Makšķerniekam no copes obligāti ir jānāk mājās ar zivīm spainītī! Vai viņš tās noķēra, nopirka vai atņēma citam kolēģim – tas jau nav svarīgi…
***
Makšķernieks ierodas pie ārsta.
– “Dakter, man sāp it visur!”
– “Nu gan jūs pārspīlējat, mans draugs! Visam jums nepietiks naudas.”
***
Divi kurlie čukčas makšķerē zivis. Viens ar rokām zīmju valodā rāda: “Skaties! Man ķeras!”
Otrs tāpat ar zīmēm atbild: “Ko tu klaigā pa visu apkaimi?”
***
Sēž divi copmaņi krastā un makšķerē. Vakars ieildzis, viens pēkšņi pieceļas un sak krāmēt kopā mantas. Kolēģis, negribēdams palikt bez kompānijas, izmisis jautā: “Kur tad tu? Jau prom?
– “Jā, jāsteidzas uz lekciju!”
– “Kurš tad tik vēlu vakarā lasa lekcijas?”
– “Sieva!”
***
Satiekas divi makšķernieki:
— “Trešo reizi pēc kārtas, atgriezies no copes, zem gultas atrodu sievas mīļāko!”
— “Ko nu? Vairs neiesi makšķerēt?”
— “Nē. Nozāģēšu gultai kājas.”
***
Vīrs mostās no rīta pēc vēlas vakara copes. Virtuvē sagaida sieva: “Nu, cik vakar zivju noķēri?”
– “Piecas,” vīrs palielās.
– “Nemelo! No viekala pienāca rēķins par desmit!”
***
Makšķernieks sēž un copē. Te pēkšņi pienāk policists, jautā: “Sen jau sēdi?”
– “Dažas stundas,” jau manāmi satraucies atbild makšķernieks
– “Līķi, garām peldot, neesi redzējis?”
– “Nē.”
– “Ja ieraudzīsi, pasauksi?”
– “Pasaukšu!”
Pēc brīža copmanis ierauga dīķa malā līķi, pabaksta to un saka: “Klau, draudziņ, labāk peldi prom! Tevi policija meklē!”
***
Vecā līdaka lielās mazākajai: “Vari man neticēt, bet tas makšķernieks, kuram es norāvos, svēra vismaz deviņdesmit kilogramu!”
***
Sieva pēc desmit gadu kopdzīves sūdzās vīram:
– “Tu man vēl pirms kāzām dāvināji rotas, kažoku un visādas dārgas dāvanas, bet tagad nekā!”
Vīrs parausta plecus un nosaka: “Vai tu esi kādreiz dzirdējusi, ka makšķernieks liktu uz āķa ēsmu, kad cope jau beigusies un zivs noķerta?”