, kā ne tikai papildināt Daugavas zivju resursus, bet arī izglītot par procesiem dabā. Kā norāda Matīss Žagars, Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks: “Viens no Latvenergo projekta būtiskākajiem ieguldījumiem ir sabiedrības izglītošana par ūdens pasauli, jo tā katram cilvēkam ir tikpat svarīga kā zeme un gaiss. Nārsta ligzdu izgatavošana un izvietošana upē rosina vairāk uzzināt par zivju dzīvi, ko pagājušajā gadā veiksmīgi papildināja tiešraides kameras. Redzētais pie egļu zaru ligzdām ļāva iepazīt raudu un asaru spilgto nārstu, līdaku medības ap tām, un tiešraides skatītāji pat bija gatavi dot zivīm vārdus.”
Kas ir zivju mākslīgās nārsta ligzdas?
Šādas ligzdas tiek izgatavotas tādēļ, lai veicinātu zivju dabiskā nārsta iespējas. Tā ir vienkārša un efektīva metode, kas ūdenskrātuvē ar svārstīgu ūdenslīmeni palielina zivju nārsta efektivitāti. Zivis dabā spēj ļoti veiksmīgi pielāgoties. Tās upē dabiski nārsto uz krastos esošajiem augiem, taču arī egļu zaru saišķi var labi kalpot šim nolūkam. Mākslīgās zivju nārsta ligzdas, ieliekot tās dziļākās vietās un attālāk no krasta, spēj nodrošināt pilnīgāku ikru attīstīšanos, jo ligzdas ir noenkurotas, turas ūdenslīmenī un pielāgojas svārstībām, līdz ar to – nekad nav sausumā.
Kāpēc tās ir vajadzīgas?
Viens no hidroenerģijas ražošanas blakusefektiem ir ūdens līmeņa svārstības. Lai mazinātu efekta negatīvo ietekmi uz ūdenskrātuves ekosistēmu, no egļu zariem izgatavotās mākslīgās zivju nārsta ligzdas papildina dabiskās zivju nārsta vietas. Nu jau vienpadsmito gadu, īstenojot vides projektu, mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Daugavā ir ne tikai sekmējusi zivju dabiskā nārsta iespējas upē, bet arī pierādījusi sevi kā efektīvu un ilgtspējīgu pasākumu, kur atjaunīgās elektroenerģijas ražošana var pastāvēt līdzās ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Cik zivju tajās izaug?
Katrā no ligzdām ir vismaz 50 tūkstoši ikru un, atkarībā no perioda un izvietojuma vietas, ikri noklāj 60-90 % no ligzdu virsmas. Daudzās ligzdās ikru skaits ir ļoti liels, visticamāk, sasniedzot ligzdas potenciālo kapacitāti. No iznērstajiem ikriem izdzīvo 5 – 10% zivju mazuļu, kuri pirmās dienas pavada turpat ligzdā. Tajās nārsto līdakas, brekši, asari un raudas.
Kā taisa zivju ligzdas?
Mākslīgās nārsta ligzdas izgatavo no egļu zariem – parasti mežizstrādes atlikumiem cirsmās. Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus, līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas.
Ligzdu veidošanas procesu var apskatīt: šeit.
Kur izvieto zivju ligzdas?
Izgatavotās ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Uz pludiņa uzraksta nosaukumu “Zivju ligzda”, lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem. Nārsta ligzdas izvieto Daugavā pie Ikšķiles un Kaibalas, arī augšpus Pļaviņu HES, ieliekot ligzdas Daugavā pie Liepkalniem Pļaviņu novadā.
AS ”Latvenergo”
