Mana aizraušanās ar makšķerēšanu sākās agrā bērnībā. Mērsraga kanālā ķēru no jūras ienākošos asarus. Tur to bija daudz, varēju mest jebko, labi ķērās. Tur es iemācījos siet pirmos mezglus un iepazinu visus vietējos opīšus, kuri stāstīja, rādīja un dalījās ar pieredzi makšķerēšanā.
Kad sāku pielietot ieteikumus un arī ieviest savas idejas procesā, sāku tos pašus opīšus, kuri bija mācījuši makšķerēt, lēnām apsteigt un arī pārsteigt ar rezultātiem. Tas deva man azartu startēt sacensībās Engures ezerā. Pirmajās sacensībās negāja viegli, dabūju pēdējo vietu, bet neko padarīt. Rūgta, taču pamatīga pieredze jaunam puisim. Biju pats jaunākais no visiem, tāpēc dabūju vismaz piedalīšanās lapiņu. Bet katra pieredze ir prakse, un, šķiet, šī man deva azartu turpināt un kaut ko tomēr sasniegt.
Mans īstais ceļš uz sasniegumiem sākās brīdī, kad koncentrējos uz Rīgas ūdeņiem, lielo Daugavu. Nedaudz neierasti sākumam, bet tie nebija asarīši. Es gāju ķert slaveno Rīgas zandartu. Dienām un vakariem sēdēju pie Daugavas, vairāk koncentrējoties uz Andrejostas apgabalu, jo biju dzirdējis, ka var dabūt lielo zandartu. Sanāca noķert pirmo lielo zandartu, aiz lieliem priekiem piebļāvu visu Andrejostu. Tajā dienā mājās braucu pārsalis, noguris, bet tik priecīgs! Nākamajā dienā braucu atkal, bet nekā, pēc nedēļas braucu atkal un atkal katras brīvdienas pavadīju pie ūdens. Kad sāka aizsalt Daugava, domāju, ko darīt, lai aizpildītu tukšuma sajūtu. Mamma uz ledus neļāva kāpt, tāpēc nācās sēdēt mājās un copei nodoties caur raidījumiem. Tajos uzzināju daudz interesanta, piemēram, par sacensībām. Ledus nokusa, un atkal ar lielu prieku gāju makšķerēt. Nu jau uzkrātās teorijas zināšanas bija laiks pielietot realitātē. Vasarā makšķerēšana kļuva par nopietnu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Pieaugušie gāja strādāt, mans darbs bija makšķerēt un trenēties sacensībām.
Foto no Marka Dauguļa arhīva
Runājot par sacensībām, no sākuma negāja viegli, taču turpināju trenēties un strādāt, biju neatlaidīgs. Nebija arī tā, ka visu izdarīju viens, satiku pie ūdens daudz entuziastu. Gatis Kokorevičs palīdzēja ar atvadas sistēmas saprašanu, kas Rīgas ūdeņos ir ļoti noderīgs instruments. Nevar aizmirst par komandas biedru un treneri Fēliksu Merci, kurš palīdzēja ar zināšanu papildināšanu par inventāru un jaunu tehniku meklēšanu. Skatījos, ko un kā dara profesionālis street tēmā Jānis Briedis. Saliekot kopā daudzās stundas pie ūdeņiem, ieteikumus, neatlaidību, man izdevās kļūt par U14 Latvijas čempionu šogad. Runājot par Latvijas čempionātu, nebija viegli, tas aizņēma daudz laika un lielu darbu, jo bija daudz stundu jāpavada pie ūdens, ar autobusiem vasaras laikā jāpārbrauc uz vajadzīgajām vietām. Ar inventāra meklēšanu un pareizo gumiju atrašanu ieteiktu jauniešiem sacensību laikā vērot tos, kuri ir ar lielāku pieredzi. Tas ir vērtīgi! Daudz draudzīgu, zinošu spečuku, kas parādīs un pastāstīs par copi, ir sastopami gan interneta vidē, gan arī pie ūdeņiem. Man mīļa un interesanta tēma, ja ir vēlme noķert daudz asaru gan sacensībās, gan ikdienā, – Nano. Ja gadījumā nezināt, kas ir nanodžigs, tad ieteiktu noskatīties pāris video. Būs skaidrība. Tās ir ļoti mazas džiggalvas, ar ļoti maziem mānekļiem. Iesācējiem ieteiktu Lucky John MORMIX 03, bet, ja gribat profesionālāk, tad ieteiktu Lucky John NANO ENERGY. Pavasarī uz Nano var ķert baltās zivis un arī visas plēsīgās, ja zina, kur tās meklēt. Ja uzsēžas milzīgs breksis uz mazā kātiņa, kas par emocijām! Nekad tik daudz asarīšu un citas zivis nebūsiet noķēruši. Lucky John Baby Rockfish un Micri Grub 1.0 ir manis biežāk izmantotie. Ieteiktu Nano lietot ārkārtas situācijās, kad nekas neķeras vai ja gribat izbaudīt dabu ar daudz zivīm.
Nākamais popularitātes ziņā ir mikrodžigs. Lielāki asari novērtēs. To izmantoju, kad man ir brīvs laiks pastaigāties gar ūdeni un patestēt ūdeņus un inventāru (mānekļus). Tad dropšots, ko es izmantoju lielajam rudens zandartam. Un noslēdzam ar slaveno atvadu. Atvadas sistēmu es principā izmantoju katrās sacensībās, jo tā strādā praktiski vienmēr. Zivs var būt aktīva, un zivs var būt neaktīva – ēdīs. Šajā gadā pēc sacensībām mani uzrunāja Salmo, kuru produkciju es ikdienā testēju ļoti daudz, garantēti lomi būs, darbojoties ar Hogy Shrimp, Tioga Hog un klasisko Tioga.
Kad viss vajadzīgais sagādāts, var doties uz Andrejostu un līdzīgi kā es uzsēsties pašam un uzsēdināt arī lielo zandartu uz āķa. Pastāv milzīga iespēju tur satikt arī mani. Tiekamies pie ūdens, un ne asakas!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
