Žurnāla Lielā loma Facebook grupā Viss makšķerniekam (Ķeram lielo kopā!) Egils Paņēvics nopublicējis izcilu copes stāstu! Piesakies grupā, lai neko nepalaistu garām!
Kādā 2. Maija rītā pāriniekam manas nolažošanās dēļ pret uztveramā tīkliņa malu īsti galvu nedabūjusi pāri, atsprūk rokas stiepiena attalumā +- tāda 7-9kg. Līdaka. Protams, vakara BBQ pasākumā tiek apspriests mans tizlums. Nākamajā rītā kaujinieciski noskaņoti metamies izaicinošajos Liepājas ezera ūdeņos. Pilnīgs klusums dažas stundas un iezogas jau bezcerība. Mānekļi tiek mainīti ik pāris metienus un sākas pārrunas par to “Nu kā, kā var nebūt, ne sitiena, tā ka ne viena?!” Bonusā vēl blakus laivas pa laikam ko ieceļ pāri bortam…
Te pēkšņi mauciens kātā… Kolēģim pieteicies kārtējais krokodils. Cīņa episka, ilgst ap minūtes piecas. Līdaka pamanās aptīties ap laivas dzinēju un izpeldēt pa apakšu otrpus laivai. Spējam tikai noskatīties tās siluetu 1 m dziļumā. Spējam atsvabināt auklu no motora un uzsākt atkārtotu cīņu. Inventārs nav no paša tālākā gala un makšķerkāts sāk negausīgi tā kā čīkstēt, saku, bremzi atlaid vairāk, bet tā iesprūdusi no zaļsvārces izdaritā spiediena.
Maza pirkstu veiklība un viss atkal kaujas gatavībā. Stāvu ar sačoku uzvilkts kā ģitāras stīga ar domu galvā par vakardienas neveiksmīgo iznākumu ar tīkliņu un lielo un manu tizlumu. Ne jau atkal… Zivs tiek pievilkta pie laivas reizes sešas lidz tīkliņam, bet tomēr atkal un atkal tā pamanas nogriezties un iztīt auklu. Mēģinu koncentrēties, jo parasti mūsu laivā iet gaisā verbālas samazgas, bet šoreiz divi vīri nopietni, kā pieauguši cilvēki. Ja sievas to redzētu…. neticētu. Kā mēs kopā esot tā varam būt tik nopietni….
Kad zivs pienāciena pie laivas, skatos, ka mazās Relax gumijas zivtiņas āķis ir augšējās lūpas praktiski pašā ādiņā un tur ir tā vai nu tagad vai nekad… Ar ceļiem pret laivas malu atspiedies izlieku no sevis visu apslēpto jogas mākslu un iesmeļu krokodilu sačokā, bet tā ir tik smaga un es tik tālu pāri bortam, ka mans dibena gals palicis vieglāks par galvu un gāžos ar visu zivi pāri bortam…
Jau iztēlojos to sajūtu – būt kombinezonā zem ūdens, jo sačoks jau zem ūdens un manas rokas līdz elkoņiem zem ūdens, tomēr jūtu drauga izpalīdzīgo plecu. Šis paspēja nomest makšķeri un satveris mani aiz kapuces un ievelk atpakaļ laivā ar visu sačoku un zivi, kuras lūpā jau vairs pat nav āķa. Vai nu tagad vai nekad nostrādāja! Adrenalīna pārņemti pēc šāda iznākuma izskan Tarzāna cienīgs kaujas un panākuma bļāviens pāri ezera ūdeņiem. 9+ beidzot laivā un uzvara ir mūsu.
Ar to jau diena nebeidzās! Man ne sitiena arī turpinājumā. Pusdienu maizītes un pārdislokācija izmisuma ūdeņos, ja nav dziļumā un tīrajā ūdenī, laižam ūdens džungļos, 30 cm dziļumā. Ar paceltu dzinēju un airīšiem meklējam veiksmi Reiņu puses zālāju biezokņos. Redzams jau, ka ticība zudusi, tiek mēģināti mānekļi, kuri nekad dzivē nav bijuši pat tuvumā ūdenim…
Dzeltens tvisteris ar pretzāļu āķiem tiek izmests un vilkts pāri zāļu segai, pēkšņi bams, sitiens arī man, netālu no laivas un redzu, ka nekādas zemmēra mammeles šeit nebūs. Neliela zāļu ravēšana un 5,4 kg zaļsvārce laivā! Prieks bezgalīgs, divas dienas un ne sitiena, te pēkšņi divi mamuti laivā. Ticība atdzīvojas un pēc dažiem metieniem atkal bam, mauciens.
Atkal zāļu ravēšana, lēpenes un duļķis pa gaisu, šoreiz 3,6 kg laivā, 3-4 metieni atkal Boom!, 3,4kg laivā, nepaiet ne minutes piecas atkal kārtējais šāviens un 2,7kg. Līdaciņa šačokā. Kaut kas neticams, kamēr pārējās laivas pa ezera tīrajiem ūdeņiem sporto, zivis laikam paslīdējušas pa krastiem un zālēm, tā teikt mierīgākajos ūdeņos. Atradām savu zivju meku….
Priecīga diena un sarunām bagāts vakara noslēgums. Adrenalīna deva visam pavasarim!
Kā izvēlēties labāko mānekli, copes ētika un kormorānu postījumi. #2 epizode “Sarunas laivā”
Sarunas laivā #1 epizode. Kā atrasts veiksmīgas copes atslēgu?
Zivju ēdieni. 79 receptes, kas jāpamēģina
Par copi vairāk lasi Lielais Loms jūnija numurā!
