Saņēmām jautājumu no žurnāla Lielais loms lasītāja Kalvja: “Sveiki! Gribēju pajautāt. Šis ir lasis vai jūras forele? Ķerts ir Skotijas upē! Tam astei bija trijstūra izgriezums! Vai tad lasim nav tas izgriezums?? Un forelem ir taisna?”
Atbild žurnāla Lielais loms galvenais redaktors Arvis Ančevskis:
“Šī ir jūras forele/saukts par taimiņu. Vieglāk pateikt pēc punktojuma uz sāniem. Ja punktojums ir zem viduslīnijas, tad tas nav lasis.”
Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij. Angļu valodas ietekmē taimiņu bieži mēdz saukt par jūras foreli (sea trout). Taimiņam ir 3 pasugas un nominālpasugai ir 3 morfas: divas saldūdens morfas — strauta forele (Salmo trutta m. fario) un Eiropas ezera forele (Salmo trutta m. lacustris), kuras mājo tikai saldūdenī, un anadromā morfa — taimiņš (Salmo trutta m. trutta), kurš ir migrējošs un periodiski dzīvo vai nu jūrā un okeānā, lai barotos, vai saldūdenī, lai nārstotu. Taimiņa ķermenis ir slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute liela, ar asiem zobiem, vērsta uz priekšu, augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas.[4] Mugura zilganpelēka vai zeltaini brūna, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem virs un zem sānu līnijas nelieli, melni x-veida plankumi. Uz muguras spuras un astes spuras augšdaļas melni plankumiņi. Taimiņam līdzīgi kā lasim ir taukspura. Mazuļu taukspura ir oranža vai ar sārtu galu.
Sākot ar 1. oktobri, Latvijas ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods, kas iekšējos ūdeņos ilgs līdz 31. decembrim, bet Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē – līdz 15. novembrim. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, kas migrācijas un nārstošanas laikā kļūst vieglāk pieejamas un iegūstamas to gaļas un ikru kārotājiem.
Valsts vides dienests (VVD) aicina arī sabiedrību būt vērīgiem un ziņot, ja izdodas konstatēt iespējamu pārkāpumu. Pamanot negodprātīgu rīcību, aicinām ziņot VVD zvanot uz +371 26338800, vai izmantojot Vides SOS mobilo aplikāciju.
Lašu un taimiņu ieguve ir aizliegta visā Latvijā. Ieguves liegums neattiecas uz Rīgas līci – posmā no Vecāķiem līdz Vaivariem un lašiem un taimiņiem, kas iegūti nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, jo šīs zivis ir mākslīgi pavairotas zivju audzētavās un tām minētajās ūdenstilpēs nav dabīgo nārsta vietu.
Par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 EUR apmērā, bet jūrā – 429 EUR. Par pārkāpumu piemēro arī administratīvo sodu par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Maksimālais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu ir 350 EUR, bet par rūpnieciskās zvejas pārkāpumu – fiziskai personai 700 EUR, juridiskai – 4300 EUR. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, tad pārkāpējam draud kriminālatbildība.
Raksts publicēts, sadarbībā ar Zivju fondu!